Vilnīša mudinājumi, kurus KNAB darbinieks Juris Jurašs Saeimā nosauca par prettiesiskiem un kuru esamību apliecināja arī KNAB šefa vietniece Juta Strīķe, it kā esot izskanējuši darba sapulcēs 2009.gada nogalē un 2010.gada sākumā, pāris mēnešus pirms KNAB vadības konflikts kļuva publisks, vēsta žurnāls. Toreiz sapulcēs apspriesti dažādi ar KNAB darbību saistīti jautājumi, tostarp operatīvās izstrādes lietas, pie kurām birojs jau strādā un pie kurām varētu ķerties nākotnē.
Žurnāls vēsta – ja šajās sapulcēs izteiktie mājieni būtu uzklausīti, tad varētu ierosināt operatīvās izstrādes lietas, kuras, iespējams, radītu pamatu 10.Saeimas vēlēšanu gadā noklausīties vairāku ietekmīgu politiķu telefonsarunas.
Ar KNAB un prokuratūru saistītas personas žurnālam apstiprināja, ka saistībā ar noklausīšanās lietu izskanējuši Āboltiņas, Mūrnieces, Jaunupa, Gerharda un Jakrina vārdi. Skaidrojumu tam, kāds tieši būtu pamats operatīvās izstrādes lietu ierosināšanai un kādas ziņas cerēts iegūt, noklausoties telefonsarunas, informētās personas žurnālam nav sniegušas.
Žurnāla aptaujātie politiķi norādījuši, ka nav informēti par viņu sarunu noklausīšanos.
Jau vēstīts, ka Jurašs marta nogalē Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē paziņoja, ka Vilnītis prettiesiski un bez pamata lūdzis noklausīties politiķu sarunas. Jurašs neprecizēja, kādus politiķus Vilnītis vēlējies noklausīties un kad tas noticis, un kad par to informēta prokuratūra. Vilnītis teikto noliedz un sauc par apmelojumiem.
Jurša izteikumus pārbaudīja prokuratūra. Aprīļa sākumā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka neizdevās gūt pierādījumus apgalvojumiem, ka Vilnītis nelikumīgi uzdevis noklausīties politiķu sarunas. Tiesa, Kalnmeiers norādīja, ka nav gūti pierādījumu, ka apgalvotais ir nepatiesība.