Prezidents skaidroja, ka 14.janvāra ultimāts politiķiem bija vienīgā iespēja ievirzīt politiskos procesus pozitīvā gultnē, lai tauta būtu sadzirdēta, bija svarīgi sākt politiskā klimata izmaiņas valstī. "Vēsture izšķirs, vai man bija taisnība, taču ir redzams, ka situācija kopš 14.janvāra ir mainījusies", ir ievēlēta jauna valdība, ir atcelts "vēlēšanu lokomotīvju" princips, iecelts KNAB vadītājs, Saeimas komisija uzrauga starptautiskā aizdevuma izmantošanas lietderīgumu un godprātīgumu.
Savukārt Satversmes grozījumu darbs "jānoved līdz galam", lai varētu pievērsties ekonomiskajiem jautājumiem. Un prezidents guvis apliecinājumu, ka tie tiks pieņemti 8.aprīlī, un Saeimas darba devējs - Tauta - iegūs tiesības ietekmēt parlamentu arī starp vēlēšanām.Otrdienas vakarā uzrunā LTV prezidents pauda, ka Latvija šobrīd pārdzīvo politisko un ekonomisko krīzi, bijuši vairāki krīzes brīži - kad valsts kase bija tukša, 13.janvārī, kas pirmo reizi Latvijas vēsturē notikuši gan politiskie protesti, gan arī grautiņi. Prezidents atzina, ka grūtības ienākušas gandrīz katrā ģimenē, cilvēkiem zaudējot darbu un krājoties parādu.
Zatlers norādīja, ka ekonomiskās grūtības izraisa neapmierinātību ar valsts varu, taču grautiņu iemesls bija ne tikai tas, bet arī tas, ka tauta nebija sadzirdēta. Politiskai varai bijušas "dzirdes un redzes problēmas", sacīja prezidents, atgādinot, ka astoņu mēnešu laikā pēc referenduma, kurā aptuveni 600 000 cilvēki atbalstījuši tautas tiesības atlaist Saeimu, parlaments vēl nav pieņēmis attiecīgus grozījumus Satversmē.
Zatlers arī uzsvēra, ka tautas ievēlētai Saeimai uzticas tikai 4% iedzīvotāji, taču ministri un deputāti neanalizē šī uzticības cēloņus, bet gan meklē grēkāžus un uzveļ vainu globālajiem procesiem.
Uzrunā tautai Zatlers norādīja, ka ir pagājušas 20 dienas, kopš apstiprināta Valda Dombrovska valdībai. "Tai ir uzticības kredīts," sacīja Zatlers, norādot, ka valdībai nepieciešams stabils parlamenta atbalsts. Tiešī šī uzdevuma veikšanai nepieciešama rīcībspējīga Saeima, nevis atlaists parlaments. " Es sagaidu, ka jau tuvākajā laikā valdība un Saeima spēs piedātāt to ceļu, kas Latvijai turpmāk ejams," sacīja Zatlers.
Viņš uzsvēra, ka "šodien, kad grūtībās nonākušas daudzas valstis, mums ir svarīgi ieguldīt enerģiju problēmu risināšana, nevis radīšanā." Prezidents uzsvēra, ka "šobrīd rindā pēc straptautiskā aizdevuma stāv daudzas valstis un nevajag lolot cerības, ka Latvijai būs atlaides," tāpēc grūtības esot pārvaramas, "izvirzot īstermiņa uzdevumus."
Zatlers arī minēja trīs uzdevumus, kas Saeimai un valdībai jāveic - Saeimai jāpieņem grozījumi šī gada budžeta, ievērojot Starptautiskā valūtas fonda prasības. Šoreiz tie nevar būt "mehāniskas apcirpšanas" grozījumi, norādot, ka tām jābūt strukturālām izmaiņām valsts pārvaldē, veselībā un izglītībā.
Tāpat Zatlers uzskata, ka valdībai jāpalīdz Latvijas uzņēmumiem. Jāatceļ priekšnodokli, jālikvidē birokrātija ES fondu apguvē. Kā trešo uzdevumu prezidents minēja nepieciešamību pieņemt "visaptverošu minimālās sociālās aizsardzības programmu", īpašu uzmanību pievēršot bezdarbnieku sociālajām garantijām.
Prezidents arī vēlas turpmākas izmaiņas politiskajā vidē, uzlabojot likumus.
Jau vēstīts, ka 31.martu Zatlers iepriekš bija izvirzījis kā termiņu, kurā valdībai un Saeimai jāizpilda kopumā seši uzdevumi - jāreorganizē Ministru kabinets, jāpaplašina koalīcija, jāizvēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, jāpieņem grozījumi vēlēšanu likumā, likvidējot tā saukto ‘lokomotīvju' principu, jāizveido starptautiskā aizdevuma uzraudzības institūcija, kā arī jāpieņem Satversmes grozījumi, kas ļautu tautai atlaist Saeimu.
Jau vēstīts, ka daļēji Valsts prezidenta uzdevumi Saeimai un valdībai ir izpildīti, taču ne pilnā apmērā. Saeima ir grozījusi vēlēšanu likumus, likvidējot tā dēvēto ‘lokomotīvju' principu, tāpat Saeima 8.aprīlī pieņems Satversmes grozījumus. Tiesa, tie nebūs tādā redakcijā, kā to piedāvāja Zatlers. Saeimas Juridiskā komisija Zatlera piedāvātos grozījumus sadalīja divās daļās - vienu, kas regulē valsts prezidenta tiesības, "nolika plauktiņā", savukārt otru, kas paredz tautas tiesības atlaist Saeimu, virzīja tālākai skatīšanai. Patlaban šie grozījumi pieņemti otrajā lasījumā. Tāpat Saeima ir formāli izpildījusi prasību izveidot starptautiskā aizdevuma uzraudzības institūciju, šos pienākumus uzticot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.
Arī uzdevumus valdībai var uzskatīt vismaz daļēji par izpildītiem. Saeima ir apstiprinājusi KNAB priekšnieku, šajā amatā ieceļot valdības virzīto Normundu Vilnīti. Tāpat ir izveidota jauna valdība, kurai ir plašāks atbalsts Saeimā, Ministru kabinetā strādā arī dažas "jaunas sejas", bet radikālā reorganizācijas izpalika.