Kā skaidroja ihtiologs, dzīvei aukstos ūdeņos piemēroto ezera salaku savā ziņā Latvijā varot uzskatīt par ledus laikmeta reliktu – Latvijā tā esot samērā reti sastopama zivs.
"Mēs redzam, ka notiek klimata izmaiņas. Mūsu reģionā klimats paliek siltāks. Skaidrs, ka aukstumu mīlošām zivīm dzīves apstākļi pasliktinās," atzina Birzaks.
"Var veidoties situācija, ka zivij ūdens temperatūra nav piemērota, un, tā kā tā savu ķermeņa temperatūru regulēt nespēj, zivs meklē vietu, kur ūdens temperatūra ir optimālāka, savukārt dziļākajos ūdens slāņos skābekļa var būt par maz, un zivij sākas stress, kas var saasināt zivju slimības," skaidroja ihtiologs, apstiprinot, ka šādi apstākļi varot izraisīt zivju masveida bojāeju.
Arī iepriekš Latvijas ezeros ir bijušas situācijas, kad līdzīgos apstākļos gājušas bojā zivis. Rāznas ezerā tās arī bija ezera salakas, bet Alūksnes ezerā – repši, kas arī ir aukstumu mīlošas sugas zivis. Iespējams, šajos gadījumos vide bija kļuvusi zivīm nepiemērota.
"Visdrīzāk, arī nākotnē ko līdzīgu vēl pieredzēsim Latvijas ezeros. Klimata izmaiņu dēļ ir atsevišķas sugas, kurām dzīves apstākļi pasliktinās. Mēs to nevaram ietekmēt," atzina Birzaks.
Puzes ezers ir nodots apsaimniekošanā uzņēmumam SIA "Puzes ezers". Kā informēja uzņēmuma pārstāvis Aivars Vāvere, jauni zivju bojāejas gadījumi vairs nav konstatēti. Arī viņš pievienojas ihtiologa viedoklim, ka ticamākais zivju bojāejas iemesls ir šo zivju dzīves apstākļu pasliktināšanās klimata izmaiņu ietekmē. Pārbaudēs konstatēts, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas korekti. Tiek izslēgts arī variants par elektrozveju, jo tad būtu gājušas bojā arī citu sugu zivis.
Valsts vides dienests (VVD) ir saņēmis institūta "Bior" testēšanas rezultātus par salaku masveida bojāejas iemesliem, un tie liecina, ka nedz bakterioloģiska, nedz parazitoloģiska iemesla tam nav bijis. Savukārt specifisku zivju sugai raksturīgu slimību cēloņus nav bijis iespējams noskaidrot un izslēgt, jo zivju bojāeja notika ļoti strauji – divu dienu laikā –, līdz ar ko nebija bojāgājušo zivju paraugu, ko iesniegt testēšanai. Patlaban institūts veic Puzes ezera deviņu metru dziļumā ņemtā ūdens analīžu testus. Par tiem atbilde tiks sniegta testa pasūtītājam – ezera apsaimniekotājiem. Kā informēja Vāvere, šie rezultāti vēl nav saņemti un varētu būt sagaidāmi tuvākās nedēļas laikā.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Puzes ezerā konstatēta ezera salaku masveida bojāeja – divu dienu laikā no ezera izvākta aptuveni viena tonna šīs sugas zivju.
Iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, VVD pārstāvji konstatējuši, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Slāpekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Ja zivis būtu gājušas bojā piesārņojuma dēļ, tas būtu noticis arī ar citu sugu zivīm.
