Reiz kāds saimnieks iet caur lielu mežu un ierauga zalkti iesprūdušu akmeņu starpā. Zalktis žēli lūdzās saimnieku, lai jel viņu atpestot, ko šis arī izdara. Bet par pateicību atpestītais zalktis rauga saimniekam rokā iekost. Tas atrauj savu roku nost un jautā dusmīgā balsī: "Vai tādēļ tevi izpestīju, lai man rokā iekod?"
"Kā tad lai tevim pateicos, jo labdarītājam iekost ir jau pasaules alga."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
