Dažas nedēļas pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām iedzīvotājiem vismazāk zināmie premjera amata kandidāti, par kuriem tie neko nav dzirdējuši, ir Roberts Putnis (P), Eduards Smiltēns (LRA) un Aldis Gobzems (KPV LV). Toties pats atpazīstamākais ir esošais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš aptaujāto atbildēs uzrādās arī kā pats piemērotākais šim amatam. Par to liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja.
Pētījumā respondentiem tika nosaukti vairāki politiķi un lūgts sniegt savu vērtējumu viņu piemērotībai premjera amatam, kā arī atpazīstamībai kopumā.
Aptauja liecina, ka 63% aptaujāto neko nav dzirdējuši par partijas "Progresīvie" līderi Putni, bet Latvijas Reģionu apvienības premjera kandidāts Smiltēns nezināms ir 50% aptaujāto. 47% aptaujāto atzinuši, ka nav dzirdējuši par "KPV LV" premjera kandidātu Gobzemu, 36% to teikuši par Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu.
Vēl 25% no aptaujātajiem norādījuši, ka nav dzirdējuši par Latvijas Krievu savienības līderi Andreju Mamikinu, bet 24% nav dzirdējuši par Eiroparlamenta deputātiem Krišjāni Kariņu un Robertu Zīli, kurus šajās vēlēšanās par premjera kandidātiem izvirzījusi attiecīgi "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība.
Tikai 10% no aptaujātajiem neko nav dzirdējuši par "Saskaņas" premjera kandidātu Vjačeslavu Dombrovski, 5% aptaujāto neko nebija dzirdējuši par "No sirds Latvijai" līderi Ingunu Sudrabu, bet pats atpazīstamākais ir esošais premjers no Zaļo un zemnieku savienības Māris Kučinskis – par viņu nav dzirdējuši tikai 4% aptaujāto.
"Delfi" jau ziņoja, ka jaunākā aptauja liecina, ka populārākais politiskais spēks Latvijā nemainīgi ir "Saskaņa", kurai seko Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī politiskā partija "KPV LV". Kopumā uz iekļūšanu parlamentā var cerēt septiņas partijas, bet joprojām izšķirošais faktors gaidāmajās vēlēšanās būs rekordlielais neizlēmušo vēlētāju skaits – 38%.
"Saskaņas" Dombrovski kā visnotaļ piemērotu premjera amatam vērtē 20% respondentu, par vidēji piemērotu viņu uzskata 31%, bet par maz piemērotu - 32%. ZZS līderis Kučinskis 27% respondentu šķiet visnotaļ piemērots, 34% aptaujāto viņu novērtējuši kā vidēji piemērotu, bet 29% atzinuši, ka viņš ir maz piemērots premjera amatam. Savukārt "KPV LV" līderi Gobzemu aptaujā 7% respondentu novērtējuši kā visnotaļ piemērotu premjera krēslam, vidēji piemērots viņš šķiet 14%, bet maz piemērots 25% respondentu.
Gandrīz visi no 11 iepriekš minētajiem kandidātiem vismazāk zināmi ir vēlētājiem no Latgales vēlēšanu reģiona, vienīgais izņēmums ir Mamikins, kurš procentuāli Latgalē ir vairāk atpazīstams, nekā citos Latvijas vēlēšanu apgabalos.
Partiju atbalstītāju simpātijas
Aptaujas dati arī iezīmē partiju atbalstītāju simpātijas. Piemēram, Gobzemu 16% "KPV LV" atbalstītāju uzskata par maz piemērotu premjera amatam, 27% "KPV LV" atbalstītāju – par vidēji piemērotu, bet 30% - par visnotaļ piemērotu. Vēl 23% partijas atbalstītāju nav dzirdējuši par Gobzemu, bet 4% nav viedokļa šai jautājumā.
Tikmēr Dombrovski 24% "Saskaņas" atbalstītāju uzskata par maz piemērotu premjera krēslam, 28% par vidēji piemērotu, 33% par visnotaļ piemērotu, 6% nav dzirdējuši, bet 9% "Saskaņas" atbalstītāju nav viedokļa. Savukārt premjeru Kučinski 16% ZZS atbalstītāju uzskata par maz piemērotu šim amatam, 30% par vidēji piemērotu, 50% par visnotaļ piemērotu, 3% nav dzirdējuši, bet 1% ZZS atbalstītāju nav viedokļa par šo jautājumu.
