Foto: LETA
Rīgas domes (RD) deputāts, Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis izsaka viedokli par namu apsaimniekošanu Rīgā.

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju mīt daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kuru apsaimniekošanu uzticējuši kapitālsabiedrībai vai pašu dzīvokļu īpašnieku izveidotai biedrībai. Lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā ir "Rīgas namu pārvaldnieks". Tā pārziņā ir 4300 daudzdzīvokļu namu ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru. Lai gan savā mājaslapā "Rīgas namu pārvaldnieks" norāda, ka uzņēmums ir motivēts piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošināt labu reputāciju, tieši nekvalitatīvi sniegto pakalpojumu dēļ uzņēmuma vārds regulāri izskan saistībā ar dāžādiem skandāliem un tiesvedībām.

2015. gadā Valsts kontrole revīzijā secināja, ka uzņēmums fiktīvi nodarbinājis 13 personas, kurām atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro, 2016. gadā TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja par uzņēmumā vadošā amatā iekārtoto Rīgas domes deputātes dzīvesbiedru ar kriminālu pagātni un neatbilstošu izglītību, bet jau pēc gada sabiedrību pāršalca vēsts par kārtējo "Rīgas namu pārvaldnieka" tiesvedību, kuras izdevumus uzņēmums atguvis no pašiem lietas ierosinātājiem, iekļaujot to rēķinos.

Regulāri izskan iedzīvotāju sūdzības par neizprotamiem rēķiniem, kuros iekļauta samaksa par pakalpojumiem, kas nemaz nav sniegti, kā arī sašutums par nekorekti izrakstītiem rēķiniem, kas saistīti ar ūdens patēriņa starpību, kā rezultātā rīdziniekiem ir jāmaksā neadekvāti lielas summas. Gada aukstajos mēnešos apmēram pusi no kopējā komunālo pakalpojuma rēķina sastāda maksa par apkuri. Nacionālās apvienības domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis uzsver, ka augstā pakalpojuma cena ir neefektīvas namu pārvaldīšanas sekas.

""Rīgas namu pārvaldnieks" nosiltinājis vien piecus namus no 4300 tā pārziņā esošajiem. Nerenovētu māju iedzīvotāji patērē nesamērīgi daudz siltuma, daļu no tā palaižot gaisā caur sliktiem logiem, durvīm, nesiltinātiem jumtiem un ārsienām, tomēr arī par siltuma zudumiem, kas radušies nesiltināto namu dēļ, iedzīvotājiem ir jāmaksā," atklāj Locis.

Locis stāsta, ka Latvijā vairums daudzdzīvokļu māju būvētas pēc Otrā pasaules kara, kad nama siltumnoturībai uzmanība netika pievērsta. Renovētajos namos siltuma rēķini samazinās no 35% līdz 57% atkarībā no tā, cik auksts vai silts ir bijis ziemas mēnesis. Tas nozīmē, ka siltuma rēķinu kritums ievērojami samazinātu arī kopējo komunālo pakalpojuma rēķina summu. Lai gan ir skaidrs, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir namu siltināšana, tā galvaspilsētā notiek krietni gausāk nekā citās Latvijas lielajās pilsētās. Izmantojot Eiropas Savienības fondus, Rīgā nosiltinātas vien 46 ēkas jeb 0,39% no visām daudzdzīvokļu mājām. Lielāko daļu projektu Rīgā ir īstenojušas dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības, bet galvaspilsētas lielākais apsaimniekotājs "Rīgas namu pārvaldnieks" nosiltinājis vien 0,11% no pārvaldītajām ēkām.

Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, Rīga namu siltināšanā ievērojami atpaliek - Liepājā ir nosiltinātas 110 ēkas, Valmierā – 60, bet Ventspilī – 57, turklāt šajās pilsētās (atšķirībā no Rīgas) ēku siltināšanu centralizēti veic galvenokārt lielākie ēku apsaimniekotāji. "Ventspils nekustamie īpašumi" ir siltinājuši 42 ēkas, "Valmieras namsaimnieks" – 31 ēku un "Liepājas namu apsaimniekotājs" – 22 ēkas. Kopumā Valmierā nosiltinātas 13,25% no visām pilsētas ēkām, Ventspilī – 6,88%, Cēsīs – 6,48%, Liepājā – 5,2%, savukārt Rīgā – tikai 0,39% no visām ēkām.

