Pēc septembrī veidoto reitingu datiem "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) tajos ieņem 4. vai 5. vietu, kas, Bordāna ieskatā, ir ļoti augsta vieta. Turklāt jaunai partijai tik augsts reitings ir unikāla parādība. Savukārt Strīķe sacīja, ka vēlēšanu gala rezultātu ietekmēs līdz šim vēl neizlēmušo skaits, kas šobrīd ir ļoti liels.
Vaicāti par priekšvēlēšanu tēriņiem, partijas priekšstāvji sacīja, ka, veidojot JKP, to mēģināts veidot pēc citiem principiem un pierādījies, ka pareiza rīcība attaisnojas. Tāpat partijas pārstāvji pārrunājuši situāciju ar 21,5 tūkstošu eiro ziedotāju – apdrošināšanas biznesā strādājošo uzņēmēju Gintu Dandzbergu. Bordāns sacīja, ka Dandzbergs atbildējis uz jautājumu par to, kāpēc viņš ir "ofšoru sarakstā", sakot, ka tas nav saistīts ar nodokļu slēpšanu. "Mēs pārrunājām, izpētījām, bet, lai mēs neizpaustus kādus personas datus, būtu labāk, lai viņš pats to pateiktu," par JKP saņemto uzņēmēja skaidrojumu sacīja Strīķe.
Tāpat, runājot par ziedotājiem, viņa pastāstīja, ka šajā laikā "bija atsevišķi kungi, nezinu, cik zolīdi viņus ir atklāt," kuru ziedojumus JKP atteikusies pieņemt. Tāpat dots signāls, ka ar Ainaru Šleseru vai Andri Šķēli saistīti cilvēki JKP neziedos. "Mēs esam deklarējuši, ka mums tādas pusnetīras vai netīras naudas nav vajadzīgas," sacīja Strīķe. Viņa skaidroja, ka konkrētais ziedotājs neesot bijis saistīts ne ar Šķēli, ne Šleseru, jo šis ziedojums bijis vairāk saistīts ar personas vēlmi gūt kādu statusu, labumu partijā.
Diskutējot par partijas priekšvēlēšanu reklāmu saturu, tika spriests gan par saukli "otrā iespēja Latvijai", gan "Latvijas zelta simtgade", kas tika salīdzināta ar savulaik Aigara Kalvīša (TP) piesauktajiem "septiņiem treknajiem gadiem". Šādam salīdzinājumam gan politiķi nepiekrita, sakot, ka Kalvīša teiciens vairāk esot bijis piezemēts, saistīts ar materiāliem labumiem, bet "zelta simtgades" situācija esot cita. Bordāns skaidroja, ka šogad Latvija ir uz simtgades sliekšņa. "Un cilvēkiem ir jārada tā izpratne, ko mēs varam – skatīties nevis atpakaļ uz Ulmaņa laikiem, uz okupācijas laikiem, bet gan uz to, ka mēs varam noticēt sev (..) Ka tagad ir 21. gadsimts un mēs varam spert soli nākotnē".
Tāpat sarunā tika skarti jautājumi par partijas biedra Krišjāņa Feldmaņa darbību maksātnespējas administratora statusā, Fiskālās disciplīnas padomes secinājumiem par JKP piedāvātajām iniciatīvām budžeta veidošanā, iesniegumu rakstīšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, šo iesniegumu iespējamo "slēpšanu un pazudināšanu, iespējamo informācijas noplūdi no drošības dienestiem, izmeklēšanas darba kvalitāti un citi.
Vaicāti par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem pēc vēlēšanām, abi partijas pārstāvji sacīja, ka, attiecībā uz "Zaļo un zemnieku savienību" (ZZS), JKP "nevedīs nekādas pārrunas ar [Aivaru] Lembergu, lai kādā Lemberga altārspārnā atrastos konkrētā partija". "Mēs nepieļausim nekādu dīlošanu, kas notika līdz šim, mēs nekādā gadījumā nenodarbosimies ar politikas tirgošanu," sacīja Strīķe. Savukārt Bordāns pieļāva, ka tad, ja nebūs iespējams izslēgt sarunas ar ZZS, vai tad, ja JKP būs jāizvēlas starp "Saskaņu" un ZZS, tai "būs valstisko interešu vārdā jārunā ar ZZS".
