Salīdzinot teritorijas attīstības indeksu (TAI), kas veidojas no svarīgākajiem pašvaldību raksturojošiem rādītājiem, dažādos Latvijas novados un pilsētās, ar īpaši zemu rādītāju izceļas Rēzekne un Daugavpils, kam seko Zilupes, Kārsavas un Ciblas novadi. Nevienā no reģionu pilsētām TAI rādītājs nav ar pozitīvu zīmi.
"Kaut gan statistiku un datus šajā valstī mēdzam uztvert ar šķipsnu sāls, zemi teritorijas attīstības indeksa rādītāji Latgalē nevienu nepārsteidz," tā portālam "Delfi" TAI rādītājus komentē sociālantropologs Viesturs Celmiņš.
Eksperts stāsta, ka pierobežas novados kādā pārgājienā "gids ieteicis grupai ņemt līdzi prāvākus ūdens krājumus, jo daudzviet cilvēkus nesatikt pat 20 kilometru rādiusā".
Attīstību reģionos kopš Latvijas neatkarības atgūšanas viņš stāsta par "stihisku", bilstot, ka tā nav nesusi gaidīto saimniecisko aktivitāti un nodarbinātības uzplaukumu pat lielākajās reģionu pilsētās. "Tā saucamais "neredzamās rokas" princips, kas vada tirgus ekonomiku bez valsts iejaukšanās nebūtu attiecināms uz reģionālo attīstību pierobežā. Bet zemāks ienākumu un pārticības līmenis nebūt nenozīmē perspektīvas trūkumu," sprieda Celmiņš.
Par piemēru sociālantropologs minēja pārtikušas labklājības valstis Skandināvijā, kur "pierobežu izvirza par nacionālās drošības prioritāti" un domā par iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanu. "Proti, tirgus ekonomikas izpratnē reģionālā attīstība realitātē nav rentabla. Tieši tāpēc valsts nav un nevar būt uzņēmums," sprieda eksperts, piebilstot, ka nepietiek vien ar aizsardzības budžeta palielināšanu, bet nepieciešama politika, kas mudinātu cilvēkus nepamest novadus.
"Pierobežai jākļūst par nacionālo prioritāti, nevis tādēļ, ka tas ir izdevīgi, bet tādēļ, ka pamesta pierobeža veido un signalizē tuvredzīgu pārvaldību. Valsts ir tikai tik stipra, cik trausla ir tās "vājākā" vieta," sacīja Celmiņš.
Dati par TAI pašvaldībās par 2015. gadu iegūti no Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA). TAI ir rādītājs, ko aprēķina, ar noteiktiem koeficientiem summējot svarīgāko pašvaldību attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. "Attīstības indeksa aprēķiniem nepieciešamie sākotnējie dati tiek iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts zemes dienesta," teikts VRAA mājaslapā.
Astoņi pamata radītāji, pēc kuriem tiek aprēķināts TAI, ir dabiskās kustības saldo uz 1000 iedzīvotajiem, ilgtermiņa migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju, ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmenis, trūcīgo personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Rādītāju aprēķina visām pašvaldībām atbilstoši 2014. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība".
Visus novadu un pilsētu raksturojošos datus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams analizēt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Vissliktākais TAI rādītājs 2015. gadā bijis Rēzeknes pilsētā, attiecīgi sasniedzot -2,227. Kopš 2013. gada tas samazinājies par 0,2 punktiem. Rādītājs izceļas uz blakus esošā Rēzeknes novada fona, kur rādītājs 2015. gadā bijis -1,212. Novadā savukārt rādītājs kopš 2013. gada samazinājies vien par 0,07 punktiem.
"Rēzeknes pilsētu uz leju velk vairāki rādītāji, tajā skaitā augstais bezdarba līmenis, ilgtermiņa migrācijas saldo un faktiski ieturētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz vienu iedzīvotāju un citi faktori," portālam "Delfi" situāciju skaidro Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.
