Foto: AFI
Pildot priekšvēlēšanu programmā solīto, Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcija piektdien iesniegusi priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajam lasījumam, kas paredz būtiski atvieglot pilsonības iegūšanu pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušiem bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem, portālu "Delfi" informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.

Viņa norāda, ka likums jau šobrīd Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem ļauj iegūt valsts pilsonību, taču šo tiesību īstenošanā bērni ir atkarīgi no abu vecāku uzņēmības un izpratnes. Tāpēc ZRP iesniegtie priekšlikumi paredz, ka turpmāk bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni uzreiz tiks reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, vienlaikus saglabājot vecākiem tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas nepilsoni. Turklāt, bērnu reģistrējot, nebūs nepieciešama abu vecāku vienošanās – turpmāk bērna reģistrācijai būs pietiekama viena vecāka griba.

ZRP norāda, ka šobrīd, kad atsevišķu politiķu savu neīstenoto politisko ambīciju dēļ Latvijas sabiedrība tiek šķelta, vairāk nekā jebkad jācenšas panākt savstarpēja uzticēšanās un izpratne. Lai mazinātu spriedzi sabiedrībā un veicinātu saliedētību, ZRP uzskata, ka šobrīd ir izšķirošs brīdis, kad jāizrāda pretimnākšana un laipnība.

Kā vēstīts, identisku priekšlikumu Pilsonības likuma grozījumiem - uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu – šī gada februārī ZRP vadītājs Valdis Zatlers iesniedza Saeimai kā Valsts prezidents. Saeimas Juridiskā komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem, un nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt saturiski plašāko likumprojektu, kas ne vien paredz risināt dubultpilsonības jautājumu trimdas latviešiem, bet skata arī citas aktuālas problēmas.

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā un valdības decembra vidū atbalstītajā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai rosināts, ka grozījumi Pilsonības likumā paredzētu dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. "Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā," norādīja ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, TM rosina, ka tikai vienam no bērna vecākiem ir jābūt Latvijas pilsonim. Pašlaik likuma prasība ir Latvijas pilsonība abiem vecākiem.

Lai ļautu vecākiem izteikt vēlmi sava bērna pilsonības piešķiršanas jautājumā, TM akceptē līdzšinējo kārtību, ka vecākiem nepilsoņiem jāaizpilda pieteikums bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni.

Jau vēstīts, ka jaunievēlētās 11.Saeimas Juridiskā komisija nolēma turpināt izskatīt iepriekšējā sasaukuma aizsāktos grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus,komisija nolēma veidot apakškomisiju.

10.Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!