Politiķi arī izteicās, ka pašreizējā Māra Kučinska valdība esot Lemberga valdībā, jo "aiz slēgtām durvīm" lemjot par būtiskiem jautājumiem, neviens nopietns lēmums netiekot pieņemts bez saskaņošanas ar Ventspils mēru. Arī cilvēki konkrētos ministru posteņos netiekot apstiprināti, ja tam nepiekrītot Lembergs. Kā piemēru saviem izteikumiem JKP pārstāvji minēja Viļņa Ķirša neapstiprināšanu ekonomikas ministra postenī un Arvila Ašeradena apstiprināšanu.
Vaicāti par sadarbības iespējām ar "KPV LV", JKP politiķi izteicās, ka "ir ļoti maz skaidrības, lai sniegtu atbildi", no tiekot runāts par to, ka tā esot "[Artusa] Kaimiņa partija", bet par citiem ministru kandidātiem, deputātu kandidātiem informācijas neesot vai tā esot skopa. Tāpat partija, atšķirībā no "Saskaņas" un ZZS, kuras nostāja izpaudusies līdzšinējos balsojumos Saeimā, neesot balsojusi par tiem. Vienīgais izņēmums esot Kaimiņš. Līdz ar to, ja būtu jāizvēlas, tad partija "valstisko interešu vārdā" varētu diskutēt par sadarbību ar ZZS, bet nekādā gadījumā ne ar "Saskaņu".
Uz piebildi, ka ministru posteņiem no "KPV LV" puses virzīti Didzis Šmits, Atis Zakatistovs, Linda Liepiņa un šie cilvēki ir redzami, JKP politiķi atzīmēja, ka "ir tomēr jāredz, kā "KPV LV" rīkosies pēc vēlēšanām". Bordāns arī veltīja kritiskus vārdus "KPV LV" izvirzītajam premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam un partijas personālijām kopumā, sakot: " (..) ir jādomā, cik adekvāti tur cilvēki ir".
JKP braši strādā Rīgas domē un sola vēlēt
JKP dibināta 2014. gada maijā. 12. Saeimas vēlēšanās tā guva vien 0,7% lielu vēlētāju atbalstu. Pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām partijai pievienojās bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs.
Pašvaldību vēlēšanas JKP bija veiksmīgas – pilsētās un novados kopumā iegūti 23 deputātu mandāti, bet vēl četri deputāti Jūrmalas novada domē iekļuva no kopīgā saraksta ar partiju "Tev, Jūrmalai". Taču šobrīd partiju pašvaldībās kopumā pārstāv jau 30 deputāti. Rīgas domē JKP ieguva deviņus krēslus, taču darbojas opozīcijā.
13. Saeimas vēlēšanās kandidēs pilnīgi visi Rīgas domē ievēlētie JKP biedri. No nākamajiem deviņiem, kas visu domnieku ievēlēšanas gadījumā stātos viņu vietā, kandidē pieci.
Rīgas domē līdz šim notikušas 34 kārtējās un ārkārtas sēdes, tostarp viena par 2018. gada budžetu. Neskaitot budžeta sēdi, JKP uz 32 sēdēm sagatavojusi astoņus priekšlikumus. Piemēram, opozicionārs Juris Pūce (A/P) pirmajos trīs domes sasaukuma mēnešos Rīgas domes kārtējās un ārkārtas sēdēs iesniedza vairāk priekšlikumu, nekā visi JKP frakcijas deputāti līdz šim. Vienā no sēdēm deputāti sprieda par tā dēvēto "jautājumu kvotu" ieviešanu, opozīcijai iesniedzot desmitiem priekšlikumu ar mērķi paildzināt sēdi, tāpēc šīs sēdes dienaskārtībā iesniegtie priekšlikumi nav pievienoti kopējam JKP priekšlikumu skaitam.
Divi no astoņiem JKP iesniegtajiem priekšlikumiem ir tehniski – partija deleģē pārstāvjus dalībai Latvijas Pašvaldību savienībā un darbam domes komitejās. Vēl divi saistīti ar labklājību Rīgā, frakcijai prasot 1,37 miljonus eiro, lai nodrošinātu dzīves vietas atbalstu 32 ģimenēm, kas audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī prasot atlaides sabiedriskajā transportā bāriņtiesas locekļiem.