Pilsētas domes pārstāvis norāda uz to, ka vidējie attīstības rādītāji Rēzeknes pilsētā ir zemāki nekā vidējie attīstības rādītāji Latvijā kopumā. Lai arī bezdarba līmenis 2016. gada laikā samazinājies no 16,4% līdz 15,7% no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita jeb par 199 bezdarbniekiem, uz valsts kopējā fona tas bijis augsts. Domes pārstāvis skaidroja, ka "2016. gada beigās Latgales reģionā bezdarba līmenis bija 17,9%, bet valstī – 8,3%".
Arī reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamika rāda, ka 2016. gadā likvidēts vairāk uzņēmumu nekā reģistrēts – reģistrēti 82, bet likvidēti 132. Savukārt 2015. gadā attiecīgi 108 un 115 uzņēmumi. "Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2015. gadā bija 67, kas ir lielāks nekā Jelgavai, Jēkabpilij un Ventspilij, bet mazāks nekā Jūrmalā (73), Liepājā (68), Valmierā (91), Rīgā (112) un vidēji valstī (86)," datus skaidro Pozņakovs.
Savukārt mēneša vidējā darba samaksa (neto) sabiedriskajā sektorā 2015. gadā bija 460 eiro, kas ir par 5,5% vairāk kā 2014. gadā. Valstī vidējā darba samaksa 2015. gadā bija 620 eiro, kas ir par 160 eiro vairāk nekā Rēzeknē, portālu "Delfi" par rādītājiem pilsētā informē domes sabiedrisko attiecību vadītājs.
"Lai risinātu Rēzeknes pilsētas ilgstoši pastāvošās sociāli ekonomiskās problēmas, tajā skaitā iedzīvotāju aizplūšanu, augsto bezdarba līmeni, zemo ienākumu līmeni, zemo uzņēmējdarbības aktivitāti, tiek realizēta Rēzeknes pilsētas attīstības programma un tās Investīciju plānā iekļautie pasākumi darba vietu radīšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei Rēzeknē," saka Pozņakovs.
Rēzeknes pārstāvis norāda, ka, lai uzlabotu situāciju pilsētā, piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 14 miljonu eiro apmērā un trīs miljonu eiro pašvaldības finansējums Rēzeknes pilsētas uzņēmējdarbību veicinošās vides sakārtošanai. "Lielākie ieguldījumi tiek plānoti uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, pievedceļu un inženierkomunikāciju sakārtošanā, kā arī komersantiem un investoriem nepieciešamā infrastruktūrā. Tādējādi tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība un palielinātas nodarbinātības iespējas," min domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs.
Īstenojot publiskās infrastruktūras projektus, Rēzeknē plānots nodrošināt jaunas darbavietas, kā arī piesaistīt investīcijas privātajā sektorā, "tādējādi sekmējot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti". Plānots uzbūvēt divas rūpnīcas, sakārtot ielas industriālajās teritorijās, plānots būvēt arī viesnīcu un SPA. Pilsētā arī izveidots un nodrošinājis darbību Rēzeknes biznesa inkubators, kura darbība aptver vairākus Latgales novadus, portāls "Delfi" uzzināja no Pozņakova.
Visus Rēzeknes pilsētas raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams apskatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
"Pozitīvs teritorijas attīstības indekss ir tikai Latvijas galvaspilsētai Rīgai, kas parāda valsts reģionālo politiku un apliecina Latvijas monocentrisko attīstību, neproporcionālo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu sadalījumu starp Rīgas un citiem reģioniem," portālam "Delfi" domes viedokli skaidro Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Līga Korsaka.
Korsaka norādīja, ka Daugavpils pilsēta vēsturiski veidojusies kā industriālais centrs Latgales reģionā. "Būtiska problēma pilsētā ir plašas degradētas teritorijas ar mūsdienu prasībām neatbilstošu infrastruktūru, liels potenciāli piesārņotu pamesto industriālo objektu un ēku skaits, kuru īpašnieki nav spējīgi vai nav motivēti investēt līdzekļus šo objektu atjaunošanā," bilst domes pārstāve, norādot, ka pašvaldība plāno sakārtot degradētās industriālās teritorijas, radot labvēlīgu vidi jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo attīstībai.
