Foto: Reuters/Scanpix
Zilaļģes, kas šonedēļ novērotas Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas, visticamāk, nākušas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece.

Zilaļģes Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas novēroja Valsts vides dienests (VVD), kas paraugus nogādāja Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.

"Visticamāk, ka zilaļģes nav saaugušas pie Latvijas krastiem Rīgas līcī, bet gan ar vējiem atpūstas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, jo gultne ir seklāka. Zilaļģes šajā gadalaikā saaugušas un savairojušās vietā, kur sekluma dēļ ūdens temperatūra ir augstāka. Cik var redzēt pēc satelītnovērojumiem, Latvijas pusē lielā koncentrācijā zilaļģes nav izveidojušās," sacīja Ikauniece.

Pēc speciālistu domām, Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas atpūstās zilaļģes kādu laiku vēl būs novērojamas, taču ar laiku tās izzudīs, jo, mainoties vēja virzienam un stiprumam, tās tiks aizpūstas prom, kā arī zemās ūdens temperatūras dēļ tās aizies bojā.

Pie Latvijas krastiem ūdens temperatūra ir pietiekami zema, tādēļ tā nav labvēlīga zilaļģu vairošanās procesam. Aļģes ir īslaicīgi dzīvojoši organismi, kas pie labvēlīgiem apstākļiem ātri vairojas, savukārt, kad apstākļi vairs nav labvēlīgi, zilaļģes iet bojā, pūstot, sadaloties vai nogrimstot, skaidroja Ikauniece.

Patlaban ziņu no citām vietām Latvijā par novērotām zilaļģēm vēl nav. Tādos daudzumos zilaļģes, kā patlaban tas ir novērojams pie Ģipkas, parasti savairojas jūlijā un augustā, retu reizi arī jūnija beigās, taču patlaban ūdens temperatūra Latvijā nav labvēlīga intensīvai aļģu augšanai, tādēļ tiek pieļauta iespēja, ka Latvijas ūdeņos tās nonākušas no seklākas vietas, kur ūdens siltā laika dēļ ātrāk uzsilis.

Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums.

Tagad, esot Rīgas jūras līča krastā, zilaļģes nelabi ož un patērē skābekli, jo pūst, taču šajā gadalaikā tā nebūs ilgstoša problēma. Galvenais ir neļaut savam sunim dzert šādu ūdeni, jo dzīvnieku var piemeklēt caureja vai vēdersāpes, vēstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore, piebilstot, ka zilaļģes maijā ir interesanta parādība.

Kā ziņots, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju un Rojas novada pašvaldības policijas sniegtajām ziņām par krastā izskalotu nezināmu vielu gaiši zaļā krāsā, VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori noskaidroja, ka apmēram 300 metru garā joslā gar piekrasti ir izskalotas zilaļģes.

Zilaļģu (Aphanizomenon un Nodularia) masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta karstajās dienās. Rīgas līča piekrastē konstatētās zilaļģu sugas ir pieskaitāmas pie potenciāli toksiskām. Tās sadaloties vai arī dzīves laikā var izdalīt cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgus toksīnus, tādēļ nav ieteicams šādā ūdenī atrasties, kā arī peldināt dzīvniekus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!