"Turklāt RTO faktisko īpašnieku padomes sēdes (..) notiek Andra Šķēles un Harija Krongorna birojā," teikts vienā no lēmumiem par kratīšanu, ceturtdien informē žurnāls.

Bijušais Latvijas Attīstības aģentūras darbinieks Ralfs Kļaviņš, kas tiek uzskatīts par Šlesera biznesa partneri, apgalvo, ka viņam pieder RTO daļas, kuras pērnā gada beigās pārgājušas Kiprā reģistrētās kompānijas "Mariniera Ltd" īpašumā. Tas esot viņa uzņēmums, kas Kiprā reģistrēts tādēļ, lai maksātu zemāku ienākuma nodokli un būtu vieglāk naudu investēt citos biznesos. RTO daļas Kļaviņš pircis par personīgo naudu un aizņēmumiem, kuri neesot saistīti ar Šleseru. "RTO nekas nav ne privatizēts, ne citādi iegūts darījumos ar publisko sektoru," viņš uzsver.

Otras lielās RTO daļas pēdas aizved uz Šveici, ziņo "Ir". Tur reģistrētajai firmai "Zein Holding AG" par īpašnieku jau pēc izmeklēšanas sākuma publiski pieteicies Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. RTO valdē "Zein Holding AG" intereses kopš šāgada pārstāv Jānis Maršāns - bijušais TP biedrs un Šlesera valsts sekretārs Satiksmes ministrijā.

Trešā lielākā RTO īpašnieka - uzņēmuma "BTH Rīga" – īpašumtiesības caur pagaru uzņēmumu virkni aizved pie divām privātpersonām - Modra Ozoliņa un Jāņa Lāča, informē žurnāls. Ozoliņš ir viens no bankrotējušā Tukuma gaļas pārstrādes kombināta bijušajiem īpašniekiem, kuram pāris gadu vēlāk atradies pietiekami naudas, lai varētu investēt Rīgas ostā. Viņam kopā ar advokāta Andra Grūtupa dēlu pieder arī uzņēmums, kas kontrolē daļu no spirta ražotāja "Jaunpagasts Plus". "Tukumā visi runāja, ka viņš ir Šķēles cilvēks," žurnālam saka "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude.

Savukārt Jānis Lācis, kā pārliecinājies žurnāls "Ir", parādās kā adresāts Lemberga dēla Anrija konta izdrukās, kas Ventspils amatpersonu lietas ietvaros nonāca preses rīcībā. Viņam ieskaitītās summas figurē ar visai jautriem pamatojumiem, piemēram, 1166 latu pārskaitīti "par orālajiem pakalpojumiem", bet 137 latu ienākuši ar īsu piezīmi "airport, bučas".

Ozoliņa un Lāča firmas "BTH Rīga" intereses RTO vadībā pārstāv "digitālgeitā" tiesājamais finansists Jānis Svārpstons un no Ventspils uzņēmumiem nākušais Lenards Ozoliņš.

Šķēle žurnālam "Ir" apgalvojis, ka nav slēptais īpašnieks RTO uzņēmumos, lai gan kā aktīvs biznesmenis vadošās personas pazīst. Viņš vairākkārt atteicies atbildēt uz jautājumu, vai RTO padomes sēdes ir notikušas viņa birojā.

Taču to nenoliedz Kļaviņš. RTO padomes sēdes ik pa diviem vai trim mēnešiem sasauc tās priekšsēdētājs Markuss Hugo Vangers, kas ir "BTH Rīga" izvirzīts pārstāvis. "Lursoft" dati rāda, ka Vangera vārds Latvijas biznesā citur nav uzpeldējis, informē žurnāls.

Jau ziņots, ka KNAB vēstulē Saeimai, kuru parlaments tomēr neņēmā vērā un neatļāva kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, minētas vairākas kriminālprocesa virzītāja rīcībā esošās ziņas, kas vēsta arī par pērn uzsāktu finanšu shēmu, lai Šlesers juridiski iegūtu savā īpašumā Šveices firmu – SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) pastarpināto līdzīpašnieci "ZEIN Holding AG", kas, pēc Šlesera pagājušajā nedēļā publiski teiktā, šobrīd pieder uzņēmējam Viesturam Koziolam.

Saeimas mājaslapā publiski pieejamajā KNAB vēstulē aprakstīta kriminālprocesa būtība, kurā citstarp norādīts, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas RTO. "Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA "Avadel" vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies," teikts KNAB vēstulē.

KNAB vēstulē norādīts, ka juridiski RTO daļas pieder "ZEIN Holding AG", tai pat laikā Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Vēstulē norādīts, ka no kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet: Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinās un viņa darbības atbalstot uzņēmējs Vieturs Koziols un RTO līdzīpašnieks un vadītājs Ralfs Kļaviņš, kā arī Koziola uzticības persona un juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

KNAB vēstulē arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009.gadam bijis dažādos valsts amatos un šajā laikā, iespējams, pieņēmis vai ietekmējis lēmumus, kas saistīti ar "viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO". Tā rezultātā uzņēmuma apgrozījums piecu gadu laikā desmitkāršojies – no 8 miljoniem latu 2004.-2005.gadā uz 80 miljoniem latu 2009.-2010.gadā, būtiski paaugstinoties arī tā vērtībai, norādīts KNAB vēstulē.

Savukārt kopš 2010.gada februāra Šlesers, lai legalizētu daļas RTO, aktīvi plānoja un organizēja finanšu shēmu, lai "Avadel" īpašumā nonāktu "ZEIN Holding AG", kurai pieder RTO 36% kapitāldaļu īpašniece – SIA "Piejūras investīcijas", minēts KNAB vēstulē. Tajā viņš iesaistījis arī uzticības personas: "Avadel" valdes locekli Ivaru Gulbi un uzņēmējus Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stēni Johansenu.

Koziols portālam "Delfi" kategoriski noliedza, ka būtu atbalstījis vai apzinājies jelkādas Šlesera pretlikumīgas darbības. Viņš apstiprināja, ka viņam pieder 100% "ZEIN Holding AG", jo "pats braucu uz Cīrihi un dibināju šo uzņēmumu".

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās norādīts arī, ka kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Turklāt kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas arī uzņēmumos SIA "Zaķusalas Estates", "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", "Eurolines", kā arī "airBaltic" līdzīpašnieces SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", kā arī SIA "Abi krasti", kas nav minēti Šlesera deklarācijās.

Koziols portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņš var apgalvot par "Zaķusalas Estates" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", ka "Šleseram tur pat pusakcija nepieder" - šie uzņēmumi piederot Koziolam un biznesa partneriem, starp kuriem ir arī AS "Diena" padomes loceklis Turmuds Stēne Johansens.

Savukārt oficiālajā KNAB paziņojumā norādīts: KNAB rīcībā esošo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās iepriekš minētajās komercsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos.

Vēstulē pieminēta arī iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka KNAB uzskatot -Šlesers, oktobrī pēc ievēlēšanas Saeimā zaudējis Rīgas Brīvostas vadītāja amatu, izplānojis un veicis nelikumīgas darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādejādi Šlesers gribējis saglabāt kontroli par lēmumiem, kas skar ostā strādājošus ar Šleseru saistītus uzņēmumus.

Lembergs savukārt esot pieprasījis kukuli, lai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par Ameriku. Kā kukulis pieprasīts, lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar "Mediju nams".

Jau ziņots, ka 'Šlesera kratīšanas' lietas balsojums Saeimā kļuva par ieganstu, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušās nedēļas nogalē izšķirtos ierosināt Saeimas atlaišanu.