Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm iedzīvotāju vispārējās veselības ziņā, secināts Eiropas Komisijas (EK) šā gada ziņojumā par Latviju.
Ziņojumā secināts, ka piekļuve veselības aprūpei joprojām ir būtiska problēma, kam par iemeslu ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši. Tāpat nepietiekams finansējums pagarina pacientu rindas, un neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes Latvijā ir vislielākās ES.
Tāpat EK uzskata, ka pakāpeniski tiek īstenoti efektivitātes un preventīvi pasākumi, taču trūkst vispusīga redzējuma, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgu finansējumu.
Ziņojumā uzvērts, ka nevienlīdzību Latvijā pastiprina ierobežotā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Liela iedzīvotāju daļa pauž, ka viņu veselības aprūpes vajadzības netiek apmierinātas un piekļuve veselības aprūpei pēdējos gados nav uzlabojusies.
EK arī vērsusi uzmanību uz faktu, ka slikta veselības stāvokļa dēļ tiek zaudēts potenciālais darbaspēks. Latvijā ir otrs augstākais rādītājs ES attiecībā uz mirstību pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas, un tiek lēsts, ka tādēļ darbaspēks samazinās par 3,9% salīdzinājumā ar tā potenciālu, ja mirstības līmenis būtu vienāds ar ES vidējo līmeni.
Skaidrots, ka tas ir jo īpaši problemātiski, ņemot vērā darbaspēka apjoma samazināšanos Latvijā. Tāpat norādīts, ka priekšlaicīgu nāves gadījumu skaita samazināšana, piešķirot papildu finansējumu, laika gaitā var būt izmaksu ziņā efektīva, jo tai ir pozitīva ietekme uz darbspējīga vecuma iedzīvotājiem un iekšzemes kopproduktu (IKP).
Attiecībā uz korupcijas jomu tiek skaidrots, ka veselības aprūpe joprojām ir viena no jomām, kas ir visneaizsargātākās pret korupciju – gandrīz 28% pacientu norāda, ka izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos. Papildu riski arī saistīti ar kontaktiem starp slimnīcām un piegādātājiem, un ar Zāļu valsts aģentūru.
