Foto: LETA
AS "Māju serviss KSA" apsaimniekotajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās Rīgā, kurām dažu iedzīvotāju parādu dēļ vēl nav pieslēgta apkure, vidējā temperatūra telpās ir ap plus 13 grādiem - vien dažus grādus augstāka nekā patlaban laukā.

Taču salstošie rīdzinieki dzīvojamo platību mēģina piesildīt ar elektriskajiem sildītājiem, kas ir daudz dārgāk, vai arī silti saģērbjas un aktīvi kustās, vienlaikus bažījoties, vai vispār šoziem sagaidīs pieslēdzam siltumu.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko informēja, ka patlaban dažas no tām 32 AS "Māju serviss KSA" pārvaldīšanā esošajām mājām, kurām iepriekš saņemtās siltumenerģijas parāda dēļ vēl nav pieslēgta apkure, jau ir veiksmīgi nomainījušas apsaimniekotāju.

Privātā uzņēmuma AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" pārraudzībā nu ir ēka Ieriķu iela 39, Raņķa dambī 7/2, kurai apkure jau pieslēgta, un Ieriķu ielā 33, kurai apkuri pieslēgt solīts piektdienas laikā. Pašvaldības SIA "Zemgale" apsaimniekošanā nonākusi dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 8. Taču citu "Māju serviss KSA" iemītnieki vēl turpina salt, vienlaikus mēģinot sildīties ar elektriskajiem sildītājiem un baiļojoties, kas notiks, kad laukā termometra stabiņš noslīdēs zem nulles.

Dzidra un Jānis Bahmaņi no 1962.gada dzīvo Raņķa dambī 7/3, kad māju uzbūvēja. Pašreiz dzīvokļa īpašniece ir abu meita, kas pati dzīvo Ikšķilē. Dzidra Bahmane, kas ilgus gadus strādājusi Finanšu ministrijā, pastāstīja, ka abi tikai pirms nedēļas ieradušies dzīvoklī no vasarnīcas Vecāķos, jo šeit bijis pārāk auksti. Tagad dzīvoklis Raņķa dambī piesildīts līdz plus 18 grādiem, bet kad iemītnieki atbrauca no vasarnīcas - šeit bija vien plus 13 grādu, taču tā tas esot tikai pagaidām - kamēr ārā ir plus desmit grādu.

"Arī pagājušajā gadā apkuri pieslēdza ar nedēļas nokavēšanos, bet oktobra beigās tā jau bija. Visu laiku nevarējām žēloties, ka slikti kurinātu. Mūsu dzīvoklis ir mājas vidū - tātad silti ziemā, bet tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo mājas galā parasti ir auksti, jo mājas ārsiena ir tiešā tuvumā," stāstīja Bahmane. Viņa saka - ja spīd saule - tad dzīvokli tā sasilda. Taču dzīvokļos, kuriem logi vērsti uz ziemeļiem, ir vēsāk, tiem nepieciešams kārtīgi sildīt ar elektrību.

Bahmaņu ģimene arī nezina, kad plānots pieslēgt apkuri. Pirms pāris dienām esot bijusi iedzīvotāju sanāksme, kurā lemts par pāriešanu pašvaldības SIA "Zemgale" apsaimniekošanā. "Neko nezinām, kad pieslēgs apkuri, it kā no nākamās nedēļas sola pieslēgt, bet neko nezinām. Varbūt nākamnedēļ pieslēgs, varbūt ne," stāsta dzīvokļa iemītnieki.

"Mēs tos apsaimniekotājus "Māju serviss KSA" ne acīs neesam redzējuši. Te kaut kāda sieviete Dzirciemā esot par mums atbildīga, es viņu vienu reizi vasarā kaut kad redzēju - taisījās jaunu jumtu likt. Es arī neparakstījos, tāpat kā citi - kamēr nebūs cilvēki nomaksājuši parādu, kādu jumtu mēs varam likt! Tie visi izdevumi taču būs jāsedz mums! Ar parādniekiem nevar tikt galā, un mēs vēl maksāsim par kaut kādu jumtu," pauda Bahmane.

