Pieaug oficiālais strādājošo skaits

Atbildīgās valsts institūcijas nepārtraukti cīnās ar grupējumiem, kas apzog valsti, izkrāpjot PVN. Tomēr ne jau tikai PVN izkrāpšana veido "caurumu" valsts budžetā neiekasēto nodokļu veidā – tās ir arī aplokšņu algas un cita veida izvairīšanās no nodokļu maksāšanās, kas, pateicoties nodokļu reformai, samazinās. Proti, uzņēmējiem arvien neizdevīgāk un riskantāk ir maksāt algu aploksnē nekā to darīt oficiāli. To apliecina arī statistikas dati, kas norāda, ka par vairāk nekā 20 % ir samazinājies to darbinieku skaits, kas saņem minimālo vai mazāku algu, kā arī par 1,8 % ir pieaudzis oficiālais darba ņēmēju skaits.

Valsts šogad ar nodokļu reformu ir spērusi soli pretī iedzīvotājiem un uzņēmējiem, samazinot nodokļu slogu – līdz 20% samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis atalgojumam, kas mēnesī nepārsniedz 1667 eiro, palielināts ar nodokļiem neapliekamais minimums, no šā gada otrā pusgada atcelti uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi, netiek piemērots nodoklis reinvestētajai peļņai un veikti vēl citi pasākumi, kas būtiski uzlabo ekonomisko vidi.

Nozares nosaka minimālo algu

Taču ārpus nodokļu pasākumiem tiek arī pilnveidota nodokļu administrēšana un noris aktīvāka ēnu ekonomikas apkarošana. Ir ieviesta PVN reversā maksāšanas kārtībā vairākās jaunās nozarēs un samazināts PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu slieksnis, lai izvairītos no PVN izkrāpšanas gadījumiem. Ir optimizēta IIN attaisnoto izdevumu administrēšana, uzlabota VID pakalpojumu pieejamība un kvalitātē, u.c. Tāpat tiek slēgtas vienošanās ar nozaru asociācijām, lai risinātu aplokšņu algu jautājumus. Piemēram, pavisam nesen ir noslēgta Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu un stiprināt godīgu konkurenci.

2018. gada pirmā ceturkšņa dati rāda, ka vidējā bruto alga Latvijā pieaugusi par 8,1 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Darbinieku skaits, kas saņem atalgojumu robežās no 430 – 800 eiro, palielinājies par 9,3 %, robežās no 800,01 – 1500 par 8,7 %, kas saņem vairāk par 1500 eiro – par 22,4 %. Nozīmīgs palielinājums vērojams ieņēmumiem gan no darbaspēka nodokļiem, gan no patēriņa nodokļiem, ko veicināja bezdarba līmeņa samazināšanās un darba samaksas kāpums, kurš labvēlīgi ietekmēja privātā patēriņa pieaugumu.