Foto: Valsts kanceleja

24 gadus vecais Rolands Kreicmanis, kurš pagājušā gada novembrī strādāja sabrukušā veikala "Maxima" traģēdijas vietā Zolitūdē un pakļuva zem drupām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atklāja, ka tagad viņš ir 2. grupas invalīds un ir gatavs tiesāties, lai saņemtu kompensācijas.

Kreicmanis bija viens no tiem, kas ieradās notikuma vietā tā saucamajā "pirmajā vilnī". Raidījumā viņš pastāstīja par darbībām, kuras veica pēc ierašanās traģēdijas vietā. "21. novembra notikumi pamainīja manu dzīvi. Notikuma vietā ieraudzījām tumšu veikalu, cilvēki panikā. Sapratām, ka viss ir nopietni. Iekšā veikalā varēja redzēt, ka iebrucis jumts. Bija daudz nepatīkamu skatu. Mēs meklējām, kas bija zem gruvešiem. Sadalījām posteņus un gājām meklēt cilvēkus," atceras bijušais ugunsdzēsējs.

Viņš norāda, ka, ieejot iekšā sabrukušajā veikalā, varēja redzēt, ka daudziem nemaz nevarēja palīdzēt, jo cilvēku glābšanā bija nepieciešama smagā tehnika. "Tā tehnika, kas ierašanās vietā bija ugunsdzēsēju rīcībā, bija par vāju, un "paneļus ar rokām nepavilksi"," atzīst Kreicmanis.

Atrodoties notikuma vietā, glābējs uzdevis sev jautājumu, kāpēc uz grīdas atrodas bruģi: "Paceļot galvu, paskatījāmies uz griestiem. Tas likās aizdomīgi. Pieskrēju pie konstrukcijas un runāju ar cietušo kasieri Mārtiņu. Spīdēju ar lukturīti, jautāju par stāvokli. Viņam bija iespiesta roka. Palīdzēt nevarējām, jo nebija smagās tehnikas. Iezīmēju vietu, un devos tālāk palīdzēt citiem, kuriem varēja noņemt konstrukcijas ar roku palīdzību."

Sabrukušajā veikalā bijis tumšs, un līdzi ņemtais lukturītis ātri izlādējies, tāpēc Kreicmanis ņēmis lukturīšus un baterijas no veikala plauktiem un dalījis citiem. Viņš paskaidroja, ka lielos prožektorus neviens vēl nepaspēja izlikt ārā, bet to uzlikšana prasīja laiku. Pēc lukturīšu dalīšanas Kreicmanis devies pie posteņa, un tieši tajā brīdī notika otrs nogruvums.

"Otrā nobrukuma laikā es atrados veikalā pie pirmās nogruvuma vietas, kas mani arī izglāba. Uz mani uzkrita paneļa konstrukcija Man aiz muguras. Saņēmu stipru sitienu pa galvu, aizsargķivere aizlidoja pa gaisu. Nokritu tieši "kabatā", un tas arī mani izglāba," atceras glābējs.

Samaņu viņš neesot zaudējis, bet bijis pie apziņas: "Domāju, ka tas uzkrita virsū tikai man. Kad dzirdēju, ka arī ārpusē ir kliedzieni, tad sapratu, ka lieta ir ļoti nopietna." Līdzi esošā rācija zem uzkritušā paneļa nestrādāja, jo to bloķēja paneļi. Nelaimē nokļuvušo pamanījis viņa kolēģis, kurš skrējis garām un pamanījis Kreicmaņa ķiveri.

"Glābējs ielīda iekšā un izvilka mani ārā. Pajautāja, vai viss kārtībā, un nostādīja kājās. Pēc tam devāmies ārā, jo viņam bija cietis plecs. Ārā sagaidīja citi ugunsdzēsēji, kuri izcēla no veikala. Jautāju, kur ir mana 1. daļa. Sapratu, ka viss nopietni, jo neviens neatbildēja. Nebija zināmas daudzu ugunsdzēsēju atrašanās vietas," skaidro Kreicmanis.