Viņa pastāstīja, ka šajā mājā esot arī tā dēvētie "ļaunprātīgie nemaksātāji", kuri spējot samaksāt par plastmasas logu un jaunu durvju ielikšanu, taču par apkuri esot uzkrājuši lielu parādu. "Mūsu dzīvoklim ir durvis un logi no 1962.gada. Mēs taču arī varējām ņemt kredītu un likt jaunas durvis! Bet mēs domājam par to, ka mums rēķini jāapmaksā, turklāt arī pensija nav liela," norādīja dzīvokļa iemītnieki, kuri arī uz pašvaldības pabalstu nevarot pretendēt, jo viņiem jau 30 gadu piederot vasarnīca Vecāķos, kur nav siltā ūdens, un trūkst naudas, lai to ievilktu.

Blakus esošās mājas - Raņķa dambī 7/2 sētniece pauda, ka problēmas ar apkuri un tās parādiem sākušās pirms aptuveni diviem gadiem, kad mājas apsaimniekošanu pārņēma "Māju serviss KSA". No 1.novembra, kad ēkai nomainīts apsaimniekotājs, šai mājai apkure ir pieslēgta.

Ēkas Daugavgrīvas ielā 132/4 iemītniece Irēna Dedele pastāstīja, ka pašai parādu par siltumu neesot, taču lielākais parāds esot uzkrājies kādā no dzīvokļiem, kura īpašniece šajā mājā nemaz nedzīvojot, bet atrodas ārzemēs.

Minētā dzīvokļa īrniece skaidroja, ka dzīvokļa īpašniecei tiešām ir liels komunālo maksājumu parāds, taču ar viņu esot vienošanās, ka pašreizējie īrnieki maksā tekošos rēķinus, bet ar uzkrāto parādu saistītos jautājumus risina pati dzīvokļa īpašniece. Šo dzīvokli aukstuma problēmas neskarot, jo tas tiekot apsildīts ar kondicionieri. "Priekš kam mums risināt jautājumu par apsaimniekotāja maiņu, mums ir silti," sacīja dzīvokļa īrniece.

"Situācija šausmīga, pagājušajā gadā bija tas pats," stāsta Dedele, kas šeit dzīvo divatā ar meitu. Mājas iedzīvotāji jau pērn mēģinājuši diskutēt par apsaimniekotāja maiņu, taču bez rezultāta. "Pagaidām nekās, ārā ir plusos, tāpēc dzīvoklī plus trīspadsmit grādu. Virtuvē ir silts, jo tur ir gāze," stāsta iedzīvotāja, kura pagaidām papildu nesilda dzīvokli ar elektrību - nav, ko samaksāt.

"Nekas, kad kustamies, tad nav tik auksti. Kad būs mīnusos, tad gan nezinu, kas būs," sacīja Dedele.

Viņa dzīvo divatā ar meitu, šajā mājā mitinās jau 44 gadus, un vairāk nekā desmit gadu to apsaimniekojot "Māju serviss KSA". Visu ko esot šeit pārdzīvojuši, piemēram, ilgu laiku kāpņu telpas betona grīdā bijis liels caurums, kas tikai nesen salabots. Neko daudz apsaimniekotājs šajā laikā neesot ieguldījis mājas un tās apkārtnes uzturēšanā.

"Galīgi neko nedara, tikai saka - viss aiziet tekošajam remontam, bet tādus sevišķus remontus te arī nemana. Paši samaksājām un veicām remontu asfaltam, apgaismojumam," norādīja iedzīvotāja.

Purvciema ielas 53.nama iedzīvotāja Regīna Petrova pauda sašutumu par to, ka liela daļa iedzīvotāju maksā par apkuri, bet "Māju serviss KSA" paši netiek galā ne ar parādniekiem, ne siltuma pieslēgšanu, tikai "paņem naudu".

"Tagad pat - "Māju serviss KSA" prasīja iemaksāt piecus latus par apkuri oktobrī, bet vēl novembrī nav apkure," sacīja Petrova.