JKP arīdzan rosināja rīkot atklātu konkursu uz Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu amatu, kā arī atbrīvot atbrīvot no amata Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Frakcija seko līdzi arī mediju aktualitātēm, drīz vien pēc "Nekā personīga" sižeta par ārzemju pensionāru bezmaksas braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā prasot mainīt saistošos noteikumus, kas šādu iespēju liegtu.
Savukārt pēc ukraiņu režisora Oļega Sencova ieslodzīšanas Krievijā JKP kopā ar Vilni Ķirsi (V) prasīja lauzt 2001. gada vienošanos starp Rīgas domi un Maskavas valdību par sadarbību tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes un tehnikas, humanitārajā un kultūras jomās. No šiem priekšlikumiem Rīgas domes deputātu vairākums atbalstīja tikai vienu – JKP biedru darbu komitejās.
Budžeta sēdē JKP iesniedza piecus no kopējiem 66 opozīcijas priekšlikumiem. Frakcija prasīja līdzekļus dzīvesvietas nodrošināšanai ģimenēm, kas audzina bērnus ar invaliditāti, Zelta fonda stipendijām, informatīvo bukletu dalīšanai un gājēju pārejas izveidei Torņakalna ielā. Partija arīdzan iesniedza priekšlikumu nepiešķirt dotāciju pašvaldības SIA "Rīgas meži". Visus priekšlikumus deputātu vairākums noraidīja.
Kopš jūnija portālā "ManaBalss.lv" notiek parakstu vākšana par JKP iniciatīvu aizliegt azartspēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Līdz 18. septembrim par ierosinājumu parakstījušies 4613 cilvēki. Rīgas domnieks Juris Jurašs izteicies, ka "tieši pateicoties mūsu komandas cīņai, Rīgas dome pagājušajā gadā pieņēma lēmumu par 40 "spēļu eļļu" slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā".
Taču šādu soli pērn septembrī un oktobrī Rīgas dome spēra, lai izpildītu Augstākās tiesas lēmumu, kas mudināja pašvaldību sakārtot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši šīs zonas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām. Šā gada jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja gan atbalstīja JKP priekšlikumu, ka azartspēļu zāles turpmāk varēs atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Šo priekšlikumu paredzēts iestrādāt jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.
Ko JKP sola vēlētājiem
Sabiedriskās domas aptaujās JKP pēdējā laikā turējusies virs 2,5% atbalsta barjeras, tāpēc partijas biedri bija aicināti uz raidījumu cikla "Par ko balsot?" tematiskajām debatēm.
Debatēs par izglītību, zinātni un sportu JKP pārstāvēja Dagmāra Beitnere-Le Galla, kura šobrīd ir Jūrmalas domes deputāte un pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūtā.
Viņa piekrita Jurim Pūcem (A/P), ka nepieciešams valsts pārziņā pārņemt vidusskolas, kas samazinātu vidusskolu skaitu, taču "plānā jāmaina pāris nianses".
Beitnere-Le Galla vērtēja, ka skolotāja darbs esot izaicinājums. Bet, ja vērā ņemtu tikai algu, skolās nebūtu, kas strādā. Viņa arīdzan piebilda, ka valsts pienākums ir netraucēt skolotājiem strādāt un uzticēties viņiem.
JKP pārstāve uzsvēra, ka zinātne līdz šim ir vārdzināta. Ja tas turpināsies, tad "mēs kā valsts zaudēsim būtisku vadmotīvu".
Debatēt par aizsardzības nozari partija deleģēja Ainaru Bašķi, kurš par pārdošanas vadītāju strādā SIA "Ansters".
Viņš pauda, ka cilvēkos jārada lielāka pārliecība par to, ka mūsu valsts ir aizsargāta. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) par šo izteikumu viņu "pavilka uz zoba", jo pats Bašķis esot kritis par informatīvā kara upuri un runā par dārgiem helikopteriem, vecu tehniku un salūzušām sapieru lāpstiņām. Bašķis gan noliedza, ka justos kā upuris.
Debatēs par aizsardzību karsta vārdu apmaiņa izcēlās par to, cik zemessargu Latvijai nepieciešams. Citus deputāta amata kandidātus, kuri vēlējās zemessargu skaitu kāpināt līdz pat 20 000, Bašķis "atvēsināja" ar vārdiem – "plānot 20 000 zemessargus ir tik pat neētiski, kā likt sievietēm dzemdēt."
Par lauksaimniecību no JKP rindām debatēja Gatis Eglītis, kurš ir Eiropas Komisijas Vēlēšanu novērošanas misiju dalībnieks.
