Foto: F64

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pieprasījis uzņēmumam "Vitronic Baltica", kas ir valsts privātais partneris fotoradaru ieviešanas projektā, līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visus līgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Uzņēmums atzīst, ka tas var neizdoties.

Policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka privātajam partnerim pieprasīts izpildīt līguma nosacījumus un uzstādīt visus fotoradarus līdz 20.maijam. Līdz šim datumam jāsāk darboties arī visiem stacionārajiem radariem, kuri vēl Latvijā nav uzstādīti.

Fotoradaru ieviešanas uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs atzina - pastāv iespēja, ka līdz 20.maijam visus fotoradarus uzstādīt neizdosies, jo to izbūvēšanu kavējis Latvijas Krājbankas krahs, kā arī ķibeles ar zemes īpašniekiem. Taču uzņēmuma pārstāvis atzina, ka firma centīsies pildīt policijas priekšnieka prasību.

Kamēr nav uzstādīti visi fotoradari, saskaņā ar līgumu uzņēmumam ir jāmaksā soda naudas, taču ne uzņēmuma, ne policijas pārstāvji otrdien nevarēja nosaukt, cik uzņēmums jau ir parādā valstij par līguma nepildīšanu.

Līgumsods ir 0,001% dienā no līguma summas. Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētajā paziņojumā par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem kā kopējā līgumcena minēti 11,25 miljoni latu, tādējādi līgumsods dienā varētu būt 112,5 lati jeb vairāk nekā 3000 latu mēnesī.

Gan Zivtiņš, gan Osipovs otrdien sasauktajā preses konferencē uzsvēra, ka neviens nemēģina iedzīvoties uz ātruma pārkāpējiem, maskējot vai slēpjot radarus. Abi atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad darbinieki mēģina uzstādīt radaru tā, lai tas nav manāms, taču par to viņiem aizrādīts. Zivtiņš arī aicināja autovadītājus ziņot policijai, ja gadās novērot radaru, kas ir novietots aiz krūmiem vai citādi paslēpts.

Policijas pārstāvis mudināja cilvēkus nevis filmēt un interneta vidē apspriest redzēto nesmukumu, bet gan ziņot par to likumsargiem, zvanot uz telefonu 112.

Zivtiņš vairakkārt uzsvēra, ka tikai un vienīgi policija izlemj, kur fotoradari tiks uzstādīti, un to galvenais mērķis ir samazināt pārkāpumus uz ceļa. Ceļu policijas šefs norādīja, ka radari ne tikai iemācīs cilvēkiem ievērot noteikto brukšanas ātrumu, bet arī izslēgs iespēju autovadītājam un policistam "kaut ko sarunāt".

Policijas apkopotā statistika liecina, ka kopš pērnā gada 21.novembra ar 15 pārvietojamajiem radariem fiksēts 15 981 ātruma pārkāpējs, tiem uzliekot 280 430 latu naudas sodu. Līdz šim brīdim apmaksāts ir 5391 fotoradara protokols un tie ir 85 705 latu.

Jau ziņots, ka no sestdienas uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 jauni pārvietojamie fotoradari, un kopumā ātruma pārkāpējus ķer jau 34 mobilie fotoradari. Kopumā līgums paredz ieviest Latvijā 160 fotoradarus.

Pirmajā darbības mēnesī - laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim - 15 jaunie pārvietojamie fotoradari fiksējuši 4663 ātruma pārkāpumus, par kuriem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā.

Sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau 21.oktobrī, bet iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ to nebija iespējams izdarīt, tādēļ policija ar fotoradaru piegādātājiem vienojās par mēnesi pagarināt līguma izpildes termiņu.

Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa".


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!