Eiropas Savienības fondu līdzekļi namu siltināšanai drīzumā vairs nebūs pieejami, taču nami būs jāsiltina tik un tā. Bez māju siltināšanas tās kļūs aizvien neefektīvākas, kas nozīmē ieguldītās naudas pieaugumu un lielākus rēķinus dzīvokļu īpašniekiem, turklāt ar laiku dzīvojamās ēkas bez renovācijas var sabrukt un kļūt dzīvošanai nederīgas.

Nepietiekamā namu siltināšana gan nav vienīgā problēma, ar kuru nākas saskarties "Rīgas namu pārvaldnieka" klientiem. 2017. gadā kāda nama dzīvokļa īpašniekus pārsteidza milzu rēķins par it kā no nama jumta notīrītu sniegu. Uzņēmuma sastādītais rēķins sasniedza 1250 eiro un "Rīgas namu pārvaldnieks" skaidroja, ka summa par darbiem esot atbilstoša pakalpojuma tirgus cenai. Šo faktu gan ir visai grūti pierādīt, jo nav skaidri zināms, cik kvadrātmetru jumta faktiski par šo summu notīrīti. Privāto sniega tīrītāju sniegto pakalpojumu cenas Rīgā svārstās no 0,35 eiro līdz 2,55 eiro, kas nozīmē, ka par 1250 eiro būtu iespējams notīrīt līdz pat 3500 kvadrātmetru lielu jumtu. Šis gadījums rosina domāt, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" centies mākslīgi palielināt faktiskos izdevumus, lai no iedzīvotājiem iekasētu lielāku samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Līdzīgu situāciju "Rīgas namu pārvaldnieka" kllienti piedzīvoja jau 2015. gadā, kad Valsts kontroles veiktās revīzijas laikā tika secināts, ka uzņēmuma reāli izdevumi nav salīdzināmi ar faktiskajiem izdevumiem, kuri vairākos gadījumos palielināti mākslīgi. Tāpat revīzijas laikā secināts, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus "Rīgas namu pārvaldnieka" izdevumus, pat tos, kas nav saistīti ar māju pārvaldīšanu. Maksā ir iekļauti ne tikai nepamatoti un nelietderīgi maksājumi, bet arī izdevumi, kurus revidenti raksturo kā nelikumīgus un neefektīvus. Dzīvokļu īpašniekiem bijis jāsedz arī izmaksas, kas nav saistītas ar pārvaldīšanu, bet radušās "Rīgas namu pārvaldnieka" nolaidīgas rīcības rezultātā.

Pēdējā laika tendences rāda, ka "Rīgas namu pārvaldnieka" sniegto pakalpojumu cenas arvien palielinās, tāpat pieaug arī "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdētāja atalgojums. VID iesniegtās amatpersonu gada deklarācijas liecina, ka "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdētājam Ivo Lecim un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam pērn atalgojums pieaudzis par 20 000 eiro, pārsniedzot 70 000 eiro. Diemžēl to pašu var attiecināt arī uz rīdzinieku parādiem.

Rīgas domes dati liecina, ka 2016. gadā "Rīgas namu pārvaldnieka" klientu parādi sasniedza 30 miljonus eiro, kas nozīmē, ka iedzīvotāji nav spējīgi maksāt lielākus rēķinus. Dainis Locis gan brīdina, ka tādi neapšaubāmi ir sagaidāmi, ja turpināsies nepārdomāta politika attiecībā uz namu apsaimniekošanu. Locis atgādina, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" apkalpo ap 167 000 klientu, un izmaksu pieaugums sagaidāms ikvienam no tiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!