Pavisam taustāmi jaunās nodokļu reformas ietekmi uzņēmumi sāks izjust gada otrajā pusē, kad, atcelto avansa maksājumu dēļ, uzņēmumu kontos uzkrāsies papildu līdzekļi. Tomēr, plānot uzņēmuma investīciju politiku būtu vērts jau šobrīd, lai nākotnē augtu kompānijas konkurētspēja un ienākumi, kā arī Latvijas ekonomika.

Lai celtu produktivitāti, investīcijas uzņēmuma attīstībā var iedalīt trīs virzienos:

  1. investīcijas jaunās tehnoloģijās un iekārtās;
  2. investīcijas darbinieku prasmju pilnveidošanā;
  3. investīcijas ražošanas vai pakalpojumu kvalitātes standartu izstrādē.

Investīcijas tehnoloģijās un iekārtās

It kā viss šķiet vienkārši, nopērkam jaunākos darbgaldus un būsim labāki par citiem. Tomēr praktiķi labi zina, ka vienmēr ir jārēķina, cik ilgā laikā tiks atpelnīts ieguldījums. Tāpēc investēt ir vērts tajā biznesa līnijā, kas uzņēmumam nes nozīmīgus ienākumus. Ir jāsalīdzina ieņēmumi starp produktiem vai pakalpojumiem, jāizvērtē, kurš ir vairāk pieprasīts tirgū, kas ir potenciālais biznesa flagmanis. Ir jāaprēķina:

  • Par cik samazināsies ražošanas/pakalpojuma pašizmaksa, ja tiks veiktas investīcijas jaunās iekārtās vai tehnoloģijā?
  • Cik lielā mērā pieaugs ražošanas/pakalpojuma sniegšanas jauda? Tas nozīmē, ka īsākā laika posmā uzņēmums spēs saražot vairāk produkcijas vai sniegt vairāk pakalpojumu.
  • Par cik samazināsies brāķētās produkcijas apjoms vai nekvalitatīvi sniegtu pakalpojumu skaits?

Protams, šī ir ļoti vienkāršota analīze, kas sniedz vispārīgu ieskatu, kur būtu vērts investēt vispirms un kas var pagaidīt.

Darbinieku prasmju pilnveidošana

Kvalificēti darbinieki ir uzņēmuma pamats, bez kura neviens uzņēmums nespēj veiksmīgi attīstīties. Šajā situācijā uzņēmumam ir divas izvēles. Pirmā ir piesaistīt jaunus talantus, maksājot lielākas algas. Otrā – investīcijas, kas saistītas ar darbinieku prasmju pilnveidošanu. Piemēram, tā var būt speciālas testa vides izveide, kurā darbinieki pilnveido savas prasmes. Šo testa vidi, kas var būt gan digitāla, gan arī iekārtas, uz kurām mācās, uzņēmēji var izmantot, lai sagatavotu savām vajadzībām augsti kvalificētus darbiniekus. Tā var būt arī ilgtermiņa sadarbība ar izglītības iestādēm, lai sagatavotu jaunos speciālistus, kas vēlāk kļūs par uzņēmuma darbiniekiem.

Investīcijas ražošanas kvalitātes standartu izveidē

Valstīs ar vēsturiski attīstītu ražošanas kultūru par normu tiek uzskatīts, ka ražošanas procesu uzrauga kvalitātes inženieris un uzņēmumā ir skaidri definēti kvalitātes standarti un procedūras. Piemēram, Zviedrijā inženieri speciāli mācās, lai saņemtu ražošanas kvalitātes vadības sertifikātu un vēlāk būtu kvalificēti speciālisti, kas spēj padarīt efektīvāku ražošanas procesu. Par to ir jādomā arī Latvijā, tomēr lielu daļu uzņēmēji var izdarīt saviem resursiem. Runa ir par trim virzieniem, kas saistīti ar kvalitātes pilnveidošanu:

  1. Kvalitātes standarta procesa apraksts un ieviešana. Kvalitātes uzraudzīšana ikdienā.
  2. Ražošanas procesa analīze: cik liels ir brāķa koeficients, ražošanas ātrums, neefektīvi izmantots darba laiks un neefektīvs iekārtu noslogojums.
  3. Vērtējums, kas ir jāuzlabo, lai ietaupītu laiku un naudu. Precīzs aprēķins, cik ilgā laikā atpelnīsim naudu, ja investēsim tur un tur.

Priecīga ziņa uzņēmējiem ir fakts, ka no sadalītās peļņas divas reizes nodoklis nebūs jāmaksā. Ja līdz šim, lai fiziskās personas saņemtu dividendes, faktiski tika nomaksāti divi nodokļi – vispirms UIN – 15%, sadalot peļņu, un pēc tam IIN – 10%, saņemot dividendes, tad turpmāk šis ienākuma nodoklis tiks iekasēts tikai uzņēmumu līmenī, piemērojot 20% UIN likmi. Savukārt no fiziskajām personām izmaksātajām dividendēm līdzšinējais IIN 10% apmērā vairs nebūs jāmaksā.