Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības "Par Neatkarīgu Latviju!" valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs, kurš kandidē uz Rīgas domes deputāta amatu, nosūtījis Latvijas drošības dienestiem, kā arī citām iestādēm paziņojumu, kurā pauž bažas par 3. jūnijā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norises apdraudējumu. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) gan Žuravļova bažas noraida.
Žuravļovs vēstulē, kas adresēta CVK, Ģenerālprokuratūrai, Drošības policijai, Satversmes aizsardzības birojam, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), norāda, ka "aicinājumus vēlēt no CVK ir saņēmušas arī personas, kas ir mirušas".
Tas, ka mirušo cilvēku personība netiek dzēsta no vēlētāju saraksta, ir pretrunā ar Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 25. pantu un Latvijas Republikas Satversmi, pauž Žuravļovs, mudinot drošības dienestus un citas iestādes veikt pārbaudes vēlētāju reģistros, lai noskaidrotu, vai tur ir mirušas personas, jo tās apdraudot vēlēšanu leģitimitāti.
"Mēs uzskatām, ka personas vietā, kas ir mirusi, var parakstīties cita persona jeb veikt noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzēta kriminālatbildība par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, viltojot rezultātus," uzsver Žuravļovs, piebilstot, ka "mirusī persona noprotestēt savu balsojumu nevar".
Tāpat viņš lūdzis skaidrojumu par to, kas balsošanas naktīs apsargā vēlēšanu urnas, vai tajās notiek video novērošana, kā arī, vai partiju vēlētāji var šos videokameru ierakstus redzēt. Tāpat viņu uztrauc, vai partijām ir tiesības apzīmogot vēlēšanu urnas ar saviem zīmogiem un atzīmēm, kā arī tas, ka ārzemju latviešu vietā Latvijā var balsot kāds cits.
Žuravļovs lūdzis CVK arī izsniegt vēlētāju reģistru ar parakstiem.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa portālam "Delfi" skaidro, ka paziņojumus par vēlēšanām sagatavo un izsūta PMLP, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām par vēlētājiem.
Tomēr situācija, kad informācija tiek izsūtīta mirušai personai, visbiežāk rodas nevis pašvaldības kļūdas dēļ, kas nav reģistrējusi personas miršanas faktu Iedzīvotāju reģistrā, bet gan gadījumos, kad persona mirusi ārvalstīs, un tuvinieki nav par šo faktu informējuši PMLP, atzīmē Bērziņa.
Praksē tieši vēlēšanu paziņojumu nosūtīšana vēlētājiem kalpo kā iespēja ziņas iedzīvotāju reģistrā un vēlētāju reģistrā aktualizēt, jo radinieki, kas saņem šādu kļūdainu paziņojumu, par to informē PMLP.
Savukārt viss pārējais par to, ka šo situāciju var izmantot, lai viltotu balsis, ir spekulācija, jo tad jāpieņem, ka visi vēlēšanu komisiju pārstāvji ir blēži un to tik vien vēlas, kā viltot vēlēšanu rezultātus, norāda CVK pārstāve.
"Lai rīkotos tā, par ko bažījas Žuravļeva kungs, tad potenciālajam likuma pārkāpējam būtu ne tikai jāzina, kura iecirkņa sarakstā kāda mirusi persona ir iekļauta, bet arī jāatrod veids, kā nepamanīti iemest vēlēšanu kastē vēlēšanu aploksni un vēl parakstīties vēlētāju sarakstā," apgalvo Bērziņa.
Viņa arī atgādina, ka vēlēšanu kastu apsardzi iecirkņos organizē vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Tās parasti tiek uzglabātas telpā ar signalizāciju vai arī kastes apsargāšana tiek organizēta, izmantojot apsardzes firmas pakalpojumus.
Jāņem vērā, ka vēlēšanu kastes atvere pēc balsošanas tiek aizzīmogota ar numurētu drošības plombu, kuru nevar atvērt, to nesabojājot, atzīmē Bērziņa.
Drošības plombas noteiktā skaitā vēlēšanu komisijām izsniedz CVK, komisijām izsniegto plombu numuri tiek uzskatīti. Savukārt iecirknī vēlēšanu kastu nostiprinājumiem izmantoto drošības plombu numuri tiek ierakstīti iecirkņa vēlēšanu gaitas žurnālā, plombu numurus var pierakstīt arī novērotāji, un nākamajā dienā pārliecināties, ka plombējums pa nakti nav bojāts.
