Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija lūgs Valsts prezidentu atkārtoti neizsludināt tautas nobalsošanas likumprojektu, jo referendumu inicēšanas pirmajā kārtā nepieciešamo parakstu slieksni paredzēts paaugstināt no 10 līdz 50 tūkstošiem. Ja prezidents to neņems vērā, ZZS pieļauj inicēt "referendumu par referendumiem", otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja - fakts, ka Valsts prezidents atdeva Saeimā otrreizējai caurlūkošanai iepriekš trīs lasījumos izskatītos likuma par tautas nobalsošanu grozījumus, izrādījies "viltus dāvana jeb Trojas zirgs", jo otrreizējās caurlūkošanas laikā ar paša prezidenta ziņu izskatītie referendumu likuma grozījumi kļuvuši tautai neizdevīgāki - pirmajā no divām parakstu vākšanas kārtām savācamo parakstu skaitu paredzēts palielināt no 10 līdz 50 tūkstošiem.
ZZS frakcija tāpēc vēlas ar Valsts prezidentu tikties vēl līdz ceturtdienas plenārsēdei vai arī posmā līdz referendumu likuma grozījumu izsludināšanai. Politiskais spēks no prezidenta sagaida, ka viņš likumprojektu neizsludinās arī otrreiz, lai arī likuma grozījumus valdošā koalīcija izstrādājusi kopā ar prezidentu. Tomēr ZZS sagaida citus valsts pirmās personas priekšlikumus - lai arī pēc 2015.gada saglabātu divpakāpju sistēmu parakstu vākšanā un valsts līdzdalību tās finansēšanā un organizēšanā. Pretējā gadījumā Latvija būšot vienīgā valsts Eiropā bez divpakāpju sistēmas, pašiem parakstu vākšanas organizētājiem arī finansējot parakstu vākšanu, "Latvijas Radio" klāstīja Reizniece-Ozola.
Deputāte uzsvēra, ka šīs izmaiņas, ko šo ceturtdien plānots pieņemt Saeimas ārkārtas sēdē, noteikti nemazināšot naudas varu politikā, ko norādījuši grozījumu iniciatori - koalīcijas frakciju deputāti, turklāt vienlaikus būs ierobežotas arī tautas iespējas ietekmēt politiskos procesus.
Ja prezidents ZZS iebildumus neņems vērā, politiskais spēks pieļauj iniciēt "referendumu par referendumiem", lai pašiem iedzīvotājiem ļautu izvērtēt, vai grozījumi ir demokrātiski vai nē. Deputāte pauda cerību, ka šis jautājums sabiedrībā būtu gana aktuāls, lai šāds referendums notiktu.
"ZZS nepatīk naudas vara politikā un šo viedokli apstiprina arī nevalstisko organizāciju pārstāvji," teica deputāte, atsaucoties uz "Providus" pētnieces Ivetas Kažokas teikto - ja par parakstīšanos būs jāmaksā, tad iedzīvotāju interese piedalīties tautas nobalsošanās būšot daudz mazāka.
Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums atbalstījis ar Valsts prezidentu izstrādāto kompromisa variantu un likuma grozījumos "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" otrreizējā caurlūkošanā virzīto priekšlikumu, ka referenduma ierosināšanai līdz 2015.gadam saglabājamas divas kārtas, portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā. Pirmajā no tām būs nepieciešams savākt 50 tūkstošus parakstu, nevis apmēram 150 tūkstošus, kā to paredzēja sākotnējais likumprojekts, ko prezidents neizsludināja.
Toreiz Valsts prezidents secināja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu. Likuma grozījumi, ko izstrādāja pēc divvalodības referenduma, paredzēja atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) parakstu vākšanas posma un uzlikt par pienākumu iniciatīvas autoriem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.
Saskaņā ar pašlaik sagatavotajiem un Juridiskā komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem pārejas posmā līdz 2015.gadam, kad ieviesīs iespēju parakstīties ar drošu elektronisko parakstu, saglabājama pašreizējā referendumu ierosināšanas divpakāpju sistēma, taču referenduma ierosināšanas pirmajā posmā līdzšinējo 10 tūkstošu parakstu vietā līdz 50 tūkstošiem paaugstināms par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu savācamo parakstu skaits.
Savukārt no 2015.gada stāsies spēkā kārtība, ka referenduma ierosināšana notiks vienā kārtā un to varēs ierosināt desmitā daļa balsstiesīgo jeb apmēram 150 tūkstoši cilvēku.