Foto: F64
Eksprezidents Valdis Zatlers, sestdien uzrunājot teju trīssimts topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) dibinātājus, uzsvēra, ka "jūsu klātbūtne ir pierādījums tam, ka pārmaiņas ir iespējamas, tās jau notiek un ir neatgriezeniskās".

Zatlers, atklājot sapulci, norādīja, ka pēc viņa rīkojuma nr.2 par 10.Saeimas atlaišanas ierosinājumu daži cilvēki teikuši, ka pārmaiņas Latvija neesot iespējamas un viss varot palikt pa vecam.

Zatlers norādīja, ka partijas dibinātāji var pierādīt pretējo, "tomēr šodien ir tikai sākums pārmaiņām, un jūs būsiet to vēstneši".

Zatlera reformu partijas dibināšanas kopsapulcē notariāli reģistrējušies 293 potenciālie partijas dibinātāji, sapulces dalībniekus informēja tās vadītājs Ainis Dābols.

Sapulcē, kas sākās ar divu stundu nokavēšanos, tika prezentēta arī ZRP programma. Ekonomikas sadaļu prezentēja Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis, cita starpā klāstot par nepieciešamību līdz 2014.gadam panākt Latvijā bezdeficīta budžetu, samazināt nodokļu slogu darba algām par 9 procentpunktiem, reformēt augstākās izglītības un zinātnes jomu, ieviešot "Austrālijas finansējuma modeli" – augstāko izglītību finansējot ar ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa piesaistīta augstskolu beidzēju ienākumiem.

Tapāt viņš klāstīja, ka ir nepieciešams reformēt publisko iepirkumu sistēmu, valstij nosakot iepirkumu dalībniekiem peļņas "koridoru" 8% – 15% robežās, īstenot jaunu industriālo un investīciju politiku, novērst strukturālo bezdarbu un atcelt kohēzijas maksājumu griestus.

Demogrāfijas sadaļu prezentēja ekonomists Jānis Ozoliņš, kurš sevi pieteica kā trīs bērnu tēvu. Programma paredz valsts stratēģiju dzimstības veicināšanai un ģimeņu atbalstam, ienākuma nodokļa atlaides par otru, trešu un katra nākamo bērnu, bezmaksas bērnudārzus, skolas un veselības aprūpi līdz 18 gadiem. Tāpat ZRP ieskatā, ir jārada apstākļi, kas ļautu vecākiem savienot bērnu audzināšanu ar karjeru, piemēram, nodrošināt iespēju strādāt nepilnu darbadienu vai strādāt mājās.

Tāpat sociālā vide jāpielāgo "aktīvai novecošanai", kas nozīmē mūžizglītību. Tāpat jāīsteno reimigrācijas stratēģija un aizbraukušo saiti ar valsti.

Projekta "Nāc līdzās" īstenotāja Sarma Freiberga prezentēja sadaļu "Saliedētība", kuras pamatmotīvs ir saliedēta Latvija, kuras mērķis ir "visi, kas ir lojāli mūsu valstij, ir mūsējie".

Sadaļu par politisko sistēmu prezentēja bijusī Zatlera padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Sondore – Kukule. Daudzas programmā iekļautas idejas saskan ar iepriekš Valsts prezidenta konstitucionālās tiesību komisijas ierosinājumiem Satversmes grozījumiem, piemēram, par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu un konstruktīvā neuzticības balsojuma principa ieviešanu Ministru Kabineta nomaiņai.

Tāpat ZRP uzskata, ka jāpilnveido vēlēšanu sistēma, ieviešot vienotu vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās, taču sadalot Latviju mazākos apgabalos. ZRP arī iestājas par tautas vēlētā prezidenta institūciju.

Pārvaldības sadaļu prezentēja uzņēmējs Edmunds Sprudžs. ZRP uzskata, ka ir jāvērtē iedzīvotāju apmierinātība ar publisko pārvaldi, ievērojot pamatprincipu, ka valsts ir pakalpojumu sniedzējs iedzīvotājiem. Savukārt budžeta veidošanā jāīsteno "nepieciešamības pierādījuma princips", proti, katrai iestādei jāpamato, kādēļ tā ir nepieciešama un kādas funkcijas tai jāveic. Tāpat nekavējoties jāīsteno vienas pieturas aģentūras princips un jāizveido motivējoša nodarbinātības sistēma publiskajā pārvaldē, jāpaplašina pašvaldību ienākumu bāze, novirzot daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldībām, un jāīsteno mērķtiecīga lauku attīstības stratēģija.

Jau ziņots, ka jaunās partijas kodolā darbojas vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces - bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egner, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.

ZRP plāno 23.jūlijā dibināšanas kongresā pulcēt nedaudz vairāk kā 200 biedru, savukārt pēc dažām nedēļām, 13.augustā, iecerēta liela kopsapulce, kurā varētu piedalīties ap 1200 cilvēku.

Zatlers pēc nepārvēlēšanas amatā nolēma iesaistīties politikā un dibināt savu partiju.

Zatlers nepieņēma piedāvājumu pievienoties partiju apvienībai "Vienotība", jo, viņaprāt, tad neizdotos izveidot valdību bez oligarhu partijām - Latvijas Pirmās partijas, ZZS un nu jau likvidētās Tautas partijas.

Savukārt "Vienotības" pārstāvji iepriekš nosauca Zatlera ideju par kļūdu, jo "nopietnu sociāli ekonomisko mērķu īstenošanai ir nepieciešama politisko spēku konsolidēšana, nevis vēl vienas sīkpartijas dibināšana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!