Šonedēļ pēc vienas politiķu apspriedes strauji pieauga aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes kļūt par valsts prezidentu. Tomēr pati ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā.
Viens pēc otra pie Aivara Lemberga, kurš ieradies ātrāk, steidzās pieredzējuši politiķi. "Zaļais" Ingmārs Līdaka ar Liepājas partijas bosu Uldi Sesku, "Latvijai un Ventspilij" Saeimas deputāts Jānis Vucāns, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un visbeidzot namatēvs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Apspriede svarīga, jo jālemj, ļaut vai neļaut aizsardzības ministram Raimondam Vējonim kandidēt par valsts prezidentu. Lai izvairītos no asumiem, "Zaļās partijas" biedri bija aizlieguši ierasties līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam.
Lembergs uzstājis, ka labākais kandidāts ir Uldis Sesks - prot valodas, iznesīgs, trešo lielāko pilsētu prasmīgi pārvalda jau tikpat ilgi, cik Lembergs Ventspili. Asi iebildis Līdaka. Sesks neesot nopietna kandidatūra. Vējonis turpretī ir ministrs ar vislielāko pieredzi valdībā, NATO respektēts politiķis. Kādu brīdi pastrīdējies, galu galā Lembergs esot piekāpies. Līdaka neslēpa uzvaras prieku.
"Būs Zaļās partijas valdes sēde, un Vējonis tur tiks izvirzīts kā kandidatūra no Zaļās partijas puses. Nu, tas faktiski ir arī signāls, ka būtisku iebildumu pret šo kandidatūru nav," atzinis Zaļas partijas politiskās padomes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
"Bet, ja tā tīri cilvēcīgi, kāpēc gan nē. Es domāju, ka Vējoņa kungs ir apveltīts ar daudzām ļoti labām kvalitātēm un viņš arī varētu pildīt prezidenta pienākumus. Kāpēc nē?," paudis ZZS Saeimas deputāts Jānis Klaužs.
Arī "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka Vējoņa dēļ varētu atkāpties no pašu kandidāta Arta Pabrika. Tad zaļajiem zemniekiem nebūtu iemesla prasīt sev premjerministra amatu. Ja amatu iegūtu "Vienotība", tāds iemesls rastos.
"Mēs esam apsprieduši. Mēs arī esam pat mēģinājuši frakcijā par to runāt, bet katrā ziņā tas gala lēmums nav pieņemts frakcijā. Bet "Vienotībā" bija pozitīva attieksme pret iespēju par šo jautājumu lemt," norāda Āboltiņa.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) politiķi stingri turas pie Egīla Levita ne tik daudz mugurkaula dēļ, cik tādēļ, ka pagaidām Vējoņa kandidatūrai netic. Lembega atbalsts Vējonim varot arī mainīties.
Vaicāts, vai NA ir spriests par citiem kandidātiem, izņemot Egilu Levitu, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš raidījumam atbildējis noliedzoši, sakot, ka NA nav spriests ne par vienu citu kā tikai Levitu.
Reizē ar prezidenta meklējumiem Saeimas kuluāros parādījusies amnestijas ideja, septiņus gadus vecs projekts, ar ko pie tā laika prezidenta Valda Zatlera nāca Latvijas Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Likumprojekta sarakstīšanā, iespējams, esot piedalījies arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Amnestijas likumprojekts paredz ne tikai atbrīvot no soda jau notiesātas personas, bet arī izbeigt kriminālpoprocesus par ekonomiskiem noziegumiem, ja vien cilvēks ir balsojis par neatkarību, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai savādāk izcēlies valsts priekšā. Likuma autori antotācijā taisnojas, ka saimnieciskiem cilvēkiem nebija pieredzes, organizējot biznesu pārejas periodā no sociālisma uz kapitālismu. Tādēļ, iespējams, šie cilvēki pieļāvuši kļūdas, kuras krimināllikums kvalificē kā noziegumus.
Gan toreiz, gan tagad amnestijas likumā būtu ieinteresēti Ventspils mērs Aivars Lembergs digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis. Tolaik likumu mēģināja virzīt caur prezidentu Valdi Zatleru, kuru oligarhi uzskatīja par savējo.
Āboltiņa uzsver: "mēs, protams, varam teoretizēt, kādi ir tie nodarījumi. Tā kā droši vien, ka varētu būt cilvēki, kas varētu būt ieinteresēti šādu likumu virzīt, mēģināt arī argumentus atrast tam. Ne velti tāds likums jau ir bijis, viņš noteikti tiks izvilkts no atvilktnes. Es nebrīnītos, ja tas tā būtu."
"Nekā personīga" rīcībā esošās ziņas liecina, ka amnestija iecerēta uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ap to laiku, iespējams, būs noslēdzies Lemberga tiesas process.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
