Arguments, ka Zvērinātu notāru padomes iniciētās reformas būtiskākais ieguvums ir krāpniecības izskaušana nekustamo īpašumu pārdošanas darījumos, neiztur kritiku, tā uzskata sabiedriskās organizācijas, kas piedalās Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai izvērtētu reformas pamatotību un lietderību.
Vienīgais krāpniecības veids, ko reforma varētu izskaust, ir notāru parakstu viltošanu uz nostiprinājuma lūgumiem, kuru iespējamais skaits nepārsniedz 0,004% no visiem pēdējo trīs gadu laikā veiktajiem darījumiem nekustamo īpašumu jomā, norāda Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).
Tiesu administrācijas dati liecina, ka pēdējos trīs gados notikuši vairāk kā 180 000 pārdošanas darījumu nekustamo īpašumu jomā un tikai astoņos gadījumos bijušas aizdomas par notāra dokumenta viltojumu, kas veido tikai 0,004% no kopējā darījumu skaita.
Zvērinātu notāru padomes piedāvātā reforma ļautu mazināt riskus tikai šim krāpniecības veidam, bet to jau šobrīd varētu izskaust, ja notāri elektroniski nosūtītu nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatas tiesnešiem, kuriem tad būtu iespēja tos salīdzināt ar zemesgrāmatā klātienē iesniegtajiem dokumentiem, skaidro NNĪAA.
Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija.
Sabiedrisko organizāciju pārstāvji norāda, ka Zvērinātu notāru padomes ierosinājumi nespēs mazināt citus krāpniecības riskus, jo tie jau līdz šim ir izgājuši caur notāru filtram un nav nekādu priekšnosacījumu, lai tā nebūtu arī pēc reformas īstenošanas.
NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds norāda, ka saskaņā ar Tiesu administrācijas informāciju pēdējos trīs gados kopējais ierosināto kriminālprocesu skaits veido tikai 0,04% no kopējā 180 000 darījumu skaita, turklāt lielāko daļu no tiem veido tādi iespējamie pārkāpumu veidi, kurus reforma neatsisinās. Tas ir ļoti mazs īpatsvars, turklāt lielā daļā no ierosinātajiem procesiem pārkāpumi neapstiprinās. Reforma arī turpmāk nespēs aizkavēt pilnvaru viltojumus un arī atsevišķu notāru negodprātīgu rīcību, piemēram, pēdējais skaļais krāpšanas gadījums, kurā notāri Lailu Porieti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina par vainīgu vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanā, uzskata Grīnvalds.
Reforma paredz, ka ikviens nekustamā īpašuma pārdošanas darījums būtu jāveic notariālā akta formā, paredzot notāru atlīdzību 0,5% apmērā no līguma summas. Tas nozīmētu, ka īpašuma pircējam būtu jāmaksā ne tikai 2% (atsevišķos gadījumos 6%) valsts nodevu, bet vēl papildus par notāra līdzdalību darījuma apstiprināšanai notariālā kārtībā.
Organizācijas uzskata, ka Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinātā un Tieslietu ministrijas virzītā reforma radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kuri ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro, kas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos, bet kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus.
Ierosinātā reforma paredz, ka līgumus varēs slēgt tikai notāra klātbūtnē, nevis kā šobrīd, kad apliecinājumus ierobežotas summas ietvaros (8537 eiro) reģionos veic arī bāriņtiesas par zemāku valsts nodevu nekā paredz atlīdzība notāriem. Ierobežotās pieejamības un izmaksu pieauguma dēļ pieaugs nesakārtotu īpašumtiesību īpatsvars nākotnē attālākos lauku reģionos, kā rezultātā varētu palielināties krāpniecības riski.
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek vērtēta Latvijas Zvērinātu notāru izstrādātā nekustamo īpašumu darījumu reforma. Galvenie citu darba grupas dalībnieku iebildumi ir balstīti uz monopola apstākļu radīšanu vienai amata grupai, reformas radīto papildu administratīvi birokrātisko slogu, darījumu izmaksu palielinājumu, pakalpojumu nepieejamību attālākos reģionos un maznodrošinātajiem, juridiskiem sarežģījumiem darījumos, kvalitātes samazināšanos monopola apstākļos, funkciju dublēšanos ar zemes dienestu un atsevišķas profesijas interešu lobiju.
Sabiedriskās organizācijas jau aicināja tieslietu ministru uz tikšanos, lai paustu neapmierinātību ar virzīto reformu.
Kā ziņots, ierosinātā reforma nekustamo īpašumu darījumu jomā izpelnās asu nekustamo īpašumu attīstītāju un advokātu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas, uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Padomē norāda, ka citādi nav izskaidrojama "aktīvā un demagoģiskā pretreakcija ierosinājumam, kas ne vien nostiprina nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet ir arī finansiāli izdevīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un vairo ieņēmumus valsts budžetā".
Latvijas Zvērinātu notāru padome skaidro, ka reforma paredz būtiski samazināt izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāpat reforma paredz, ka darījumos mazāk aizsargātā puse, piemēram, dzīvokļa pircējs, kas iegādājas dzīvokli no attīstītāja, vienmēr tiks iepazīstināts ar visiem darījuma iespējamiem riskiem un sekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