Preses sekretāre arī vērš uzmanību uz to, ka kopš 2017. gada janvāra Latgalē darbojas speciālā ekonomiskā zona (SEZ). "Tās priekšrocības izmantos gan vietējie uzņēmēji, kas plāno paplašināt un dažādot savas ražošanas jaudas un produktus, gan arī ārzemju investori, kuri vēlās uzsākt uzņēmējdarbību Latgalē," klāstīja Korsaka.
Daugavpils pašvaldība esot pārliecināta, ka ar SEZ atbalstu tiks radītas jaunas darba vietas, ilgtermiņā mazināsies migrācija, kā arī cilvēki izvēlēsies atgriezties pilsētā un tiks nodrošināts nodarbinātības pieaugums.
Kā būtiskākos faktorus, kas ietekmējuši TAI, pašvaldība minē starptautiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un Latvijas likumdošanas izmaiņas, kas regulē uzņēmējdarbības vidi.
"Rūpniecības saražotās produkcijas apjoma samazinājums lielākajos uzņēmumos ir saistīts gan ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sevišķi austrumu tirgos, gan arī ar iekšējā tirgus samazināšanos. Daugavpilī samazinājums ir vērojams dzelzceļa ritošā sastāva remonta uzņēmumos, kas ir saistīts ar dzelzceļa pārvadājumu apjoma samazināšanos," domes vārdā pamatoja Korsaka.
Visus Daugavpils pilsētas raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams apskatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Arī Kurzemes reģiona pilsētās Liepājā un Ventspilī TAI ir ar negatīvu zīmi. Ventspilī 2015. gadā TAI bija -0,84. Salīdzinot ar 2013. gadu, rādītājs bija samazinājies par 0,21 punktu.
Ventspils pilsētas domes ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne-Ansberga gan portālam "Delfi" norāda, ka "teritorijas attīstības indeksam nevar būt praktisks pielietojums", jo tā aprēķināšanā nav iekļauti vairāki būtiski rādītāji.
"Lielāko negatīvo vērtību šī brīža aprēķinā dod rādītājs "Ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem"," skaidro ekonomikas nodaļas vadītāja, bilstot, ka šim rādītājam noteikts lielākais svars no visiem astoņiem TAI veidojošajiem rādītājiem.
Negatīvais rādītājs izskaidrojams ar to, ka "republikas pilsētu vidū Ventspilī ir visaugstākā proporcija uzņēmumu grupās, kuros nodarbināti ir vairāk nekā 50 līdz 249 un vairāk nekā 250 strādājošie".
"Jau vēsturiski Ventspilī ir bijuši lieli ražošanas un transporta nozares uzņēmumi, kas joprojām nodarbina ļoti būtisku Ventspils iedzīvotāju skaitu. Ventspilī mazāks uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem liecina par labvēlīgāku investīciju vidi uzņēmumiem, kas plāno lielas ilgtermiņa investīcijas," situāciju komentē Baklāne-Ansberga.
Arī Ventspils pilsētas pārstāve, tāpat kā Daugavpils amatpersonas, norāda uz to, ka negatīvs ilgtermiņa migrācijas saldo liecina par neveiksmīgu reģionālās attīstības politiku. "Šis ir pierādījums, tam, ka nepieciešams palielināt atbalsta intensitāti reģioniem ārpus Rīgas plānošanas reģiona," norāda domes ekonomikas nodaļas vadītāja.
Domes pārstāve arī uzsver, ka rādītāji par trūcīgo personu īpatsvaru un iedzīvotāju skaitu virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem, kas iekļauti TAI, nav salīdzināmi starp pašvaldībām, kā arī "divreiz "soda" Ventspils pilsētu par vienu un to pašu apstākli".
Ekonomikas nodaļas vadītāja norāda, ka pilsētā ir lielāks iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma nekā citās pilsētās. "Lai arī Ventspils pilsētā ir lielākā pensija Latvijā, tā tomēr ir būtiski zemāka par vidējo darba algu, līdz ar to, trūcīgo personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks nekā citās pilsētās," teica domes pārstāve.
