Vēstulē norādīts, ka 29.septembrī pēc darba dienas beigām ZD ticis iepazīstināts ar grozījumiem darba līgumos, kas jau no 1.oktobra būtiski izmaina ZD darbinieku - žurnālistu un operatoru - atalgojumu un statusu.
Bez iepriekšējas informēšanas un vienošanās visi ZD žurnālisti vienpusēji tiek pārcelti darbā uz LTV Radošo daļu, daļai darbinieku ir mainīts amats un ievērojami izmainīti darba pienākumi.
Darba līguma grozījumi ZD liek paust satraukumu arī par ziņu raidījumu nākotni sabiedriskajā televīzijā. "Tā kā mēs tiekam pārcelti darbā uz Radošo daļu, faktiski ZD, kurš līdz šim LTV ir veidojis visvairāk skatītos raidījumus, tai skaitā "Panorāmu" un "De facto", tiek likvidēts," pauž darbinieki.
Iepriekšminēto LTV vadības rīcību ZD uzskata par prettiesisku, jo saskaņā ar likumu par darba līguma izmaiņām ir jāinformē vismaz mēnesi iepriekš.
Turklāt - ja ZD vienpusēji piedāvātos līgumus neparaksta triju dienu laikā - līdz 3.oktobrim -, tad ir būtiski pasliktināta ZD darbinieku finansiālā situācija, proti, jau septembrī ZD paziņots, ka no 1.oktobra tiek pārtraukti autoratlīdzības līgumi.
Līdz ar to, neparakstot piedāvātos darba līguma grozījumus, lielākā daļa ZD darbinieku saņems ļoti nelielu atalgojumu - vidēji trešo daļu no iepriekšējās darba samaksas, pausts vēstulē.
Daļai darbinieku jaunajos amata pienākumos nav norādīts, ka viņi veidos ziņu raidījumus, līdz ar to rodoties jautājums - kas un kādus ziņu raidījumus sabiedriskajā televīzijā veidos turpmāk.
LTV vadība līdz šim nav informējusi nedz par plānotajām izmaiņām ziņu raidījumos, nedz pamatojusi, kā tās uzlabos ziņu raidījumu kvalitāti, apgalvo ZD, tieši pretēji - LTV ģenerāldirektora vietnieka Kota izteikumi presē, ka raidījums "De facto" patērē pārāk daudz resursu, liekot paust bažas, ka šo Latvijā patlaban skatītāko raidījumu varētu likvidēt.
ZD vērš NRTP uzmanību arī uz to, ka piedāvātos darba līguma grozījumus ir parakstījis LTV ģenerāldirektora vietnieks Kots un tie piedāvāti laikā, kad LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins ir atvaļinājumā.
Ar Kotu pirmdien neizdevās sazināties, jo viņa telefons bija vai nu izslēgts, vai atradās ārpus uztveršanas zonas.
ZD arī lūdz NRTP izvērtēt arī jaunā ZD direktora iecelšanas veidu.
Izsludinātajā konkursā pretendentiem tika prasītas divas augstākās izglītības, tādējādi būtiski sašaurinot kandidātu loku. Taču konkursa gaitā "spēles noteikumi" tikuši mainīti, ļaujot uzvarēt pretendentam, kuram vispār nav augstākās izglītības.
"Ja arī LTV vadībai ir tiesības iecelt ZD direktoru bez konkursa", žurnālistiem nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēts tieši Mareks Gailītis. Tā kā Gailītim neesot nedz augstākās izglītības, nedz pieredzes televīzijas ziņu raidījumu veidošanā, ZD uzskata viņu par šim amatam nepiemērotu.
"Kaut arī ZD darbinieki ir strādājuši godprātīgi un azartiski, lai ZD raidījumu skatītājs nepamestu LTV ēteru", līdz šim no LTV vadības neesot saņemts nekāds atbalsts, kas ļautu vēl vairāk uzlabot raidījumu saturu un attīstīt pētniecisko žurnālistiku.
Vēstulē apgalvots, ka šāda atbalsta nekad neesot bijis arī gadījumos, kad "celti gaismā" ietekmīgiem politiķiem un biznesmeņiem nevēlamus faktus un tādējādi no viņiem saņemta asa kritika. "Vēl jo vairāk - LTV vadība ir apzināti samazinājusi ziņu raidījumu auditoriju. Kopš šā gada sākuma visi ZD gatavotie raidījumi ir bijuši izņemti no visām interneta lapām. Vienlaikus LTV 1.kanāla raidījumu kopējie reitingi pēdējos gados ir tikai krituši," teikts vēstulē.