Viņš solīja, ka JKP atbalstīs mazās un vidējās saimniecības. Tās esot mazākas par 300 hektāriem, taču "mūsu cipari ir diskutējami," teica Eglītis. Viņa ieskatā Latvijā ir pārāk maza produktivitāte no viena hektāra.
Eglītis arīdzan bilda, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam vajadzētu "vairāk palīdzēt uzņēmējiem" un tos konsultēt.
JKP ir jo īpaši skaļa tieslietās. Partijā darbojas gan bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, gan bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kuru partija izvirzīja debatēm par tieslietu jomu.
Debatēs Strīķe vairākkārt piesauca Aivara Lemberga vārdu, kurš līdz šim esot nodrošinājis savām interesēm lojālus cilvēkus sistēmā, jo, ņemot vērā viņa ietekmi koalīcijā, ar viņu saskaņota arī tieslietu ministra kandidatūra.
Viņa kritizēja arī tiesībsargu Juri Jansonu, kurš izvēloties tikai "labās" tēmas. Strīķe izteica aizdomas, ka drīz vien Jansons būs atrodams Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu sarakstā.
Strīķe arīdzan klāstīja, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs varētu būt "čekas maisos". "Augstākās tiesas priekšsēdētājam Bičkovičam joprojām nav pielaides valsts noslēpumam! Kāpēc? Tāpēc, ka ir aizdomas, ka ir sadarbojies ar čeku," stāstīja Strīķe.
Strīķe uzsvēra, ka nepieciešama sistēma, kas nodrošinātu mums godīgus administratorus un tiesnešus.
Debatēs par ārpolitiku JKP pārstāvēja Linda Ozola – Rīgas domes deputāte, ārštata konferenču tulks Eiropas Komisijā un aizsardzības atašeja asistente Norvēģijas Karalistes vēstniecībā.
Viņa teica, ka "Krievija pati ir izvēlējusies sevi definēt kā pretpolu Rietumiem".
"Jaunā konservatīvā partija viennozīmīgi atbalsta esošo ārpolitikas kursu. Mēs esam par vienotu un spēcīgu Eiropas Savienību, arī redzam to kā nacionālu valstu savienību. Taču mēs neizslēdzam, ka atsevišķās jomās varētu būt valstu grupu konsolidācija, tad mēs esam ieintresēti būt pie lēmumu pieņēmēju galda. Iekšējās un ārējās robežas aizsardzība varētu būt tās jomas, kur mēs sadarbojamies ciešāk, " sacīja Ozola.
Debatēs par ekonomiku piedalījās Eglītis.
Viņš izteicās, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kurš ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) dzīvesbiedrs, ir "aizsēdējies savā vietā".
Eglītis pauda, ka valstij nav jāatbalsta atjaunojamo energoresursu shēma, jo vēja un saules tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka tās subsidēt vairs nav nepieciešams. Viņš teica, ka valstij jārod jauns gāzes piegādes avots, piemēram, Skultes osta, kā arī nepieciešams "desinhronizēties" no Krievijas un Baltkrievijas.
Eglīša ieskatā "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" ir pārāk labi "dzīvojoši" uzņēmumi, kur nepieciešams pārskatīt investīcijas un izdevumus.
Debatēs par vides aizsardzību un reģionālo attīstību JKP pārstāvēja Rīgas domnieks un partijas premjera amata kandidāts Bordāns.
Viņa ieskatā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidota absurdi, jo tajā kopā salikti "divi naudīgi jautājumi". Tāpēc izpaliekot reģionālā attīstība. "Veidosim reģionu administrācijas un iznīcināsim deviņu pilsētu diktātu," solīja Bordāns.
Arī šajās debatēs JKP pārstāvji piesauca Aivaru Lembergu, no kura jātiek vaļā, lai sāktos reformas. "Katru reizi, kad kāds ministrs mēģina kaut ko darīt, viņš tiek noņemts trases. Mums reģionu jautājumus kūrē viens cilvēks ar vārdu Aivars un uzvārdu Lembergs," teica Bordāns. Tam gan iebilda Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars, kurš Bordānam smejoties pārmeta, ka tad jau Lembergs kontrolē arī Apvienoto Nāciju organizāciju.
Bordāns ieteica pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kurā lielās "donores" pie pastāvošās kārtības nav ieinteresētas attīstīties.
