Foto: AFI
Statistika liecina, ka līdz šim atjaunotās Latvijas vēsturē pils saimniekus parlaments noteicis gan smagās, komplicētās, intrigu pavadītās vēlēšanās vairāku kārtu garumā, gan ar šampanieša pudeles korķa paukšķa efektam līdzīgu vieglumu. Portāls "Delfi" piedāvā atsvaidzināt atmiņā, cik grūti vai viegli par prezidentiem tapa Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe Freiberga un Valdis Zatlers.

1993.gadā Guntis Ulmanis tikai trešajā piegājienā kļuva par pirmo atjaunotās valsts prezidentu, pirmajās kārtās uzvarot divus trimdiniekus - Aivaru Jerumani un Gunāru Meiereovicu.

Pēc trim gadiem Ulmanis savu otro kadenci uzsāka samērā vieglā ceļā. Lai arī pretī stājās veseli trīs konkurenti, pietika ar vienu balsojumu, lai Saeimas vairākums paustu savu gribu - Ulmanis der vēl uz trim gadiem.

1999.gads vēsturē palicis kā lielu politisko intrigu, aizvainojumu un stīvēšanās gads. Kopumā notika 6 kārtas, un tikai pēdējā brīdī no "azotes" izvilktā politikas laukā nepazīstamā dainu pētniece, "Latvijas Institūta" vadītāja Vaira Vīķe Freiberga guva Saeimas vairākuma atbalstu.

Toties 2003.gadā Vīķes Freibergas pārvēlēšana uz otru termiņu bija tik viegla kā šampanieša pudeles korķa paukšķis.

2007.gadā arī pietika ar vienu kārtu un tikai diviem izvirzītiem pretendentiem, taču šķietami vieglā Valda Zatlera uzvara pār Aivaru Endziņu, kā zināms, bija saistīta ar intrigām, sapulcēm zoodārzā, tautas protestiem baltos krekliņos ar Endziņa vārdu uz krūtīm, un ilgstošām šaubām par to, vai Zatlera "aplokšņainā" pagātne ķirurga amatā nediskreditē viņa atrašanos augstajā amatā.

2011...?


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!