Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.

"Mums jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija," sacīja Valsts prezidents. "Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai, pielikt punktu tam, ka mūsu kopējā bagātība nogulst ofšoru kontos, pielikt punktu tam, ka daži reģioni ir ar īpašām tiesībām," sacīja Zatlers.

"Gribu dot jums iespēju kļūt un mainīties labākiem. Pielikt punktu tam, ka runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, tautu un valsti," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka "ar šo brīdi es nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni".

Uzrunā prezidents atgādināja, ka šī ir trešā reize, kad viņš uzrunā tautu "grūtos vai izšķirīgos brīžos". Zatlers norādīja, ka pirmo reizi tas noticis 2009.gada 31. martā, kad beidzās viņa noteiktais termiņš 9.Saeimai un valdībai izpildīt vairākus uzdevumus, ko prezidents uzdeva pēc 13.janvāra vardarbīgajiem nemieriem Vecrīgā.

"Otrā reize bija pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs līdzdarboties, doties pie vēlēšanu urnām un vēlēt, vēlēt par Latvijas nākotni," sacīja prezidents. "Esmu pateicīgs, ka jūs to izdarījāt, ka domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus un mīnusiņus," pauda prezidents. Viņš norādīja, ka "vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par izvēli, gan politķiem, gan mūsu ārvalstu draugiem". "Mēs pierādījām, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka spēj iegūt tautas uzticicību un doties tālāk," sacīja Zatlers.

Prezidents uzsvēra, ka jaunajā Saeimā bija "vairāk nekā 60% jaunu seju, cilvēku, kas vēlējās kalpot valsts labklājībai ar degsmi acīs". Viņš atzina, ka "daudz kas labs ir paveikts, ir cits uzvedības kods plenārsēžu zālē, Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka, tajā ierodas nevalstiskās organizācijas, ierodas jaunieši".

"Taču galvenais uzdevums bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu uzticības plaisai starp sabiedrību un 9. Saeimu, izravēt ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības," uzsvēra prezidents. Taču "pagājušās ceturtdienas balsojums ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju varu un tiesu varu – divām no trim varām, uz ko balstās valsts," sacīja Zatlers. Viņš uzskata, ka ar šo balsojumu "Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varai".

Prezidents arī atgādināja, ka "diemžēl tā nebija pirmā reize", norādot, ka 9.Saima neapstiprināja amatā tiesu varas virzītu tiensesi, "neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru [Jāni Maizīti], ko virzīja tiesu varas augstākā amatpersona". "Arī šajā Saiemā jau bija signāls, ka tikumi un netikumi ir pārmantoti, jo netika apstirpināts tiesnesis [Andrejs] Judins," atgādināja prezidents.

"Ir pārmantoti arī citi netikumi - redzējām tirgošanos ar amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā vietā, lai domātu par valsts attīstību," norādīja Zatlers, atzīstot: "Saeima parādīja, ka vispirms tā aizstāv noteiktu grupu, pat atsevišķu cilvēku personiskās intereses, nevis valsts intereses."

"Rodas sajūta, ka jaunā Saiema konfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Redzam arī to, ka valdība, kurai jābūt lemtspējīgai, nespēj darboties," sacīja Zatlers.

Viņš uzsvēra, ka ekonomisko krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki, un "katrs no viņiem nesa kādu personīgu upuri". "Kā vārdā šie upuri tika nesti? Lai vairotu oligarhu pelņu, lai ļautu apzagt savu valsti, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli?" jautāja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka "mēs visi parāk labticīgi vērojām dažu cilvēku gupu interešu izpausmes". "Vērojām un neko nedarījām, un situācija kļuva tikai sliktāka," sacīja Zatlers, atgādinot, ka 9.Saiemai uzticējās tikai 6% iedzīvotāju, bet tagadējai – tikai 10%.

Prezidents arī norādīja, ka savu lēmumu sestdien apspriedis ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.


Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās, lai gan pats deputāts apgalvoja, ka viņš pret to neiebilstu, jo viņam nav nekas slēpjams.

Par atļauju kratīšanai nobalsoja "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, pret bija pieci PLL deputāti, ka arī Iveta Grigule un Vitauts Staņa no Zaļo un Zemnieku savienības, bet atturējās "Saskaņas centra" un ZZS frakcijas, kā arī Guntis Ulmanis (PLL). Pats Šlesers balsojumā nepiedalījās.

Atļauju kratīšanai KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Pēc Saeimas balsojuma premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja koalīcijā pārrunāt ar ZZS tās balsojumu "atturēties", kas palīdzēja Šleseram izvairīties no KNAB kratīšanas.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka šis balsojums liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās deputātu imunitātes robežas.