Studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām runāja labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Eiropas Savienības Brīvās kustības un sociālās drošības koordinēšanas tīkla nacionālā eksperte Ruta Zilvere, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš un portāla "Delfi" interneta žurnāla "Woman" redaktore, bijusī portāla "maminklub.lv" redaktore Aleksandra Novaka.
"Es teiktu no savas personiskās empīriskās pieredzes, organizācijā "Ziedot.lv" darbojoties, ka situācija uzlabojas gandrīz visām grupām, bet tā neuzlabojas vienmērīgi. Ja mēs skatāmies četru gadu griezumā, vai paskatāmies vēl tālāk, tā drošības sajūtas sabiedrībai palielinās, bet vēl joprojām ir grupas – sociāli mazaizsargātas kuras izkrīt no drošības, kurām nav tās sociālās drošības," pauda Dimanta. Piemēram, šī situācija neuzlabojas cilvēkiem ar invaliditāti kopš dzimšanas, nepilnām ģimenēm, hroniski slimiem cilvēkiem vai pēkšņi saslimušajiem.
Savukārt Bērziņš norādīja, ka, skatoties no biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" perspektīvām, pēdējie četri gadi ir bijuši revolucionāri. "Ja mēs vērtējam to četrgades perspektīvu, tad es gribētu teikt: pilnīgi ir eksplodējusi vai pozitīvā ziņā eksplodējusi aprūpe mājas," atzina Bērziņš. "Tā izpratne ir ļoti mainījusies: sociālā uzņēmējdarbība ir nākusi klāt, ir nākusi deinstitucionalizācijas programma, ir ļoti daudz lietas, kas nākušas klāt. Mēs vēl aizvien satiekam cilvēkus, kas daudzus gadus nav bijuši nekādā sociālā aprūpē, kam ir šī ir šī izolācija, ar ko droši vien ir kaut kā jāmēģina tikt galā."
Diskusijā Zilvere atzina, ka, viņasprāt, nabadzības riski valstī nav mazinājušies. "Sliktā ziņa, protams, ka arvien vairāk pensionāru nonāk zem nabadzības līmeņa. Šī tendence nerāda uzlabojumus. Toties labā ziņa ir tā, ka, piemēram, ir uzlabojusies situācija ģimenēm ar bērniem. Ar diviem vecākiem – ļoti labi ir uzlabojusies," skaidroja Zilvere. Savukārt situācija ģimenēs, kur bērnus audzina viens no vecākiem, situācija stagnē.
Portāla "Delfi" interneta žurnāla "Woman" redaktore Novaka uzsvēra, ka ģimenes šobrīd nejūtas sociāli aizsargātas Latvijā. "Kad mēs runājam par demogrāfiju, visu ko, mums šis jautājums jāskatās kompleksi. Vecāki nav tikai tie cilvēki, kuriem ir bērni, viņi ir arī uzņēmēji, viņus uztrauc izglītības jautājums un tā tālāk. Ja mēs paskatāmies, ka vēl ne reizi nav bijis tā, ka kāda partija piedāvā kompleksu pieeju. Ne tikai vecākus, izvelkot ārā ka "vecākus", bet arī kopumā runājot gan par izglītības sistēmu, gan arī par balstiem, bet lai tas viss ir kopā," uzsvēra Novaka.
Diskusijā viesi arī pārrunāja virkni citu jautājumu, tostarp politiķu un sabiedrības attieksmi pret bērniem, pabalstu apmēru, šauro īres tirgu, kā arī bērnudārzu jautājumu. Dimanta uzsvēra, ja Rīgā netiks atrisināts bērnudārza jautājums, nekad nevarēs teikt, ka Latvija ir ģimenei draudzīga valsts.
Sarunas laikā Zilvere īpaši izcēla pabalstus, kuru apmērs nereti gadu gadiem paliek nemainīgs. Piemēram, pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai nebija palielināts teju 10 gadus. Viņa aicināja noteikt, ka tādi standarti kā GMI un minimālā pensija tiktu palielināta katru gadu.
Arī Novaka pievienojās, uzsverot, ka sociālā aizsardzība ir drošības sajūta. Ja pabalsts ir nemainīgs 10 gadu garumā, tad var iestāties bezcerība. Zilvere norādīja, ka šādi nemainīgie pabalsti ir ne vien ļoti tuvredzīga politika, bet arī necieņa pret savu tautu.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka sociālās aizsardzības tematikā partiju programmās kopīgas ir raizes par vecuma pensijām. Pārsvarā izskan šādi motīvi: pensijas būšot lielākas, ir pat solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā (šobrīd 70 – 108 eiro) jau nākamgad vai citas programmas gadījumā iecerēts desmit gados dubultot vidējo pensiju. Ir arī idejas par pensiju indeksāciju, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu, iecerēta liela darba stāža godāšana, pensiju neapliekamā minimuma palielināšana, mantošanas principu maiņa. Ir arī priekšlikums par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu pensionāra vienīgajam mājoklim.
Sabiedrībā līdz šim diskusijas izpelnījies arī pensiju indeksācijas jautājums, kā arī izdienas pensiju jautājums. Tās pēdējos gados raisījušas krasi atšķirīgu attieksmi Piemēram, no Valsts Kontroles (VK) puses izpelnījušās skarbus vārdus – pērnā gada vidū VK norādīja, ka tās nav uzskatāmas par pensiju sistēmas un pensiju politikas sastāvdaļu, jo nav vienota kopskata un vienotas analīzes, kam tieši izdienas pensijas vajadzīgas un pēc kādiem nosacījumiem piešķiramas.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