"Pašvaldībās atšķiras kritēriji, kā personas tiek atzītas par trūcīgām. Ministru kabinets ir deleģējis pašvaldībām tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai ģimenei," vērsa uzmanību Baklāne-Ansberga, piebilstot, ka "Ventspils pilsēta ir noteikusi pret iedzīvotājiem labvēlīgākus kritērijus, salīdzinājumā ar vairumu citu pašvaldību, līdz ar to daudz plašākam personu lokam ir tiesības pretendēt uz palīdzību, iegūstot trūcīgā statusu".
Domes pārstāve mudina ielūkoties TAI veidošanas vēsturē, atgādinot, ka no 2007. līdz 2013. gadam ES fondu plānošanas periodā TAI "noteica valsts līdzfinansējuma intensitāti pašvaldību īstenotos ES fondu projektos – jo zemāks teritorijas attīstības līmeņa indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas īpatsvars un attiecīgi zemāks pašvaldības līdzfinansējuma īpatsvars".
Arī šobrīd, viņasprāt, TAI nevarot būt objektīvs. Jauno aprēķina metodoloģiju izstrādāja 2013. gadā, savukārt to pilveidoja 2014. gadā, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Lai arī, kā norāda Ventspils pilsētas pārstāve, metodoloģija nav korekta, pret to lielākā daļa pašvaldību neiebilda. "Ventspils pilsētas pašvaldībai jaunā indeksa metodoloģija ļāva pretendēt uz augstākām valsts mērķdotācijām un augstāku valsts atbalsta intensitāti projektiem," skaidro Baklāne-Ansberga. Domes pārstāve minēja, ka pēc iepriekšējās TAI aprēķināšanas metodikas Ventspils pilsētas pašvaldība "saņēma vienu no zemākajām valsts dotāciju daļām".
Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka TAI neparāda Ventspils un citu teritoriju patieso sociālekonomisko stāvokli. "Teritorijas attīstības indekss matemātiski tiek rēķināts kā atsevišķu rādītāju (standartizēta) noviržu no rādītāja vidējās vērtības kopsumma. Indekss neraksturo sociālekonomisko situāciju pašvaldībā (pilsētā), bet parāda, vai konkrēto rādītāju kopējais vērtējums ir labāks vai sliktāks par grupas (republikas pilsētu) vidējo," pamato ekonomikas nodaļas vadītāja.
Domes pārstāve arī vērš uzmanību uz to, ka TAI nav iekļauti, piemēram, investīciju apjoma rādītāji. "Lai objektīvi novērtētu teritorijas attīstību un sociālekonomisko situāciju, būtiski ir iekļaut datus par teritorijas IKP uz vienu iedzīvotāju, tāpat rādītājus, kas raksturo uzņēmējdarbības vides aktivitāti – uzņēmumu nefinanšu investīciju apjomu, ārvalstu tiešo investīciju apjomu. Infrastruktūru raksturojošie rādītāji un darbaspēka kvalitatīvie radītāji, tāpat kā izglītības, kultūras un sporta pieejamības rādītāji ir jāiekļauj objektīvas salīdzinošās teritoriju attīstības analīzē," pauž ekonomikas nodaļas vadītāja, bilstot, ka iepriekšminētajos rādītājos Ventspils pilsēta uzrāda salīdzinoši labus rezultātus.
Visus Ventspils pilsētas raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams apskatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Arī Liepājā, tāpat kā citās reģionu pilsētās, TAI rādītājs ir negatīvs, 2015. gadā sasniedzot -0,932. Salīdzinot ar 2013. gadu, tas uzlabojusies par 0,14 punktiem.
"Vieni no noteicošajiem faktoriem ir dabiskās kustības saldo un migrācijas saldo," portālam "Delfi" skaidro Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas ekonomiste Inga Žuravska.
Pilsētas pārstāve atzīmē, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Liepājā negatīvs migrācijas saldo ir no 1989. gada. "Pēdējos gados tas samazinās, pateicoties pozitīvajam iekšzemes migrācijas saldo, kas liecina par iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Liepājā no citām Latvijas administratīvajām teritorijām," teic Žuravska.
Savukārt negatīvs dabiskās kustības saldo Liepājā ir no 1992. gada un "pēdējos gados, palielinoties dzimstībai un samazinoties mirstībai, samazinās arī negatīvā dabiskā pieauguma ietekme uz iedzīvotāja skaita izmaiņām".
