Foto: LETA
Janvārī Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka atcēlusi Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par kriminālprocesa neuzsākšanu 200 miljonu vekseļa lietā, lēmumu pamatojot, ar faktu, ka KNAB nav veicis pilnīgu pārbaudi par lietā nozīmīgiem apstākļiem. Lielvārdes domes deputāts Jānis Āboliņš, kurš šī vekseļa dēļ savulaik zaudēja domes priekšsēdētāja amatu, ir pārliecināts, ka lieta apzināti tiek aktualizēta, tuvojošos pašvaldību vēlēšanu dēļ un domes vadība tērē nodokļu maksātāju resursus savās pirmsvēlēšanu aģitācijas interesēs.

Šobrīd KNAB turpina pārbaudi un nav zināms, kad tā varētu noslēgties. "Pārbaude turpinās Krimināllikumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Tai noslēdzoties par rezultātiem tiks informētas iesaistītās puses. Nekādu termiņu, kurā atkārtotā pārbaude varētu noslēgties neprognozēsim un papildu informāciju nesniegsim," informē KNAB sekretariāta galvenā speciāliste sabiedriskajās attiecībās Laura Dūša.

Tikmēr bijušais Lielvārdes domes priekšsēdētājs, šobrīd opozīcijas deputāts Jānis Āboliņš, ir pārliecināts, ka lietas aktualizēšana ir saistīta ar pašvaldību vēlēšanām un Lielvārdes domes vadības centieniem diskreditēt konkurentu, kas viņam pat glaimojot. "Jūtos pat nedaudz pagodināts, ka tik daudz uzmanības tiek pievērstas šai lietai. Svarīgākais, par ko Balodis (Lielvārdes domes priekšsēdētājs Imants Balodis) nerunā, ir tas, ka kriminālprocesā zaudējumus neviens nepiedzīs. Kriminālprocess ir nepieciešams tikai tādēļ, lai mēģinātu no pašvaldības vēlēšanām izslēgt neērtus deputātu kandidātus, un konkurence šajās vēlēšanās būs diezgan sīva," savā blogā lielvardietis.lv raksta Āboliņš.

Viņš uzsver, ka ilgstošās pārbaudes, centieni tiesāties un dārgu auditoru piesaistīšana ir tikai nodokļu maksātāju naudas un intelektuālā resursa šķiedēšana, ko, visticamāk, savās interesēs cenšas izmantot esošā Lielvārdes domes politiskā vadība. "Nav nekādu variantu, ka no lietas vilcināšanas un atkārtotas vērtēšanas pašvaldība varētu gūt kādu materiālu kompensāciju vai labumu, gluži pretēji – tiek tērēti pašvaldības un valsts resursi, lai domes vadība rastu veidu, kā atbrīvoties no neērtiem deputātu kandidātiem un konkurences vēlēšanās. Līdz šim visas kompetentās iestādes ir atzinušas, ka vienpersoniski, no manas puses parakstītajam "papīram" nav nekāda juridiska spēka. Tas nekādā veidā neietekmē pašvaldību. Domes speciālistiem būtu lietderīgi ieguldīt savas zināšanas un enerģiju darbos, kas vērsti uz attīstību un nākotni, tā vietā viņi cenšas ko "uzrakst" vietā, kur nekā rokama nav," ir pārliecināts Āboliņš.

Viņš ir pārliecināts, ka 200 miljonu vekseļa lieta tiek aktualizēta tikai tuvojošos pašvaldību vēlēšanu dēļ: "Ņemot vērā velēšanu tuvumu, deputātu kandidātu konkurences saasināšanās ir saprotama. Tomēr, cik korekti ir savai aģitācijai izmantot pašvaldības – tātad nodokļu maksātāju – resursus, kas jau tā krietni tērēti. Kompetentas iestādes – starptautiska auditoru kompānija "Deloit Latvija", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, zināmā mērā – arī pati Lielvārdes dome, kas vispirms iesniedza prasību Ogres rajona tiesā, bet tad tās uzturēšanu pārtrauca, jau ir atzinums, ka parakstam nav juridiska spēka, tas nav nesis nekādu kaitējumu. Tomēr punkts netiek pielikts. Auditoru kompānijai tika samaksāti 5000 eiro nodokļu maksātāju naudas. Tā ir summa, ko būtu bijis iespējams ieguldīt novada attīstībā, kaut atbalstot kādu no vietējiem uzņēmumiem vai organizācijām. Un var tikai minēt, cik naudas izteiksmē izmaksāja pirmā KNAB resoriskā pārbaude, kas ilga turpat gadu un tagad resursu šķiedēšana turpinās."

