Te to tēte baļļā mērc,
Te viņš tiek ar slotu pērts,
Te viņš viņu berž kā ķipi,
Te pa reizei sit ar knipi
Un tik teic vai reizi simto:
– Mācies mīlēt zemi dzimto,
Cienīt Vakargaiļu sētu!
Neskrej meklēt dzīvi lētu.
Tad tu izaugsi par vīru –
Garā stipru, miesās tīru!...
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit