Tagad es biju ļoti lepns, jo man bija bundžiņa, ko valkāt kā pulksteni, un bez tam varēja pa rudens vakariem, kad sāka dedzināt uguni, lasīt lielajiem kaut ko priekšā.
Neskaitāmas reizes lasījām "Bārenīte Līzbete", "Neredzīgais Kaspars un viņa dēls" un Zvaigznītes "Pasaciņas". "Priežu kalna Rozi" lasot, visas sievietes un es raudājām.
Tad vēl atveda "Trūtiņa, tas bāra bērns" un "Cilvēka sirds". Tos lasīju katru vakaru līdz Svečiem, kad pārnesa no skolas pusbībeli ar jautājumiem un atbildēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
