Foto: LETA
Neformāls reids Rīgas Centrāltirgū atklāj, ka valsts valodā nav spējīga sarunāties ievērojama daļa no aptaujātajiem pārdevējiem. Par situāciju valodas neprasmes jomā ir informēts Valsts valodas centrs, ziņo Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" jaunatnes organizācijas jaunieši. Paradokss – Rīgā var atrast darbu, nezinot valsts valodu, bet bieži vien nevar - nezinot krievu valodu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" jaunatnes organizācijas jaunieši (turpmāk – Nacionālās apvienības jaunieši), saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, ka Rīgas Centrāltirgus pārdevēju latviešu valodas prasmes esot vājas, devās novērtēt situāciju Centrāltirgū. Diemžēl, saņemtās ziņas apstiprinājās - trešā daļa no uzrunātajiem darbiniekiem ne tikai neprata jauniešiem atbildēt valsts valodā, bet arī nesaprata tiem uzdotos elementāros jautājumus, piemēram, "vai varētu jums uzdot dažus jautājumus?".

Jaunieši no tirgotājiem uzzināja, ka joprojām ir arī tāda daļa tirgus apmeklētāju, kuriem nav cieņas pret Latvijas valsts valodu – esot sastopami jaunieši, kuri pat pieprasot, lai ar viņiem runājot tikai un vienīgi krieviski. Tāpat cilvēki nekautrējoties apvainoties, ja pārdevējs ar viņiem uzsāk sarunu valsts valodā! Rodas jautājums: "Kurā valstī mēs dzīvojam?"

Lai arī kādi būtu dažādi oficiālo aptauju rezultāti par valsts valodas zināšanu līmeni, realitāte izrādās skaudra – lai latvietis varētu iepirkties Centrāltirgū – daudzos gadījumos ar savas valsts valodas zināšanām vien nepietiks.

Nacionālās apvienības jaunieši ir vērsušies Valsts valodas centrā ar lūgumu veikt valsts valodas zināšanu pārbaudi Rīgas Centrāltirgū.

Situācija Rīgas Centrāltirgū apstiprina arī citviet Rīgas tirdzniecības vietās novēroto, ka joprojām - 26 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas - Latvijas galvaspilsētā apkalpojošā sfērā ir iespējams strādāt bez valsts valodas zināšanām vai arī ar tās prasmi vājā, pakalpojumu sniegšanai neatbilstošā līmenī. Situācija ir paradoksāla, jo jaunieši ar latviešu valodas zināšanām ļoti bieži Rīgā nevar atrast darbu, jo sludinājumos un darba intervijās kā obligāta tiek prasīta krievu valodas prasme.

Nacionālās apvienības jaunieši aicina komersantus aizdomāties par to, kādas prasmes pieprasīt no saviem darbiniekiem, kā arī izglītot tos savus darbiniekus, kuru valsts valodas prasmes ir vājas. Nacionālās apvienības jaunieši valsts valodas situāciju kontrolējošos reidus veic regulāri, un arī turpmāk par to rezultātiem tiks informēti masu mediji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!