Finanšu ministrija norāda, ka reformā ietvertajiem grozījumiem ir jāveido prognozējama nodokļu stratēģija, kas stiprinātu konkurenci, veicinātu eksportu un nodrošinātu lielākus ienākumus algotajiem darbiniekiem.

Nodokļa sloga pārnešana no darbaspēka uz kapitālu tiks panākta, realizējot būtiskas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā.

Ienākumiem no kapitāla piemēros 20 % nodokli

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka nesadalītajai peļņai UIN nepiemēros.

Tā vietā kopēju UIN likmi 20% apmērā piemēros sadalītajai peļņai jeb dividendēm, kā arī citām ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām. Līdzīga UIN maksāšanas sistēma ir Igaunijā.

Ņemot vērā to, ka nodokli no dividendēm turpmāk plānots iekasēt uzņēmumu līmenī, piemērojot kopējo 20% UIN likmi, fiziskās personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar IIN, ja par tām būs samaksāts UIN.

Būtiski, ka atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kurā UIN taksācijas periods ir viens gads, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nosaka, ka turpmāk taksācijas periods būs viens kalendārais mēnesis.

Būtiski arī, ka no 2018. gada 1. jūlija UIN vairs nebūs jāmaksā avansā.

Lēmums neiekasēt nodokli no uzņēmumā nesadalītās peļņas, turpinot piemērot UIN pārējiem tēriņiem, tostarp dividendēm, pieņemts, lai mudinātu vietējos uzņēmējus domāt ilgtermiņā un investēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībā – darbības modernizācijā, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanā un citos plānos, kas spēcinātu uzņēmumus.

Pēc finanšu ministres Dana Reizniece-Ozolas teiktā, Igaunijas pieredze liecina, ka uzņēmēji retāk sadala peļņu dividendēs, tā vietā izvēloties veidot uzkrājumus. Tādējādi pieaug uzņēmumu kapitāls un ir vieglāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus būtu jāsarūk arī ēnu ekonomikai, jo mazinātos tendence slēpt patiesos ieņēmumus.

Tāpat kā līdz šim, pie ienākumiem no kapitāla tiek pieskaitīti arī kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumi (t.sk. ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas), un tie ir apliekami ar IIN. Turpmāk IIN likme ienākumiem no kapitāla arī būs 20 %.

Līdz 2023. gadam ir pagarināts atbrīvojums no IIN nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumam, ja lauksaimniecības zeme tiek pārdota lauksaimniekam.

Spēkā paliks arī līdzšinējā IIN likme (10 %) un IIN aprēķināšanas kārtība nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas ienākumiem, ja īres vai nomas līgums ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā.

Pieaugs minimālā alga un neapliekamais minimums

Vienlaikus paredzēts ieviest progresīvo IIN likmi, kas sadalīs trīs grupās tos nodokļu maksātājus, kuri gūst ienākumus, strādājot algotu darbu.

Sākot ar 2018. gadu, ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī IIN likme tiks samazināta no 23% uz 20%, savukārt personām ar lielākiem ikmēneša ienākumiem, tai ienākumu daļai, kas pārsniedz minētos 1667 eiro, paliks esošā likme 23 %.

Personām ar ienākumiem virs 4583 eiro mēnesī piemēros 31,4% likmi. Šī likme attieksies tikai uz to ienākumu daļu, kas pārsniegs 4583 eiro.

Minimālais atalgojums jau 2018. gadā pieaugs no 380 eiro līdz 430 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Būtiski tiks celts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais diferencētais minimums.

Šobrīd tas ir no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī (diferencēts: algai pieaugot, samazinās), taču no nākamā gada būs 0-200 eiro robežās un turpinās pieaugt ar katru gadu, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020. gadā – 0-250 eiro robežu.

Reforma visvairāk dos mazo algu saņēmējiem

Kopumā viens no galvenajiem FM izstrādātās nodokļu reformas mērķiem ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.

Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku, un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.

Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.

Papildu informācija par nodokļu reformu meklējiet Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta interneta mājas lapās www.fm.gov.lv un www.vid.gov.lv.