Īsi pirms traģēdijas, ap pulksten 17:00 lielveikalā "Maxima", Priedaines ielā, noskanējusi signalizācija, taču neskatoties uz to, ka tās skaņas signāls darbojies teju vai 20 minūtes, veikala vadība nav mudinājusi savus darbiniekus telpas atstāt.
Otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nu jau bijusī sagruvušā veikala "Maxima" darbiniece liecināja, ka viņa ap pulksten 17 piena nodaļā izlikusi plauktā safasētos sierus un pēc tam devusies atpakaļ pie savas vitrīnas, lai fasētu nākamo sieru partiju. Tajā brīdī sākusi skanēt trauksmes signalizācija. Tā skanējusi aptuveni 15 vai 20 minūtes līdz apklususi.
Pēc signalizācijas noskanēšanas cietusī vērsusies pie veikala vadītājas, kas viņai norādījusi, ka "viss kārtībā un darbu var turpināt".
Vadība teikusi, ka viss esot pārbaudīts, tāpēc sieviete arī darbu turpinājusi. Vaicāta par darba drošību, sieviete skaidroja, ka darbā pieņemšanas laikā, nedz arī pēc tam viņa nav instruēta kā rīkoties gadījumos, kad skan trauksmes signalizācija. Savukārt, uz jautājumu par to, kā tad sieviete zinājusi, ka tā ir ugunsdzēsības trauksme, viņa atbildēja, ka to vaicājusi kolēģiem, kas arī snieguši viņai atbildi.
Signalizācijas darbības brīdī it kā esot slēgtas lielveikala ieejas durvis, lai noskaidrotu signalizācijas iemeslus. Cietusī gan tiesai skaidroja, ka pati to redzējusi neesot – tas dzirdēts no kolēģiem, kas arī tobrīd atradušies veikalā. Savukārt par šādas iespējamības patiesumu liecinot fakts, ka viņa piefiksējusi, ka veikalā samazinājies tur esošo apmeklētāju skaits. Tomēr pēc tam, kad signalizācija beigusi skanēt, klienti atkal saradušies.
Īsi pēc tam arī noticis pirmais nogruvums, liecināja cietusī sieviete. Veikalā pazudusi gaisma, bet uz galvas birušas smiltis.
Sieviete kopš šī gada 29. aprīļa uzņēmumā vairs nestrādā. Līdz traģēdijas brīdim uzņēmumā strādājusi trīs gadus gadus, bet Priedaines ielas veikalā sākusi strādāt 2012. gada vasarā. Tiesai "Maxima" bijusī darbiniece sacīja, ka signalizācija šajā veikalā strādājusi arī pirms tam – kādas divas reizes. Tomēr iepriekš tā nekad nav bijusi tik ilga kā traģēdijas dienā.
Saistībā ar būvdarbiem, kas veikala darba laikā notikuši uz ēkas jumta, sieviete liecināja, ka tur bijuši lieli maisi ar zemi. Viņa norādīja, ka maisos esošā zeme bijusi slapja, jo tie stāvējuši vairākas dienas lietū un pat bijuši atvērti.
Tāpat viņa redzējusi, kā ceļamkrāns šos maisus cēlis uz jumta. Savukārt ēkas pagrabā bijuši izvietoti balsti. Viņa norādīja, ka tie parādījušies kaut kad vasarā, aptuveni četrus mēnešus pirms traģēdijas. Tie aptuveni atradušies tuvāk noliktavām, taču viņa nezināja, vai tieši vietā, kur noticis nogruvums.
Sieviete tiesā pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 3000 eiro apmērā.
