Latviešu meklēšanas vienībai izdevies Volhovas purvos atrast Latviešu leģiona 2. brigādes štāba vietu, kurai blakus atradusies liela frontē kritušo karavīru kapsēta. Kapsēta atradusies pie sādžas Krečno, kas kopš Otrā pasaules kara ir pamesta, un šobrīd atrodas praktiski necaurejama purva vidū. Tuvākā apdzīvotā vietā – ciems Keresta – atrodas 25 kilometru attālumā no atrastās kapsētas.

Ešmits stāsta, ka ziņas par kapsētu saņemtas jau pavasarī, kad to atklājuši Vācijas kara apbedījumu pārvaldes "Volksbund Deutsche Kriegsgraberfursorge" speciālisti.

"Visa šī bijusī frontes līnija atrodas zemienē, milzīgā purvā. Un tas nav purvs Latvijas izpratnē, ar cinīšiem, dzērvenēm un lācenēm. Tā ir kā milzīgs mežs, ar melnu, staignu augsni, zem kuras ir māls, kas neļauj ūdenim iesūkties zemē. Roc kurā vietā gribi, visur būs ūdens. Tādēļ arī mūsu leģionāri šajā frontes iecirknī nevarēja rakt ierakumus un blindāžas, bet būvēja virs zemes tādas dubļu un baļķu būdiņas," norāda organizācijas "Leģenda" vadītājs.

Tā kā šī vasara mūsu reģionā bija ļoti sausa, jūlija beigās pieņemts lēmums, ka labākas iespējas nebūs, un 19. augustā 22 "Leģendas" vīri devušies uz Krieviju ekshumēt kritušo leģionāru mirstīgās atliekas.

Latviešu karavīru meklēšana kļuvusi iespējama, jo ar Krieviju noslēgta vienošanās par kritušo karavīru pārapbedīšanu dzimtenē. Šī bija jau ceturtā "Leģendas" ekspedīcija bijušās latviešu karavīru cīņu vietās Krievijas rietumos.

"Mums bija lielas problēmas tikt uz bijušās karavīru kapsētas vietu. Tas ir nekurienes vidus, telefonsakaru tur nav, vienīgie ceļi ir taisīti kara laikā, būtībā tās ir šauras stigas. Cilvēku tur nav, nereti ieklīst vienīgi kādi mednieki," stāsta Ešmits.

Ar kāda vietējā traktorista palīdzību ekspedīcijas dalībnieki sākuši ceļu uz kapsētas vietu, tomēr tas nav bijis vienkārši – pa ceļam traktors gan iestidzis, gan apgāzies, daļa vīru apmaldījušies mežā, turklāt visu dienu gāzis lietus. Tomēr 20. augusta vakarā "Leģendas" vīriem izdevies laimīgi nokļūt bāzes vietā, lai nākamajā dienā varētu sākt krituši karavīru ekshumāciju.

Brāļu kapu komiteja Vācijas arhīvos bija atradusi precīzu šo kapu shēmu, kas atviegloja meklēšanas darbus.

Kopumā nedēļas laikā atrastas 354 karavīru mirstīgās atliekas, no kuriem 171 ir latviešu leģionārs.

Ešmits uzsver, ka kapu shēma precīzi sakritusi ar novietojumu dabā, kas ļauj noteikt apglabāto karavīru vārdus. Daudziem no atrastajiem karavīriem turklāt bijuši arī identifikācijas žetoni, kā arī citas personīgās mantas. Pārējie atrastie karavīri ir gan vācieši, holandieši un pat spāņi, kuri arī cīnījušies šajā frontes sektorā.

Daļu kapavietu bija postījuši marodieri, meklējot dažādas relikvijas, tomēr postījumi nav pārāk lieli, un liela daļu apbedījumu bija neskarti.

Šobrīd atrasto kritušo karavīru mirstīgās atliekas ir nodotas "Volksbund Deutsche Kriegsgraberfursorge" rīcībā un tās joprojām atrodas Krievijā. Vācu organizācijas speciālisti tagad veiks zinātniski vēsturisko ekspertīzi, un tikai tad kritušie karavīri tiks nogādāti dzimtenē.

"Šī ekspertīze varētu ilgt vairākus gadus. Diemžēl, tur mēs vairs neko nevaram ietekmēt. Bet, kad tā noslēgsies, latviešu karavīri tiks pārapbedīti Lestenes brāļu kapos," piebilst Ešmits.

Darbi Krečno sādžas vietā gan vēl nav pabeigti, jo vēl viena daļa no bijušās karavīru kapsētas palikusi nepārbaudīta. Ešmits cer, ka atlikušos karavīrus izdosies ekshumēt nākamgad.

Latviešu leģiona 2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde, kas vēlāk pārformēta par 19. latviešu divīziju, Volhovas frontē Krečno sektorā ieradās 1943. gada aprīlī.

Aktīvākās kaujas šajā frontes iecirknī notika 1943. gada septembrī, kurās gāja bojā aptuveni 140 latviešu leģionāri, bet vēl 600 guva ievainojumus. Frontē Volhovas upes krastā latviešu leģionāri cīnījās līdz pat 1944. gada janvārim, kad nācās atkāpties tuvāk Latvijas robežai.

Jau ziņots, ka 2015. gada decembrī pirmo reizi Latvijas vēsturē no Krievijas purviem izcelti un uz dzimteni pārvestas vairāk nekā 236 Latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītāju mirstīgās atliekas, kas 2016. gadā tika guldītas Lestenes Brāļu kapos. Šie karavīri tika atrasti 2013. gadā Pleskavas apgabalā.