Traģēdijas apmērus viņš uzzinājis no savas mātes, kura nākamajā rītā par to viņam paziņoja telefoniski.

Kreicmanis noraida runas, ka traģēdijas vietā glābēju darbības nebija koordinētas. "Haoss ugunsdzēsēju starpā nebija, ja nu vienīgi otrā nogruvuma laikā, jo tas bija šoks. Izšķirošā virziena pirmais punkts ir cilvēku glābšana. Cilvēki bija sadalīti posteņos, visi vēroja griestus. Bet neviens nevarēja paredzēt, ka uz griestiem ir bruģi," viņš atzīst.

Sākotnēji glābējs uzskatīja, ka guvis tikai rokas sasitumus un nobrāzumus uz sejas. Taču viņam ārsti konstatēja trīs skriemeļu lūzumus, tādēļ sekoja operācija. "Mani pārveda uz Rīgas Stradiņu slimnīcu, un iecementēja mugurkaula skriemeļus, kuri bija sadragāti. Pēc tam man atklājās, ka salauzti seši skriemeļi. To konstatēja klīnikā Vācijā."

Tagad Kreicmanis invaliditātes dēļ darbu dienestā ir pametis. Lai gan pēc traģēdijas VUDG viņam piedāvāja "tehniska veida" darbu, viņš atteicies, jo zaudēti gan kolēģi, gan pats notikums atstāja psiholoģisku iespaidu. Arī veselības stāvoklis neļauj to darīt.

Pavisam invaliditāte ir piešķirta trīs glābējiem, kas piedalījās Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos. Kreicmanis norāda, ka par 2. invaliditāti saņēmis kompensāciju 35 000 eiro.

Kreicmanis pēc notikušā par "varonīgu, drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību" saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš norāda, ka "tas ir ļoti augsts apbalvojums, bet ļoti žēl, ka tas prasījis tik daudz kolēģu un cilvēku dzīvības, tāpēc neesmu ļoti pozitīvi noskaņots pret to".

Viņš norāda, ka kompensācijas no valsts vēl nav saņēmis, jo tagad esot punkts, ka to var saņemt tikai tad, ja invaliditāte ir iedota ne mazāk kā par gadu. Kreicmanim invaliditātes apliecinājums ir tikai uz pusgadu.

Šobrīd Kreicmanis dzīvo no invaliditātes pabalsta, kas ir 625 eiro liels. Tas ir vairāk nekā viņa iepriekšējā alga, kas bijusi 350 latu jeb aptuveni 530 eiro liela.

Bijušais ugunsdzēsējs atzīst, ka īpaši drošs par savu nākotni nejūtas, jo pabalsts tiks maksāts līdz februārim. Arī par to, ko darīt tālāk, vēl neesot domājis.

Tagad Kreicmanis ir viens no Alda Gobzema klientiem, kuri pieprasa no "Maxima" kompensācijas, kuru kopējais lielums ir ap pusmiljardu eiro. "Vainīgam ir jābūt, un kāds ir jāsoda. Ceru, ka sodīs īstos cilvēkus, gribētos tam ticēt," viņš norāda.

Tāpat Kreicmanis atzīmē, ka kompensāciju prasīšanu neuzskata par "iešanu pēc naudas". "Tas ir lieki teikt. Tā ir veselība, dzīvība. Ja kāds kaut ko nodara, tad tas kaut kādā veidā ir jākompensē. Manuprāt, visi, kas ir likuši parakstus un ir iesaistīti, ir jāsoda, jo katrs ir vainīgs pie kaut kā. Manuprāt, arī Rīgas dome ir vainīga. Jautājums, cik ļoti, bet tas notika tieši Rīgā," secina bijušais ugunsdzēsējs.

Raidījuma nobeigumā viņš atzīst, ka nenožēlo to dienu, kad iegāja glābt cilvēkus, un norādīja, ka arī tagad lielajās ēkās viņam nav drošības sajūtas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!