Premjera kandidāta svars
Politologs Jānis Ikstens portālam "Delfi" atzina, ka pēdējos gadu desmitos pasaulē novērojamā politikas personalizācijas tendence nav gājusi secen Latvijai. Mūsu politiskā vēsture pazīst virkni harizmātisku personu, kas spējušas mobilizēt atbalstu noteiktām partijām (Andris Šķēle, Einars Repše u.c.). Kaut gan šajās vēlēšanās nav redzamas tik spēcīgas vilkmes personības, aptaujas dati liecina, ka Attīstībai/Par! klātos daudz plānāk bez Arta Pabrika, "Jaunajai Vienotībai" – bez Krišjāņa Kariņa, bet Jaunajai konservatīvajai partijai – bez Jāņa Bordāna.
"Atbalsts noteiktiem premjera amata kandidātiem diezgan labi strukturē gan atbalstu attiecīgajiem sarakstiem, gan arī attieksmi pret citu partiju līderiem. Piemēram, "Saskaņas" atbalstītāji izteikti negatīvi vērtē Arta Pabrika un Roberta Zīles piemērotību premjera postenim, bet KPV LV atbalstītāji ir izteikti skeptiski par Jāņa Bordāna un Mārā Kučinska piemērotību. Savukārt ZZS līdzjutēji par piemērotiem premjera postenim uzskata kā Māri Kučinski, tā arī koalīcijas partneru virzītos Krišjāni Kariņu un Robertu Zīli, bet ir kritiski noskaņoti pret Jāni Bordānu," aptaujas datus vērtē politologs.
Viņš norāda, ka līderu vērtējums arī var kalpot par stimulu daudziem vēl neizlēmušajiem pilsoņiem, kuru vidū par piemērotākajiem premjera amata kandidātiem tiek uzskatīti Māris Kučinskis (ZZS), Artis Pabriks (A/Par) un Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr politiskajā ainavā ir dažas partijas, kuras atbalstu mobilizē ne tikai ar jaudīgiem līderiem, bet arī ar savām programmatiskajām nostādnēm. Programmas nozīme labāk saskatāma "Saskaņas" un Nacionālās apvienības gadījumos.
Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 28. augusta līdz 12. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 1200 Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.
Rakstu sērijā ""Delfi" sver", kurā līdz vēlēšanām sīkāk atspoguļosim vēlētāju noskaņojumu, vērtības un vēlmes. Pirmajā aptaujas vilnī 1200 respondentu telefonaptaujā atbildēja gan uz jau aprakstītajiem jautājumiem par ko balsos un ko novērtē savu politisko simpātiju platformās, kā arī uz to, kādām nozarēm un jautājumiem jāpievērš uzmanība valsts tālākajā attīstībā. "Delfi" sniegs plašu ieskatu tajā, ko rāda aptauja: kā kuras partijas simpatizētāji redz demokrātiju, dalību NATO, attiecības ar Krieviju un citus valstij būtiskus jautājumus. Tāpat parādīsim, kā vēlētāju politiskās simpātijas sadalās vecuma grupās, pēc tautības, pilsētās vai laukos, pēc ienākumu līmeņa, izglītības un dažādos vēlēšanu apgabalos.
Vēlēšanu priekšvakarā mums būs zināmi otrā aptaujas viļņa rezultāti, no kuriem zināsim, par ko gatavi balsot vēlētāji oktobra sākumā, kā arī to, kura politiskā spēka vēlētāji lieto kādus informācijas avotus, lai izlemtu, par ko balsot. Tāpat uzzināsim, cik daudz vēlētāju mainīja domas pēdējā mēneša laikā. Savukārt pēc vēlēšanām trešajā aptaujas vilnī noskaidrosim, cik apmierināta ir sabiedrība ar vēlēšanu rezultātiem un ko izvirza kā galvenos uzdevumus 13. Saeimas četriem darbības gadiem.
TNS pētījumu rezultāti tiks izmantoti arī pirmsvēlēšanu nedēļā, kad Jānis Domburs ciklā "Par ko balsot" video tiešraižu dubultintervijās iztaujās populārāko partiju līderus un premjera amata kandidātus.
Gan "Delfi" pasūtīto "Kantar TNS" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
