ZZS aicina prezidentu atkal nodot Saeimai atpakaļ referendumu likumu  (124)

ZZS mērķis šīs tikšanās laikā nav bijis pārliecināt prezidentu par kādu konkrētu rīcību saistībā ar referendumu likumprojektu, bet gan informēt par bažām, ka ir apdraudējums pilsoņu iniciatīvām, tostarp, arī iebildumiem pret lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. Augulis atgādināja, ka kā pirms vairākiem gadiem tauta savāca parakstus, lai apturētu "Latvenergo" pārdošanu, un Saeima šo tautas iniciatīvu atbalstīja.

ZZS pārstāve Dana Reizniece-Ozola savukārt atzina – ja prezidents likumu nenodos atpakaļ Saeimai un nonāks līdz parakstu vākšanai, lai rosinātu "referendumu par referendumiem", iedzīvotāju atsaucība būs lielā mērā atkarīga no skaidrojošā darba.

"Tā faktiski ir tautas nobalsošana par tās iespējām nākotnē lemt par svarīgām lietām, piemēram, par to, kurā brīdī Latvijā būtu jāievieš eiro," teica deputāte.

Viņa uzsvēra – ja prezidents pieņemtu lēmumu par referendumu likumprojekta nodošanu Saeimā, tas būtu darāms, "sākot no pareizā gala", augusta beigās sagaidot Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, un dodot ļoti konkrētus uzdevumus.

"Tas ir reāls veids, kā izvairīties no parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas. Kamēr mums šādu konkrētu solījumu no prezidenta nav, mēs turpinām savas darbības turpinām un aicināsim tautu rīkoties pašai," teica Reizniece-Ozola.

Viņas kolēģis Augulis piebilda: "Kāpēc tādā steigā tas [referenduma likuma grozījumi] tiek darīts kopā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu [likuma papildināto regulējumu, ka miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem], mums vēl vairāk pastiprina šaubas, ka, iespējams, tiek gatavots kaut kas liels – vai nu attiecībā uz privatizācijām, vai kaut ko tamlīdzīgu," sacīja Augulis.

Augulis sacīja, ka ZZS iniciatīvai par referendumu likuma grozījumu apturēšanu un iespējamu referenduma rīkošanu šajā jautājumā ir iespējami juridiski šķēršļi, taču arī šajā gadījumā "nav tikai viens pareizs juridisks risinājums". Tas būšot inovatīvs risinājums, piebilda ZZS frakcijas deputāte Dana Reiziniece – Ozola, bet savu turpmāko rīcību vēl neatklāja.

Augulis arī atgādināja, ka ZZS ir sagatavojusi arī Satversmes grozījumus, ar kuriem sašaurinātu to tematu loku, par kuriem referendumi ierosināmi, "lai noņemtu visas tās šaubas, kas saistās ar valodām un pilsonībām". Taču šos grozījumus Saeimas Juridiskā komisija nevirzīja un "mēģina iziet pa aizmugures durvīm", iespējams, slēpjot kādu lielāku mērķi, pauda Augulis. Šīs bažas pastiprinot fakts, ka likumprojektā "vienā lielā pakā" saliktas dažādas lietas – Eiropas pilsoņu iniciatīva un referendumu finansēšanas noteikumi, lai "tās virzītu pēc iespējas ātrāk".

ZZS arī prezidentam izklāstījusi, ka referendumu ierosināšana pēc 2015.gada, kad saskaņā ar Saeimas lēmumu pašiem referenduma ierosinātājiem būs jāsavāc 150 tūkstoši nevis 10 000 parakstu, būs pamatīgi ierobežota un apgrūtināta, teica Augulis.

"Ceram, ka prezidents ir sapratis mūsu pozīciju. Lēmums jāpieņem viņam pašam," pauda Augulis.

ZZS pārstāvji arī pastāstīja, ka izdevies savākt nu jau 37 deputātu parakstus referendumu likuma grozījumu apturēšanai . Parakstījušies ZZS un "Saskaņas centra" (SC) frakciju deputāti.

Tikmēr "Vienotības" valde paudusi viedokli, ka ZZS un SC aktivitātes saistībā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atklāj abu spēku ideoloģisko tuvību, kas iezīmējās jau 10. Saeimas laikā, kad ZZS un SC vairākkārtīgi bloķēja valstiski svarīgu, uz tiesiskumu un atklātību vērstu likumprojektu pieņemšanu, portālu "Delfi" informēja "Vienotības" pārstāve Laila Timrota.

"Vienotības" valde norādījusi – 10. Saeimā ZZS, neskatoties uz atrašanos valdības koalīcijā, kopā ar SC bloķējās vairāk nekā 50 reizes, tādējādi iestājoties pret sabiedrības interesēm tiesiskuma jautājumos, un tas bija galvenais iemesls 10.Saeimas atlaišanai.

"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādījusi, ka "ZZS un SC aktivitāšu dēļ referendumu likuma sakarā ārpus jebkādas tiesiskās reglamentācijas un kontroles var palikt parakstu vākšanas aģitācijas un reklāmas finansēšana un finanšu avoti. Tas acīmredzami ir izdevīgi tiem spēkiem, kas vēl šī gada sākumā aicināja atzīt krievu valodu par mūsu valsts valodu un šobrīd pieprasa automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem."

Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja šo divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī termiņa beigām likums ir publicējams.

Jau vēstīts, ka Jau ziņots, ka Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus.