Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt pasākumu, ja tajā pamanītas "kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem", informē mēra preses sekretāre Anna Kononova.
"Vārda brīvības ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu. Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji un mūsu pozīcija nav mainījusies," norāda Ušakovs.
Rīgas izpilddirektora Radzeviča pārstāvis Uģis Vidauskis portālu "Delfi" arī informēja, pa pašlaik RD arī nav saņēmusi nekādas papildus ziņas no tiesībsargājošām iestādēm par iespējamām provokācijām un drošības apdraudējumiem, līdz ar to domei pagaidām nav iemesla atkārtoti lemt par pasākumu. Ja šādas ziņas tiks saņemtas, dome tās izvērtēs un atkārtoti lems par pasākuma atļaušanu vai aizliegšanu.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa otrdien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Administratīvā rajona tiesā portālam "Delfi" paskaidroja, ka šī sprieduma izpilde ir nekavējoša, neskatoties uz to, ka puses var vērsties ar kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātā. Likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, taču tas stājas spēkā nekavējoties.
Pilns sprieduma teksts šai lietā būs 12.jūlijā un tad 30 dienu laikā par to varēs iesniegt kasācijas sūdzību, neskatoties uz to, ka "strīda ābols" - pasākums – jau būs noticis.
Vidauskis iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka dome iepazīsies ar pilno tiesas spriedumu un lems par tālāko rīcību, taču, visticamāk, to nepārsūdzēs.
Vidauskis norādīja, ka pēc pilna sprieduma saņemšanas pasākums jau būs noticis, tāpēc sūdzības iesniegšana tiesā būtu lieka administratīvo resursu izšķērdēšana, un līdzšinējā domes prakse liecina, ka šādus lēmumus parast nepārsūdz.
Jau ziņots, ka neizpratni par tiesas lēmumu pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministrs Aivis Ronis, norādot, ka Latvijas likumsargiem jādara viss, lai nepieļautu kara upuru zaimošanu, teikts valdības pārstāvju paziņojumā. Sašutumu par pasākuma atļaušanu jau pauda arī Simona Vīzentāla centrs, kura Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs savā paziņojumā šo tiesas lēmumu nosaucis par "neizprotamu un cietsirdīgu aizvainojumu" visiem nacisma upuriem un tiem, kuri cīnījās, lai glābtu pasauli no nacistu totalitārisma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