Augsto bezdarba līmeni pilsētā domes pārstāve skaidro ar "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšanu. "Diemžēl daļa bezdarbnieku nav gatavi pārkvalificēties un pielāgoties darba tirgus prasībām, jo turpina pieaugt pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar inženiertehnisko ievirzi," stāsta Žuravska.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes dati liecina, ka Karostā un Meldru ielā šogad uzsākta deviņu jaunu ražošanas uzņēmumu izveide. "Visos tajos būs nepieciešami darbinieki. Tas nozīmē, ka jau pēc pusgada, gada vai diviem gadiem būs jaunas darbavietas vismaz 30 līdz 50 cilvēkiem katrā no topošajiem uzņēmumā," teic domes pārstāve.
Ekonomiste vērš uzmanību uz to, ka divi no TAI rādītājiem Liepājai ir salīdzinoši labi. "Trūcīgo iedzīvotāju skaits Liepājā ir 1,7 %, kas ir otrs zemākais rādītājs starp republikas nozīmes pilsētām un zemākais rādītājs par noziedzīgo nodarījumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka Liepāja ir droša pilsēta, kas līdz ar jaunu darbavietu radīšanu tuvākajos gados vairos labklājību un kļūs vēl pievilcīgāka cilvēkiem arī no citām pilsētām un novadiem," domes vārdā viedokli pamato ekonomiste.
Visus Liepājas pilsētas raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams skatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Arī Valmiera, tāpat kā citas pilsētas reģionos, izceļas ar negatīvu TAI. Valmieras pilsētā 2015. gadā rādītājs bija -0,203. Tomēr jāpiebilst, ka kopš 2013. gada tas uzlabojies par 0,12 punktiem.
"Šāda vienlīdzīga piemērošana gan pilsētām, gan pārējiem novadiem nedod salīdzināmu rezultātu starp visām pašvaldībām, jo ir rādītāji, kuri objektīvi vienmēr būs augstāki pilsētās, savukārt ievērojami zemāki novados ar mazākām apdzīvotām vietām. Piemēram, noziedzības vai ekonomiski aktīvo vienību rādītājs," portālam "Delfi" TAI rādītājus komentē Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Arī Baiks, tāpat kā citu reģionu pilsētu pašvaldību pārstāvji, norāda uz to, ka vienīgi Rīgai no Latvijas pilsētām rādītājs ir pozitīvs. "Valmieras pilsēta pēc TAI atrodas ceturtajā vietā starp republikas pilsētām. Pie kam, salīdzinot ar 2014. gada datiem, tikai Valmierai, Rīgai un Jūrmalai ir novērota TAI vērtības paaugstināšanās," spriež Valmieras domes priekšsēdētājs.
Skatoties TAI ietekmējošos faktorus, Baiks atzina, ka Valmierai visliktākais ir ilgtermiņa migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem, kur pilsētai ir sestā vieta starp republikas pilsētām. "Vērtējot šo rādītāju, jāņem vērā gan kopējais iedzīvotāju skaits, gan arī fakts, ka dabiskā pieauguma rādītājā Valmieras pilsēta ieņem pirmo vietu. Pilsētas pašvaldība šobrīd aktīvi strādā pie iedzīvotāju skaita palielināšanas, tajā skaitā risinot pilsētai aktuālo dzīvojamā fonda trūkuma problēmu," skaidro Valmieras pārstāvis, piebilstot, ka "apmēram 6000 no pilsētā faktiski dzīvojošiem cilvēkiem Valmieras pilsētā nav deklarējušies", kas varētu ietekmēt rādītāja korektumu.
Visus Valmieras pilsētas raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams skatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Līdz raksta publicēšanai portālam "Delfi" neizdevās saņemt komentāru par TAI rādītāju no Jēkabpils pilsētas, kur 2015. gadā tas bija -1,349, Jelgavas pilsētas, kur rādītājs bija -0,114, kā arī no Zilupes (-1,516), Kārsavas (-1,438) un Ciblas (-1,438) novadiem.
