Latvijas politiķi traģēdiju izmanto savu politisko reitingu celšanai, kamēr Rīgas dome patiešām palīdz traģēdijas upuriem, intervijā portāla "Delfi" igauņu žurnālistam Reinam Sikam stāsta Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Viņš arī skaidro, ka pati traģēdija ir cena valsts politiskajiem mērķiem, tostarp eiro ieviešanai.
Pēc viņa teiktā, laikā, kad glabāti veikala drupās izraktie cilvēki, politiķi televīzijas studijās jau runājuši par nākamās valdības veidošanu. Viņaprāt neesot pieņemams, ka traģēdiju - 54 cilvēku dzīvības - sāk izmantot politiskiem mērķiem. Tas esot sācies no brīža, kad no amata atkāpies ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
"Mūsu cilvēki bija traģēdijā bojāgājušo bērēs, bet televīzijā jau runāja, kāda būs nākamā valdība. Ņemot vērā minēto, mans mērs bija pilns, un tas mani aizskāra dziļi dvēselē, jo es biju gan garīgi, gan fiziski izsmelts," stāsta Rīgas mērs, komentējot vienlaicīgi notiekošos mītiņus gan par, gan pret viņu.
Ja skatās statistiski, tad Ušakovs ir ieredzētāks tieši krievu vidū, tomēr arī latviešu vidū atbalsts viņam aizvien pieaug, raksta igauņu žurnālists Reins Siks.
"Latvija ir priekšā visām citām Eiropas valstīm starp dažādu nacionalitāšu cilvēkiem noslēgto laulību skaita ziņā – tādu pie mums ir aptuveni 20%. Patlaban manu atbalstītāju vidū 65% ir krievi un 35% latvieši, kas nav tālu no nacionālā sastāva Rīgā, kur 55% ir krievi, bet 45% - latvieši.
Es domāju, ka mūsu partijas panākums ir tas, ka esam vienīgā partija Latvijā, kurai ir sociāldemokrātisks viedoklis. Mēs dodam pabalstus, palīdzam mazāk nodrošinātajiem," stāsta Ušakovs. "Vadot pilsētu, mēs strādājam ar visām nacionalitātēm, kas mums Latvijā vien ir - tas ir vienīgais veids. Iespējams, Igaunijā arī ir tāpat," norāda Ušakovs.
Viņš stāsta, ka patlaban pašvaldība sadarbojas ar izmeklētājiem, lai atrastu traģēdijas vaininiekus. "Mana vaina ir tā, ka es neesmu izmantojis visas savas iespējas būvniecības kvalitāti kontrolēt vēl stingrāk. Būvniecības politikā mēs esam gājuši liberālisma virzienā, kas nebija pareizi.”
„Es strādāju pie tā, lai cietušās ģimenes vēl pirms Ziemassvētkiem saņemtu palīdzību. Valsts nauda pie viņām nonāks tikai jūnijā. Nesaprotami, kāpēc cilvēkiem vajadzētu gaidīt naudu sešus mēnešus, ja bērni zaudējuši savus vecākus vai miris dzīvesbiedrs, apgādnieks. Bez tā mēs arī veicam pārbaudi visās ēkās pilsētā. Arī citos lielajos veikalos ir problēmas, arī "Maxima" lielveikalos."
Rīgas mērs pats "Maxima" veikalus neapmeklē, bet tas neesot politisku iemeslu dēļ - viņam šāda lielveikala blakus mājām neesot.
"Tas, kā "Maksima" rīkojās pēc katastrofas, nav pieņemami, un saprotu cilvēkus, kuri pieteikuši tai boikotu. Cita lieta, vai politiķi to ievēros, jo mēs zinām, ka politiķi uz "Maxima" veikaliem neiet," viņš komentē faktu, ka arī premjerministrs boikotu ir atbalstījis.
Pirmajā janvārī Latvija pievienosies eirozonai, kas pēc Ušakova domām ir pārāk ātri.
"Latvija jutīsies drošībā, atrodoties tajā pašā monetārajā zonā, kur Vācija. Cits jautājums - vai šis bija īstais brīdis, kad tai pievienoties. Lai nokļūtu eirozonā, mums bija ļoti jāpacenšas. Tieši krīzes laikā mēs samazinājām kontroli pār būvniecības nozari, bet šajās iestādēs tika samazināts cilvēku skaits. Tas kas notika ar "Maxima" - tā ir cena, kas mums jāmaksā par pāreju uz eiro."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