Cita Purvciema ielas 53.nama iedzīvotāja, pensionāre bažījās par to, ka "drīz ārā būs gaisa temperatūra mīnusos, visi slēgs elektriskos sildītājus, un ēkas elektrosistēma neizturēs". Iedzīvotāji jau pagājušajā apkures sezonā prasījuši, lai māju apsaimniekošanā pārņemtu Rīgas pašvaldības SIA "Purvciema nami", kas apsaimnieko arī blakus esošās ēkas.

"Arī bija auksti, visi nāca ārā uz ielas, parakstījāmies, ka atsakāmies no "Māju serviss KSA". Sākumā mums solīja mainīt apsaimniekotāju, bet tad vairs nebija skaidrs, kas notiks. Tagad iedzīvotāji jau no aukstuma bēg no mājas ārā," stāstīja pensionāre. Viņa zināja teikt, ka ēkai sakrājies aptuveni 10 000 latu parāds par apkuri un 2000 latu - par ūdeni.

Arī šeit iedzīvotāji mēģina sasildīties, izmantojot elektriskos sildītājus. Kāda cita pensionāre jau šoruden tā izlietojusi 50 kilovatu. "50 latu - jūs varat iedomāties, kāda nauda tā ir pensionārei!" pauda minētās iedzīvotājas radiniece, kas bija ieradusies to apciemot.

Ēkā Purvciema ielā 53 aģentūra LETA sastapa arī kādu daudzbērnu ģimeni, kura daļējai dzīvokļa īres maksas segšanai meklē sociālo palīdzību.

Bērnu māte Larisa Lukauska pastāstīja: "Es sildu telpas ar elektrisko sildītāju, man nav citas izejas. Tas ir dārgi, bet man ir svarīga bērnu veselība. Gatavojos iet uz sociālo dienestu lūgt palīdzību īres maksas segšanai, un tas ir dārgi, taču arī dzīvokļa saimniece nav vainīga, ka tik daudz jāmaksā."

Viņas viena no meitām mācotiess skolā, pārējās divas meitas ir pirmskolas vecumā un ir mājās kopā ar mammu. Lukauska pastāstīja, ka ik nedēļu mājā notiekot sapulces par apsaimniekotāja maiņu un apkures problēmām, taču "visi sūta no vienas institūcijas pie otras".

"Mēģinu piesildīt 49 kvadrātmetru dzīvokli ar elektrību. Kad lieku bērnus vannā, pēc tās viņus saģērbju silti un uzreiz lieku gulēt. Labi vēl ka lodžija iestiklota, vismaz siltāk, bet ja nebūtu tās, būtu vēl aukstāk. Un tas ir tagad, kad vēl ārā nav mīnusos, bet ziemā nezinu, kas šeit notiks," bažījās trīs bērnu māmiņa. "Visiem par mums nospļauties. Katru dienu saka - būs apkure, būs, taču tās nav.""

Kā ziņots, tiesībsargs Romāns Apsītis paudis, ka personu patērētāju tiesības tiek pārkāptas, ja tās veikušas maksājumus par siltumenerģijas pakalpojuma nodrošināšanu, bet nesaņem to citu personu dēļ, kuras šos maksājumus nav veikušas. Fakts, ka nama apsaimniekotājs nenodrošina siltumenerģijas pakalpojumu pieejamību to saņēmējam, nav vērtējams kā pakalpojumu saņēmēja interešu aizskārums no valsts puses.

Tomēr, tā kā šī problēma ir aktuāla un personu neapmierinātība par siltumenerģijas pakalpojumu nepamatotu nenodrošināšanu pieaug, tiesībsargs ir aicinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Rīgas pilsētas Īres valdi savas kompetences ietvaros aktīvāk iesaistīties šo jautājumu risināšanā, izmantojot savas Administratīvā procesa likumā noteiktās pilnvaras.

Tiesībsargs ir aicinājis arī par enerģētikas politiku valstī atbildīgo Ekonomikas ministriju savas kompetences ietvaros aktualizēt šo jautājumu un sniegt skaidrojumu par šīs problēmas iespējamiem risinājumiem.