Āboliņš atzīst - vienpersoniski parakstot apsolījuma zīmi, kas kļūdaini tiek dēvēta par vekseli, viņš ir pieļāvis lielu, muļķīgu kļūdu. Taču par to jau ir samaksāts ar domes priekšsēdētāja amatu un reputāciju. "Es uzticējos, es, nepārbaudīju visu informāciju un es pasteidzos ar dokumenta iesniegšanu Finanšu ministrijā, pirms visi apstākļi pārbaudīti. Par to es arī esmu maksājis. Kāpēc šobrīd tiek darīts viss, lai par to nelietderīgi tiktu tērēti pašvaldības un valsts līdzekļi, kas būtu izlietojami saprātīgāk?" jautā Āboiņš.

Viņš arī noraida līdz šim Lielvārdes pašvaldības pausto pozīciju, ka 200 miljonu vekseļa dēļ pašvaldībai būtu radīti zaudējumi, neiegūto Eiropas Savienības fondu līdzekļu izteiksmē.
"Pašvaldības mājaslapā daudz tiek runāts par pagājušā gadā nerealizētajiem projektiem, bet neviens projekts, kuru pašvaldība nav realizējusi tieši 200 miljonu lietas dēļ, nosaukts nav. Pašvaldība nav saņēmusi finansējumu sporta inventāra iegādei, kas netika saņemts dažu cilvēku kļūdu dēļ. Pagājušā gadā netika uzsākta Lāčplēša (Centra) laukuma izbūve, atlikta Pumpura ielas izbūve, atlikta pamatskolas sporta laukuma projektēšana – visi šie projekti nekādā veidā nav saistīti ar 200 miljonu lietu, bet ar pašu projektu nekvalitatīvo realizāciju. Balodis nevēlas atzīt savas kļūdas, jo pagaidām tiesāšanās nav bijusi veiksmīga. [..] Tika sagatavots prasības pieteikums tiesai par 5000, eiro, prasība iesniegta tiesā, bet pēc pāris mēnešiem tiesāšanās izbeidzās, jo pirmā instance prasības pieteikumu atstāja bez virzības un tiesas lēmums pat nebija pārsūdzēts. 5000 eiro samaksāti par prasības pieteikuma sagatavošanu (šāda summa par prasības pieteikuma sagatavošanu ir astronomiski liela), bet rezultāts nekāds. Protams, Balodim par to nav nekādas atbildības, bet domē ir juristi, kuru pienākums ir sagatavot prasības pieteikumus. Ja Balodim būtu jāsamaksā kaut viens cents par šo prasības pieteikumu, iespējams, rīcība būtu savādāka, bet ar pašvaldības līdzekļiem var rīkoties pēc sirds patikas," blogā raksta Āboliņš.

Atgādināsim, ka 2015. gada 24. novembrī toreizējais Lielvārdes domes priekšsēdētājs Āboliņš vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro. Tam nākot atklātībā, pašvaldība 2015. gada nogalē vērsās KNAB un Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt agrākā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja, šī brīža deputāta Āboliņa rīcības tiesiskumu. Pēc pārbaudes KNAB pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Pagājušā gada nogalē saņemtajā lēmumā no KNAB Izmeklēšanas nodaļas teikts, ka Āboliņa rīcība norāda uz to, ka viņš, iespējams, rīkojies neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, taču, vērtējot to no krimināltiesiskā viedokļa, nav iegūtas ziņas, ka šie pārkāpumi izdarīti ar tiešu nodomu un ka persona apzinājusies savas darbības kaitīgumu. Tāpat biroja lēmumā minēts, ka nav konstatējams būtisks kaitējums valsts varai un pārvaldības kārtībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!