Paralēli tam VARAM un IZM mainīja metodiku, kā tiek aprēķināts pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem, kā rezultātā daudzos privātajos bērnudārzos tika paaugstināta mācību maksa un atkal uzvirmoja diskusijas. Izskanēja dažādi apgalvojumi, ka privāto bērnudārzu īpašnieki tikai cenšas nopelnīt, ka pašvaldībām būtu jāsedz līdzfinansējums pilnā apmērā, nevis tikai daļēji u.c.
Nepieciešams vēl vismaz viens bērnudārzs
Bērnudārzu jautājums daudz aktuālāks, protams, ir lielajās pašvaldībās, kur ir daudz vairāk bērnu un pat veidojas rindas uz vietu bērnudārzā, taču arī mazākās pašvaldībās ir vērojamas pozitīvas tendences dzimstībā, kas attiecīgi atsauksies arī uz bērnudārzu jautājumu.
2014. gadā Jelgavā bija pozitīvs dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums, proti, dzimstība pārsniedza mirstību (dabiskais pieaugums bija 0,81), kas nozīmē, ka šajā gadā dzimušie bērni šobrīd visticamāk čakli apmeklē Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes.
Pagājušajā mācību gadā bērnu skaits pirmsskolas izglītības programmās vecumā no 1,5 līdz 7 (8) gadiem bija 3213 – tik augsts rādītājs Jelgavā nav fiksēts kopš 2000. gada. Lai gan aizvadīto četru gadu laikā ir atvērti divi jauni bērnudārzi un nākamajos četros gados plānojam nākamo, statistika liecina, ka Jelgavai ir nepieciešams vēl vismaz viens bērnudārzs.
Bērniem jāļauj izbaudīt bērnību
Nenoliedzami pieaugošie rādītāji dzimstības ziņā tikai un vienīgi iepriecina, lai arī tas aktualizē jautājumu par papildu bērnudārzu nepieciešamību. Manuprāt, sešgadnieku "sūtīšana" uz skolu nav risinājums, bērniem jāļauj izbaudīt bērnību, to varu apgalvot kā divu bērnu tēvs. Ja pašvaldībā pieaug bērnu skaits, risinājums ir tikai viens – papildu bērnudārzi.
Turklāt, ņemot vērā, ka bērnudārzs ir pirmā vieta pēc ģimenes un mājām, kur bērns pavada tik lielu daļu savu laika, socializējas, mācās, spēlējās un attīstās, telpām jābūt piemērotām mazā cilvēka vajadzībām – siltām, izremontētām, ar labiekārtotu apkārtējo teritoriju, kas sniegtu iespēju pavadīt pietiekami daudz laika svaigā gaisā.
No mazotnes attīstīt tehnisko domāšanu
Lai pirmsskolas izglītība kļūtu daudzveidīgāka, bērnudārzos nepieciešamas arī mācību laboratorijas, kurās bērni varētu veikt izzinošus un praktiskus eksperimentus dabas zinātņu nodarbībās, jau no mazotnes attīstot tehnisko domāšanu. Visur plaši tiek runāts, cik ļoti Latvijai nepieciešami spožie prāti tehniskajās zinātnēs – ķīmiķi, fiziķi, inženieri u.c. Lai to panāktu, mums jāsniedz iespēja bērniem attīstīties daudzpusīgi jau no pirmajiem soļiem izglītības pasaulē.
Atgriežoties pie sešgadnieku jautājuma, jāsaka, ka šī problēma, protams, nav vienlīdz akūta visās pašvaldībās – ir pilsētas, kurās gan skolas, gan bērnudārzi ir pustukši, tāpēc telpu netrūks, bet tādā gadījumā rodas jautājums par katras pašvaldības finansiālajām iespējām pielāgot skolu telpas sešgadniekiem, kas nenoliedzami radīs lielus izdevumus. Pašsaprotami, ka sešgadnieki nevar mācīties tādās pašās telpās kā 9. klases skolēni.
Divu ātrumu izglītības reforma
Runājot par Jelgavu, vēlētos uzsvērt, ka 2018. gada septembrī skolā nebūs fiziski iespējams vienā gadā uzņemt nevis trīs, kā ierasts, bet septiņas klases. Ja IZM plānotās izmaiņas, tajā skaitā arī sešgadnieku reforma, tiks apstiprinātas, skolām viennozīmīgi būs vajadzīgs daudz ilgāks pārejas periods, lielākā daļa izglītības iestāžu 1. septembrī nebūs gatavas darboties pēc jaunajiem izglītības politikas principiem.
Zinot, ka pašvaldību rocības līmenis Latvijā ir ļoti dažāds, pieļauju iespēju, ka arī izglītības reforma varētu notikt divos ātrumos, līdzīgi kā tas ir ar divu ātrumu Eiropas konceptu. Katrai pašvaldībai ir nepieciešams atšķirīgs laika periods, lai pielāgotu izglītības iestādes, jo tas ietver ne tikai papildu finansējuma nodrošināšanu, bet arī pedagogu izglītību un citus būtiskus aspektus.