Ziņojums: Latvijā maģistrālo gāzes vadu avārijas iespējamas reizi 15 gados  (5)

Valdības izskatīto Iekšlietu ministrijas ziņojumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nosūtīs Eiropas Komisijai. Nekādi lēmumi par līdzekļu piešķiršanu apdraudējuma mazināšanai netika pieņemti.

Ziņojumā atzīmēts, ka kravu pārvadājumi Baltijas jūrā nemitīgi pieaug un kopš 2000.gada tie gandrīz dubultojušies. Vairāk nekā 50% no visa kravu apgrozījuma notiek gar Latvijas rietumu krastu, tādēļ krastā bieži nonāk piesārņojums no kuģu notekūdeņiem vai pat naftas produkti, tomēr pēdējos gados šādu gadījumu kļūst mazāk, jo pastiprinās kuģu kontrole, kā arī ir ieviesta sanitārā maksa par kuģu atkritumiem, kas veicina kuģu atkritumu nodošanu ostās. Tomēr kopumā pieaugošie pārvadājumi, naftas produktu un ķīmisko vielu dominēšana kravās, kā arī aizvien lielāki kuģi palielina jūras avāriju un piesārņojuma risku, teikts ziņojumā.

Tāpat palielinās arī apgrozība Latvijas ostās, aiz Ventspils un Rīgas arī Liepājas osta attīstās, kā arī attīstās mazās ostas. Tieši pie Latvijas robežas Lietuvā darbojas peldošais Būtiņģes naftas terminālis.

Kopumā Valsts vides dienesta darbinieki jūrā un ostu teritorijās katru gadu fiksē līdz pat 150 piesārņojuma gadījumiem, tomēr vairumā tie ir ļoti mazi, no dažiem kilogramiem līdz dažiem desmitiem kilogramu, kā arī nav skaidrs to izcelsmes avots, reizēm tas var būt arī no sauszemes noskalots piesārņojums.

Projektā "Helcom Brisk" ir izvērtēta vairāk nekā 40 gadu laikā uzkrātā statistiskā informācija un matemātiski aprēķināts avāriju risks Baltijas jūrā kopumā, kā arī katrā jūras daļā, tostarp Baltijas jūras centrālajā daļā.

Baltijas jūras centrālajā daļā, Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas ūdeņos lielas noplūdes (300-5000 tonnu) var prognozēt reizi 30 gados, bet vislielākās noplūdes (5000 tonnu un vairāk) var prognozēt reizi 175 gados.

Orientējoši var secināt, ka tieši Latvijas ūdeņos lielas noplūdes varētu prognozēt reizi 100 gados un vislielākās noplūdes - reizi 500 gados, kas norāda, ka Baltijas jūras centrālā daļa un Latvijas ūdeņi ir salīdzinoši drošs jūras reģions, teikts ziņojumā.

Analizējot vētras Latvijā, tās ar vēja ātrumu līdz 25 metriem sekundē ievērojamus zaudējumus nenodara, jo infrastruktūras objekti un būves ir būvētas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, kas ietverti Latvijas būvnormatīvos, īpaši to var attiecināt uz ostu būvēm, kuras paredzētas darbībai pie regulāras ūdens un vēja slodzes.

Kaut arī katru gadu Valsts vides dienests konstatē apmēram 50 upju piesārņojuma gadījumus, tie parasti ir lokāli un sekas tiek novērstas operatīvi. Pašreizējā pieredze liecina, ka nozīmīgs ūdens piesārņojums varētu atkārtoties ne biežāk kā reizi 15 gados.

Vērtējot plūdus Latvijā, galvenais rādītājs ir ūdens līmeņa celšanās virs vidējām atzīmēm, ko mēra metros. Lielākās novērotās ūdens līmeņa starpības starp minimālo un pavasara palu maksimālo līmeni Daugavas augštecē Krāslavā un Daugavpilī pārsniedz pat 10 metrus, tomēr tas saistīts ar izteiktu upes ieleju šajā posmā, kurā ūdenim nav kur izplūst. Tomēr reāli plūdu riski atsevišķās teritorijās var iestāties, ja plūdu tilpums un līmenis pārsniedz varbūtību reizi 50 gados, it īpaši saistībā ar ledus sastrēgumiem vai gultnes aizblīvējumiem.

Ziņojuma autori norāda, ka Latvijas teritorijā maģistrālo gāzesvadu avārija varētu būt sagaidāma vidēji vienu reizi 15 gados.

Katastrofu pārvaldīšanas pasākumi ir noteikti iepriekš apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos.