Laikraksts "Diena", publicēts 1991. gada 10. janvārī:
Baltais nams nosoda karaspēka ievešanu Baltijas valstīs
"Baltais nams sniedzis paziņojumu, kurā asi nosoda Padomju Savienības lēmumu ievest karaspēku neatkarību alkstošajās Baltijas valstīs kā arī citās padomju republikās.
Preses konferencē prezidenta prese sekretārs Mārlins Ficvoters paziņoja, ka padomju lēmums ievest papildus militāros spēkus Moldovā, Ukrainā, Gruzija, Armēnijā un Baltijas valstīs ir nopietns solis uz saspīlējuma eskalāciju PSRS, un tas apgrūtina tautu miermīlīgu attiecību attīstību.
M. Ficvoters paziņoja, ka militārie pasākumi pret Baltijas valstīm ir "provocējoši un izaicinoši". Tie apdraud mierīgu ANO konstruktīvu sarunu iespēju.
ASV aicina Padomju Savienību pārtraukt iebiedēšanas mēģinājumus un atgriezties pie sarunu galda, necenšoties jautājumus risināt ar spēka spiediena palīdzību."
Neatkarību neviens uz šķīvīša nepienesīs
Saskaroties ar PSRS vadības draudiem par ekonomiskajām un cita veida sankcijām, Latvijai būtu jāatbild bez histērijas, bet skaidrā un nepārprotamā valodā, 10. janvāra "Dienā" raksta komentētājs Dainis Rītiņš.
"Kad mēs runājam par okupācijas režīmu, tad, manuprāt, ir svarīgi saprast vienu lietu: ar okupantiem ir jākaro, nevis uz viņiem jāvaukšķ. Tāpēc jau viņi ir okupanti, ka tiem nospļauties par visādām ētikas un morāles prasībām. Ja tu ceri uz okupanta godaprātu un ja tu neesi viņam spējīgs parādīt savus zobiņus tad — neko darīt, tad ir jāvergo, jo kas pats sevi negodā, to arī citi negodās," raksta Rītiņš.
Tāpat komentētājs rakstā "Ansīšu ilūzijas" uzsver, ka visus jautājumus ar PSRS ir svarīgi risināt kopā ar Lietuvu un Igauniju.
Tiesa, PSRS vadības pusei ir spēcīgs arguments – izmantot armijas spēku, atzīst komentētājs, tūlīt turpinot: "Ja mūs ar tādiem uzbrēcieniem var iebiedēt tad nevajadzēja šai lietai vispār ķerties klāt. Neatkarību neviens uz šķīvīša nepienesīs. Ir tautas, kuras ir spējīgas aizstāvēt savu brīvību, un ir tautas, kurām ir lemts dzīvot citu tautu paspārnē. Jāizvēlas!".
Draud spridzināt skolas
Kārlis Seržants
"Pēdējās trijās dienās telefoniski piedraudēts uzspridzināt četras skolas," "Dienai" intervijā teica Rīgas Iekšlietu pārvaldes daļas priekšnieks apakšpulkvedis Bikovs.
Kopīgs šiem zvaniem ir fakts, ka tie visi notiek mācību dienas sākumā. 6. janvāri zvanīts 33. vidusskolai, 7. janvāri — 7. vidusskolai, 8. janvāri — 84. vidusskolai, 9. janvārī — 22. vidusskolai.
Iekšlietu pārvalde uzskata, ka šie zvani ir skolnieku roku darbs, un iesaka tautas izglītības nodaļām šādi izjauktās nodarbības atstrādāt sestdienās un svētdienās.
ASV izdotais laikraksts "Laiks", pubilcēts 1991. gada 12. janvārī:
Trauksmes stāvoklis Rīgā
"Rīgas centram 9. janvārī cauri izbrauca gara bruņota militāro spēku kolonna. Tā sastāvēja no bruņotām mašīnām un autobusiem, kuros braukuši karavīri. Tās lielumu var vērtēt pēc tā, ka vajadzēja 4 minūtes, lai paietu garām vienam punktam, ziņo žurnāliste Iveta Briķe no Rīgas "Amerikas Balsij".
Šie militārie spēki acīmredzot izvietojušies dažādās pilsētas vietās. LR AP preses centram piezvanīja kāda sieviete, kas paskaidrojusi, ka viņa strādā armijas sakaru centrā. Viņa teikusi, ka armijai ir dota pavēle būt "nulles" gatavībā, kas ir augstākā gatavības pakāpe. Armijas darbība sākšoties rītdien, 11. janvāri, plkst. 6 no rīta.
Rīgas radio plkst. 8.30 vakarā ziņoja, ka notikusi tikai bruņoto vienību pārvietošanās Rīgā. Radio daudz ziņojis par notikumiem Viļņā, bet nekādu trauksmi par saspringto situāciju Latvijā nav devis.
Baltijas kara apgabala štābam gan prasīts, kas notiek. Tas bijis izvairīgs, bet tomēr paskaidrojis, ka jaunu Latvijā ievestu vienību neesot. Maskava notikusi augsti stāvošu militāro personu preses konference, kur paskaidrots, ka tikai Lietuvā ir ievestas papildus militārās vienības, bet tādu 9. janvārī vēl nekur citur neesot."