Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem un labāk izprot lokālo situāciju, pārzina iedzīvotāju vajadzības un novada specifiku. Uzskatu, ka NĪN ir jābūt nodoklim, kas primāri sedz infrastruktūras uzturēšanas izdevumus konkrētajā novadā atbilstoši tā vajadzībām, jo nodokļa maksātājiem ir tiesības saņemt atdevi no veiktajām iemaksām. Iedzīvotāji ir tiesīgi prasīt sakārtotus ceļus un drošu apgaismojumu savu mājokļu tuvumā, nevis bezgalīgi finansēt abstraktas spontānas ieceres, kuras uz viņiem neattiecas un nedod nekādu labumu.
Jau šobrīd NĪN ieņēmumi pašvaldībām, kuras ir finansētājas un veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, faktiski lielākoties tiek novirzīti un sadalīti uz visu valsti. Piemēram, Ādažu novadā ieņēmumi no NĪN gadā ir aptuveni 1,6 miljoni eiro, kas ir tieši tikpat, cik pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas sistēmā - 1,6 miljoni eiro. Savukārt Mārupē, Garkalnē un dažu citu Pierīgas pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā ir būtiski lielākas nekā to NĪN ieņēmumi. Tas nozīmē, ka valsts iejaukšanās pašvaldību makos jau šobrīd ir pārmērīga, un tas nākotnē var iznīcināt jebkādu iedzīvotāju motivāciju maksāt NĪN, jo pašvaldības nevarēs izpildīt savus pienākumus pret iedzīvotāju – nodokļu maksātāju - uzlabojot un uzturot pašvaldības infrastruktūru. Savukārt, nesamaksājot NĪN, iedzīvotājiem pastāv risks zaudēt savu mājokli un var nākties pamest ne vien novadu, bet arī valsti, un tas ir gan pret pašvaldības, gan valsts interesēm.
Pastiprināta valsts loma nekustamā īpašuma nodokļu politikā vēl vairāk vājinātu pašvaldību autonomiju un politisko atbildību iedzīvotāju priekšā. Tādējādi valsts virzītos uz viena līmeņa pārvaldību un absolūtu centralizāciju, jeb pārvaldību no augšas uz leju, kādu esam jau piedzīvojuši teju pusgadsimta garumā. Valsts politikai būtu jābūt pretējai – valstij jāuzņemas atbildība par vienotu kadastra sistēmu, savukārt pašvaldībām jāpiešķir pilnīga autonomija NĪN politikas veidošanā. Tas ļautu pašvaldībām veidot samaksājamu un samērīgu nodokļu politiku, kas būtu atbilstoša gan dažādu sociālo grupu maksātspējai, gan teritoriālajām atšķirībām un vajadzībām.
Uzskatu, ka pareizāk būtu likumā par nekustamā īpašuma nodokli noteikt tiesības Latvijas pašvaldībām piemērot dažādas NĪN likmes. Ja salīdzina Pierīgu ar citiem Latvijas reģioniem, redzams, ka kadastrālās vērtības apbūves zemes kvadrātmetram valstī var atšķirties pat 1500 reizes, līdz ar to jebkurš mēģinājums veidot unificētu sistēmu ir lemts neveiksmei. Vienīgais risinājums normalizēt NĪN politiku ir pilnībā deleģēt atbildību pašvaldībām, ļaujot tām brīvi noteikt NĪN likmi, atvieglojumus sociālajām grupām vai atlaides apbūves zemei vai mājoklim. Nodoklim ir jābūt samaksājamam un tā pielietojumam - vērstam uz novada iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu.
Pierīgas pašvaldību vadītāji, izvērtējot esošo situāciju, jau vairākkārt pauduši viedokli, ka NĪN slogs to iedzīvotājiem jau šobrīd ir pārmērīgs un NĪN ieņēmumi būtu jānodala no pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas, un tas būtu pirmais solis iedzīvotājiem saprotamas un akceptējamas NĪN sistēmas izveidei.