"Es noteikti atbalstu pašvaldību referenduma ideju. Atbalstu to, ka pašvaldībās var būt opozīcija un pozīcija. Ja es vadītu mazu pašvaldību, tur nebūtu ne opozīcija, ne pozīcija. Tādā ziņā es esmu pret demokrātiju, bet es meklētu risinājumu kopā ar visiem deputātiem," teica Bordāns. Viņš arīdzan solīja izveidot IKT lietu biroju, kur profesionāli cilvēki kvalitatīvi un nesadārdzināti īstenotu dažādus projektus.
Debatēs par veselības nozari partiju pārstāvēja Jurašs.
Spriežot par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, Jurašs pievienojās citu deputāta amata kandidātu paustajam, ka modelis ir netaisnīgs, piemēram, pret mikrouzņēmumu darbiniekiem. Viņš arī pauda raizes par iedzīvotājiem, kuri nespēs samaksāt apdrošināšanas iemaksas. Jurašs aicināja izstrādāt jaunu likumu par apdrošināšanu.
Jurašs arīdzan izteicās, ka medicīna Latvijā ir neefektīva, jo "nauda tiek ieguldīta iekārtās, nevis cilvēkos". Viņš arī pauda aizdomas par negodprātīgiem iepirkumiem, kuros "tiek iepirktas ļoti dārgas ierīces, kas stāv un put".
Savukārt veselības aprūpes vadlīniju ieviešanā "mēs mēģinām izdomāt jaunu divriteni". Juraša ieskatā labāk ir pārņemt citu piemēru un pielāgot to savai situācijai.
Debatēs par kultūru, integrāciju un mediju politiku partiju pārstāvēja Beitnere-Le Galla.
Viņa teica, ka jāpalielina Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, taču to nedrīkst darīt ētisku apsvērumu dēļ, jo "kultūru nedrīkst finansēt no cilvēku netikumiem".
Beitnere-Le Galla uzsvēra, ka par prioritāti jākļūst Nacionālās koncertzāles celtniecībai, taču tai vieta jārod nevis uz AB dambja, bet gan jāpārbūvē Rīgas Kongresu nams. "Vai koncertzāli celsim tūristiem? Tūristiem celsim arī krematorijas, kuri gribēs šeit sadedzināties," teica Beitnere Le-Galla
Viņa mudināja mazināt "agresīvo retoriku" par divkopienu valsti. Esot jādomā kā "beigt spēlēt Otro pasaules karu katru gadu". Viņa piedāvāja atcelt gan 16. marta, gan 9. maija svinības, bet kritušo piemiņu godināt kapos.
Debatēs par demogrāfiju un sociālo labklājību partiju pārstāvēja Jurašs.
Viņš teica, ka bērnudārzu rindas var atrisināt pāris gadu laikā, taču atbildīgajām amatpersonām neesot vēlmes to darīt.
Debatēs par satiksmi un sakariem JKP pārstāvēja Tālis Linkaits, kurš partijai pievienojās jūlijā, bet šobrīd strādā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā par Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas sekretariāta vadītāju.
Viņš pārmeta par interešu lobēšanu ceļu rekonstruēšanā: "Katru reizi satiksmes ministrs varētu kandidēt savā apgabalā un tad tie ceļi visur sakārtotos."
Linkaits uzskata, ka jāveic ceļu reforma. Tos ceļus, kur dienā brauc vien dažas mašīnas, vajadzētu nodot privātīpašnieku gādībā. Citus ceļus jānodod pašvaldībām, kuras tos var "daudz racionālāk uzturēt". Bet daļa ceļu ir jāpatur valsts pārziņā un jāuztur, teica Linkaits.
"Valsts ļoti lepojas, ka ir izdoti 120 000 "eID" karšu, cilvēki no pasēm ir atteikušies, bet ar "eID" kartēm nevar reģistrēties vēlēšanām. Mēs runājam par 5G, 4G un vēl kaut kādiem "G", bet vēlēšanu iecirkņos nav interneta pieslēgums, lai varētu novēlēt ar identifikācijas karti," debatēs teica Linkaits.
Komentējot JKP nostāju, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts nav nepieciešams, Linkaits teica, ka "mēs neiebilstam pret elektrifikāciju kā tādu". "Mēs sakām, ka konkrētais projekts tādā izpildījumā kā pašlaik nav racionāls un paceļams," teica Linkaits. "Mums ir jāparāda arī Baltkrievijas pusei, ka esam racionāli partneri. Jākoncentrējas šajā virzienā," piebilda Linkaits.
