Par to pirmdien pēc tikšanās ar ZZS žurnālistiem pavēstīja Dombrovskis.
ZZS līderi un premjers apņēmās līdz trešdienai izstrādāt konkrētu šādas vienošanās tekstu, ko varētu parakstīt trešdienas rītā pirms premjera došanās uz Eiropadomes sanāksmi Briselē.
Pie šādiem nosacījumiem ZZS ir gatava atbalstīt gan grozījumus Lisabonas līgumā, kas paredz eirozonas valstīm veidot eiro stabilizācijas fondu, gan iecerēto 25 Eiropas Savienības dalībvalstu līgumu par fiskālo disciplīnu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka "mums nepieciešama liela valstiska mēroga vienošanās", taču tā būšot diezgan kodolīga: no vienas puses būs apsolīts ZZS atbalsts līgumiem, bet no otras premjers paudīs apņemšanos cīnīties par lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu un taisnīgāku Kohēzijas līdzekļu sadalījumu.
Vienošanās teksts būs publiski pieejams pēc parakstīšanas un pagaidām precīzi formulējumi vēl nav zināmi.
Brigmanis uzsvēra, ka šādas vienošanās parakstīšana nenozīmē ZZS atbalstu visiem valdības lēmumiem, līgums būšot "tikai par šo vienu konkrēto lietu". Tāpat viņš uzsvēra, ka vienošanās neparedzēs ZZS atbalstu valdības iecerētajai fiskālās disciplīnas nostiprināšanai Satversmē.
Vaicāts, kādā veidā premjers varēs ietekmēt kopējo Eiropas Savienības politiku un lēmumus, Dombrovskis norādīja, ka "mums ir jāaizstāv Latvijas pozīcija sarunās par šiem jautājumiem". Premjers arī pieļāva iespēju pirms sarunām par lauksaimniecības jautājumiem konsultēties ar ZZS.
Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies atbalstīt gan Lisabonas līguma grozījumus, kas paredz Eiropas stabilizācijas fonda izveidi, gan dalībvalstu līgumu par fiskālo disciplīnu, taču šiem dokumentiem būs nepieciešama ratifikācija Saeimā ar 2/3 balsu vairākumu, tādēļ valdošajai koalīcijai nepieciešams arī opozīcijas atbalsts.
Iepriekš opozīcijā esošā ZZS paziņoja, ka būtu gatava atbalstīt "tiesiskuma un reformu koalīcijas" iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem. Tomēr valdošās partijas norādīja, ka valdības koalīcijas paplašināšana nav dienas kārtībā, un ZZS no savām prasībām atkāpās.
Jau vēstīts, ka pašlaik notiek ES dalībvalstu sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam, apspriežot Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta ietvaru. Latvija apņēmusies cīnīties par to, lai nākamajā ES budžeta periodā tiktu izlīdzināti tiešmaksājumi lauksaimniekiem, kas pašlaik Latvijas zemniekiem ir vieni no viszemākajiem, kā arī iebilst EK ierosinājumam par Kohēzijas finansējuma ierobežošana no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).