CVK informē, ka arī novērotāji ir aicināti pierakstīt un sekot līdzi kastu plombējumiem. Līdz ar to vēlēšanu kastu apzīmogošana vairs nav nepieciešama, informē Bērziņa. Šāds risinājums tika izmantots, kad vēlēšanās izmantoja koka kastes, nevis tādas, kā izmanto šobrīd – vienota parauga plastmasas kastes, atzīmē CVK pārstāve.
Arī Drošības policija portālam "Delfi" uzsver, ka vēlētāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Savukārt reģistra vadību un uzraudzību veic Centrālā vēlēšanu komisija, un tās kompetencē ir izvērtēt šo sarakstu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. DP savas kompetences ietvaros sola sekot līdzi informācijas pārbaudes rezultātiem.
Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Undīne Priekule portālam "Delfi" norāda, ka personas, kurām uz vēlētāju sarakstu sagatavošanas brīdi iedzīvotāju reģistrā bija reģistrēts miršanas fakts, nav tikušas iekļautas vēlētāju reģistrā.
Vēlētāju reģistra likumā noteiktajās dienās pirms izsludināto vēlēšanu dienas, proti, 90.dienā, 15.dienā un piektajā dienā pirms vēlēšanām, PMLP veikusi vēlētāju reģistrā iekļauto personu datu pārbaudi atbilstoši iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām. "Gadījumos, kad iedzīvotāju reģistrā personai, kura bija iekļauta vēlētāju reģistrā, tika konstatēts miršanas fakts, persona no vēlētāju reģistra tika izslēgta par to informējot vēlēšanu komisijas CVK noteiktajā kārtībā," informē Priekule.
Attiecībā uz ziņu iekļaušanu iedzīvotāju reģistrā par personas miršanas faktu, PMLP informē, ka iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu grozīšanai jānorāda grozījumu izdarīšanas datums, tiesiskais pamats un šos grozījumus apliecinoša dokumenta numurs, izdošanas datums, izdevējvalsts un izdevējiestāde. Līdz ar to, ja ziņas par personas miršanas fakta reģistrācijas ierakstu izdarītas dzimtsarakstu nodaļā Latvijā, tad šādas ziņas automātiski tiek aktualizētas iedzīvotāju reģistrā, pamatojoties uz miršanas faktu apliecinošiem dokumentiem.
PMLP atzīst, tā kā praksē ir konstatēti vairāki gadījumi, kad atsevišķu Latvijas valsts pārvaldes iestāžu rīcībā saistībā ar to darba pienākumu izpildi nonāk dokumenti, kas satur iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par personas miršanas fakta reģistrēšanu ārvalstī.
Lai mazinātu neaktuālo ziņu esamību iedzīvotāju reģistrā un veicinātu atbilstošu ziņu aktualizēšanu, 2016. gada 9. augustā valdība grozīja iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtību, papildinot šos noteikumus ar punktu, kas nosaka: ja Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, zvērinātam notāram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts ieņēmumu dienestam vai pašvaldības iestādei tiek uzrādīts vai to rīcībā nonāk dokuments, kas satur iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, personu, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, un šīs ziņas iedzīvotāju reģistrā nav aktualizētas, tad attiecīgā iestāde nosūta tās PMLP aktualizēšanai iedzīvotāju reģistrā.
Līdz ar to, šāda regulējuma esamība veicina aktuālo ziņu iekļaušanu iedzīvotāju reģistrā. Tomēr, ja personas miršanas fakts ir reģistrēts ārvalstī un PMLP nav sniegta šādu faktu dokumentāri apliecināta informācija, iedzīvotāju reģistrā ziņas par personas miršanas faktu nav aktualizētas, informē Priekule.
PMLP atgādina, ka personai, lai piedalītos balsošanā, republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijai jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments - pase vai personas apliecība.
Saskaņā ar Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteikto, tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts iedzīvotāju reģistrā. Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un, vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, uzsver PMLP.
Sestdien, 3.jūnijā, 119 Latvijas pašvaldībās – deviņās republikas pilsētās un 110 novados, kopskaitā 955 vēlēšanu iecirkņos, notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas.