Kā ziņots, namu apsaimniekotājs AS "Māju serviss KSA" pagājušajā nedēļā apkuri nebija pieslēdzis aptuveni 30 mājās, bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noteikusi ārpustiesas tiesisko aizsardzību šim uzņēmumam.

Pēc Latvijas tiesu interneta portālā pieejamās informācijas, tiesnesis Svens Lorencs 29.oktobrī ierosinājis sabiedrības ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietu un 3.novembrī pasludinājis "Māju serviss KSA" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, un šis lēmums stājies likumīgā spēkā. "Māju servisa KSA" direktore Dace Slava aģentūru LETA informēja, ka "uzņēmumam nav reālas maksātnespējas", bet var pietrūkt apgrozāmo līdzekļu ikdienas darbam.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) nosūtījis vēstuli prokuratūrai ar lūgumu izvērtēt uzņēmuma "Māju serviss KSA" rīcību, uzsakot pilnvarojuma līgumus 32 savām apsaimniekotajām ēkām, kurās joprojām nav pievienota apkure. Viņš lūdzis pārbaudīt, vai uzņēmuma finansiālajā darbībā nav vērojama negodprātīga rīcība ar līdzekļiem, kas iekasēti no iedzīvotājiem par ēku apsaimniekošanu.

"Sākoties ziemas periodam, SIA "Māju serviss KSA" nekaunīgā veidā ir pametis iedzīvotājus likteņa varā, cenšoties tālāku atbildību uzvelt Rīgas pašvaldībai. Neviens no uzņēmuma vadības publiski paustajiem savas rīcības argumentiem nav tāds, par kuru nebija zināms agrāk un kas liedza rīkoties savlaicīgi," norādījis Radzevičs.

Ar lūgumu izvērtēt uzņēmuma rīcības tiesiskos un ētiskos aspektus pilsētas izpilddirektors vērsīsies arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā, kuras viceprezidente ir SIA "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa, un Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā.

Kā ziņots, AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās ar Radzeviču un "Māju serviss KSA" pilnvaroto pārstāvi, juristi Ivitu Baumani paziņoja, ka namu apsaimniekotāja 32 daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām apkure tiks pieslēgta tikai tad, kad būs noslēgti jauni līgumi par namu apsaimniekošanu, kā arī tiklīdz būs skaidrība par iepriekšējā siltumenerģijas parāda atmaksas grafiku.

Talcis pastāstīja, ka uz 1.novembri 32 "Māju servisa KSA" apsaimniekoto ēku parāds par iepriekš izmantoto siltumenerģiju ir aptuveni 192 000 latu. Ja māju iedzīvotāji izlems par apsaimniekotāja maiņu, visi parādi pāries jaunajam apsaimniekotājam.

Patlaban namu iedzīvotājiem nav skaidrības par to, cik īsti liels ir katras konkrētās mājas parāds gan par apkuri, gan par citiem komunālajiem pakalpojumiem, jo pašreizējais apsaimniekotājs "Māju serviss KSA" nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem ar to sniedzējiem, turklāt ir neskaidrības, cik daudz par pakalpojumiem parādā ir mājas iedzīvotāji, cik daudz - apsaimniekotājs.

Radzevičs Baumanei tikšanās laikā norādīja, ka līdz šīs nedēļas beigām jāsniedz katras no 32 uzņēmuma apsaimniekošanā esošajām mājām pārskats par parādsaistībām, un tad iedzīvotājiem mājas kopsapulcē jāizlemj par to, vai vērsties pie pašvaldības namu pārvaldes ar lūgumu pārņemt ēku pašvaldības apsaimniekošanā. Šim nolūkam būs nepieciešami 50% un vēl viena iedzīvotāja piekrišana, kā arī jāizveido grafiks, kādā iedzīvotāji gatavi apmaksāt parādus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tostarp apkuri. Rīgas pašvaldība par katra nama pārņemšanu savā apsaimniekošanā lems atsevišķi.

Tikšanās laikā noskaidrojās, ka apsaimniekotājs attiecībā uz parādsaistībām māju iedzīvotājiem norāda vienu summu, taču komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir parādā ir pavisam citu summu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!