Zibatmiņām grib noteikt datu nesēju nodevu – 4% no cenas; par nodevu datoriem vēl lems  (223)

Kultūras ministrija rosināja piemērot visa veida USB zibatmiņām nodevu 4% apmērā no to cenas Latvijas teritorijā, bet CD un DVDV diskiem – 6% apmērā no cenas. KM arī rosināja piemērot nodevu visa veida personālajiem datoriem, ieskaitot portatīvos datorus un planšetdatorus, 1% apmērā no datora cenas Latvijas teritorijā. Pašlaik atlīdzība CD diskiem ir 10 santīmi, bet DVD diskiem – 20 santīmi, savukārt zibatmiņām un datoriem atlīdzība nav noteikta.

Premjers Valdis Dombrovskis Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien norādīja, ka datoru aplikšana ar datu nesēju nodevu nav izplatīta prakse ES, to piemēro tikai piecās dalībvalstīs. Viņš aicināja vai nu neaplikt datorus ar nodevu vispār, vai arī noteikt vienotu fiksēto maksu. Piemēram, sēdē izskanējis nevalstisko organizāciju priekšlikums noteikt datoriem nodevu viena lata apmērā, portālu ”Delfi” informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Par labāko variantu KM būs jāvienojas līdz šī jautājuma izskatīšanai valdībā. Premjers arī uzdevis Valsts kancelejai izpētīt datu nesēju izmantošanu un veiksmīgākās iekasēšanas sistēmas, lai sagatavotu priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.

Pret datoru aplikšanu ar nodevu iebilda arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Asociācija uzskata, ka Kultūras ministrijas sagatavotie grozījumi neveicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un informācijas sabiedrības attīstību un kavēs uzņēmēju konkurētspēju.

”Nav saprotams Kultūras ministrijas priekšlikums vairākkārtīgi palielināt nesēju atlīdzības apmēru Latvijā. Visa veida datori, datu nesēji un citas IKT tehnoloģijas ir pamats informācijas sabiedrības pakalpojumu attīstībai. Paaugstinot to cenu, palielinās izmaksas jebkuriem e-pakalpojumu risinājumiem. Savukārt, jebkāds izmaksu palielinājums e-pārvaldes un citu e-risinājumu ieviešanai un attīstīšanai rada tiešu efektu uz tautsaimniecības kopējām izmaksām,” skaidro LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Pēc LIKTA aplēsēm gadā iekasējamās datu nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas ir trīs reizes vairāk par ”Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības” (AKKA/LAA) 2011.gadā iekasēto atlīdzību summu. Datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām, norāda LIKTA.

Kultūras ministrijas 2012.gada augusta pētījums par autordarbu kopēšanu un ierakstīšanu atklāj, ka legāli iegūtu autoru darbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši tikai 13% iedzīvotāju. Līdz ar KM priekšlikums liks katrai mājsaimniecībai gadā samaksāt vairāk nekā 50 santīmus tikai tādēļ, ka 13% iedzīvotāju veic kādu legālu darbu kopēšanu, secina asociācija.

LIKTA uzskata, ka datu nesēju un iekārtu atlīdzības kopējais apmērs ir jāsamazina atbilstoši reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām. LIKTA neatbalsta arī multifunkcionālo iekārtu, piemēram, datoru, dubultu aplikšanu ar nesēju nodokli, jo multifunkcionālo iekārtu gadījumā (datori) vienlaikus ar nesēju atlīdzības nodevu tiek aplikta USB zibatmiņa (kā datu nesējs), gan dators, kā iekārta.

Tikmēr KM arī piedāvā atteikties no datu nesēja atlīdzības iekārtām, kuras var izmantot autordarbu pārrakstīšanai, taču praksē to dara ļoti reti, piemēram, DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītāji, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku un citas iekārtas. Tāpat paredzēts atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz minidiskiem, kā arī mūsdienās reti izmantotiem nesējiem – audiokasetēm un videokasetēm.

Datu nesēja atlīdzību nav plānots attiecināt arī uz dažāda veida atmiņas kartēm. Ne mobilie telefoni, ne arī citas iekārtas, kas varētu tik izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, praksē netiek lietotas likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanai tādā apjomā, lai būtu pamatoti noteikt, ka par šīm iekārtām jāmaksā nesēja atlīdzība, uzskata KM.

Datu nesēju atlīdzības piemērošanu vai nepiemērošanu KM arī skaidro ar pētījumu –aptaujātie respondenti, kuri šī gada laikā bija kopējuši likumīgi iegūtus ar autortiesībām aizsargātus darbus savai personiskai lietošanai, visbiežāk tos kopēja uz šādiem nesējiem – datora cietā diska (56% respondentu), USB zibatmiņas (44% respondentu), CD diska (32% respondentu), DVD diska (32% respondentu). Pārējos nesējus kopēšanai izmantoja mazāk nekā 25% no minētajiem respondentiem.

Pētījumā aptaujātie respondenti, kas kopēšanai izmantojuši iekārtas, 2012.gadā visbiežāk izmantojuši datoru (89% respondentu), bet pārējās iekārtas izmantoja mazāk nekā 25% respondentu.