Līdz šim par ielas kaķu sterilizēšanu Rīgā maksāja dome, šim mērķim šogad bija atvēlēti aptuveni 34 000 latu, sterilizēti 1528 kaķi. Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļā portālam "Delfi" skaidroja, ka šo līdzekļu nepietiek, lai apmierinātu visus pieprasījumus sterilizēt bezsaimnieku kaķus pilsētā. Tāpēc departamentam jāgatavo priekšlikumi, kādā veidā iedzīvotāji varētu līdzfinansēt sterilizēšanas programmu.
Domē nevarēja prognozēt, kas notiks ar ielas kaķu populāciju, ja iedzīvotāji nebūs gatavi finansēt programmu, bet pašvaldība bez rīdzinieku līdzdalības arī nesterilizēs kaķus. Tas esot jāizvērtē Mājokļu un vides departamentam.
"Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to viņiem pašiem ir jāpieņem lēmumi par to, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju, ja tāda ir izveidojusies. Situācijas var būt ļoti dažādas. Ir mājas, kuru iedzīvotāji jau ir uzņēmušies rūpes par savas mājas kaķiem, un ir tādi, kas to nevēlas darīt. Aicinu māju iedzīvotājus sarīkot kopsapulces un pieņemt lēmumus šajā jautājumā," saka Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (SC).
Pēc aptuvenām aplēsēm Rīgā mīt ap 200 000 bezsaimnieka kaķu. To skaita samazināšanai Mājokļu un vides departaments līdz šim atbalstīja bezsaimnieka kaķu sterilizāciju ar programmu "noķer-sterilizē-atlaiž". Realizējot šo programmu, klaiņojošo kaķu skaits tiek samazināts, taču tas tiek darīts pakāpeniski ar humānām, ētiskām metodēm.
Mājokļu un vides departamenta speciālisti norāda, ka brīvi dzīvojošie sterilizētie kaķi nelielā skaitā pilsētas iedzīvotājus netraucē, kā arī tie ir dabiski grauzēju iznīcinātāji. Līdz ar to kaķu atrašanās pagalmos un korekta to barošana un aprūpe, ja tiek ievērotas sanitārās un higiēnas normas, nav nosodāma un aizliedzama. Vides pārvaldes speciālisti arī aicina iedzīvotājus un namu apsaimniekotājus nodrošināt pārziemošanas iespējas kaķiem, ierīkot nelielas lūciņas, lai viņi var patverties namu pagrabos vai novietot siltinātas kaķu mājiņas.