Ziņojums paredz, ka apakšvienības tiks veidotas laikā no 2015.līdz 2018.gadam un šis solis dos būtisku ieguldījumu Zemessardzes attīstībā.
"Nesenie notikumi Ukrainā un to ietekme uz Eiroatlantiskās drošības telpu akcentē nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas un novērst militāro spēju iztrūkumu - pievēršot īpašu uzmanību bruņoto spēku klātbūtnes nodrošināšanai valsts reģionos," norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības. 14 no tām specializēsies integrētā pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējās. Četras vienības specializēsies aizsardzībā pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzībā, mīnmešanā un inženieru spējās.
Ieceres īstenošanas pirmajam posmam no 2015.līdz 2018,gadam nepieciešami 70,14 miljoni eiro. No tiem 56,79 miljonus tērēs materiāltehnisko līdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei, savukārt 5,96 miljonus - personāla izdevumu segšanai, bet 7,39 miljonus - ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem.
Kopš piedzīvota ekonomiskā krīze un samazināts aizsardzības budžets, Zemessardzes spējas attīstītas minimāli. Zemessardze ir personāla skaita ziņā lielākā armijas sastāvdaļa, kas nodrošina pastāvīgu bruņoto spēku klātbūtni visā Latvijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