Ostās Linkaits vēlas ieviest labas pārvaldības principu, jo pašlaik valdēs nonāk "valdošajiem lojāli cilvēki", koordinētu rīcību un efektīvāku resursu izmantošanu. "Redzam lielas administratīvas izmaksas un neefektīvu zemju izmantošanu," komentēja Linkaits.
Debatēs par iekšlietām, noziedzības apkarošanu un sabiedrisko kārtību partiju pārstāvēja Strīķe.
Strīķe pauda, ka visās valstīs galvenā prioritāte ir pret personas dzīvību un veselību vērsti noziegumi, kam uzmanība galvenokārt jāpievērš arī Latvijā.
Runājot par recidīva novēršanu, Strīķe teica, ka pēc iznākšanas no cietuma cilvēkiem jāpalīdz "iekārtoties" dzīvē. Viņa arīdzan pauda versiju, ka par korupciju notiesātas personas atkal nonāk darbā valsts dienestā. "Valsts rada recidīva iespējas personām, kuras ir paradušas ņemt kukuļus," teica Strīķe.
Strīķe piedāvāja dekriminalizēt daļu no sīkajām zādzībām, piemēram, no lielveikaliem. "Dekriminalizācija nenozīmē nesodāmību. Jebkurš zaglis grib, lai sodu izskatītu septiņus gadus. Administratīvais process nodrošinās savlaicīgu lietas izskatīšanu," pamatoja Strīķe.
Runājot par Valsts policijai nepieciešamo budžetu, Strīķe teica, ka likumsargu algas jāpielīdzina algām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Turklāt policistu skaitu samazināt nedrīkstot. "Finansējumu var ņemt no elitārajām struktūrām. Drošības policijai ir 15 miljonu eiro budžets. Ostas policijai četri miljoni. Iekšējās drošības birojam trīs miljoni. No šiem dienestiem negaida nekādus rezultātus. Jāveic audits un revīzija un jāapvieno ar Satversmes aizsardzības biroju," partijas nostāju pauda Strīķe. Šis birojs līdzinātos Igaunijas Drošības dienestam (KaPo).
Kad Strīķes kritika pievērsās Aivaram Lembergam, Zaļo un Zemnieku savienības deputāta amata kandidāts Kārlis Seržants pārmeta Strīķei par KNAB reputācijas graušanu piecu gadu garumā.
Debatēs par finansēm un nodokļiem JKP pārstāvēja Krišjānis Feldmans – Rīgas domes deputāts, un valdes priekšsēdētājs uzņēmumos "KF Consulting", "Legatus" un "Sumter".
Viņš izpelnījās kritiku no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), kura teica, ka JKP plāns celt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro valsts budžetam izmaksās vismaz 500 miljonus eiro. Kritiku JKP veltīja arī "Saskaņas" pārstāve Ļubova Švecova, pārmetot JKP informācijas falsificēšanu, faktu sagrozīšanu un informācijas zagšanu no lietām.
"Par kādu ekonomikas apkarošanu var runāt, ja es, būdams ekonomists, bez "Excel" palīdzības nevaru aprēķināt sev algu? Cilvēkam, kas strādā, sistēma kļūst arvien sarežģītāka," nodokļu reformu kritizēja Feldmans.
Feldmans pārmeta Reizniecei-Ozolai par Ekonomikas ministrijas pārcelšanu uz ēku Elizabetes ielā, kas izmaksās 30 miljonus eiro. Viņš minēja, ka Saules akmens celtniecība izmaksājusi ap 20 miljoniem eiro, tāpēc ministrijas ēkas labiekārtošana esot nesamērīgi dārga. Feldmans arīdzan uzsvēra, ka nepieciešams atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Kā JKP cīnās par balsīm
Kamēr jūlijā pilnā sparā ritēja Dziesmu svētki, JKP biedri Krišjānis Feldmans un Linda Medne devās Rīgas ielās, līdzi ņemot no kartona izgrieztu Jurašu, Strīķi un Bordānu tautastērpos. Kad kartona trijotne nokļuva Vērmanes dārzā, iejaucās policija, kas konfiscēja politiķu figūras, iecirknī paskaidroja sniegšanai nogādāja kādu sievieti un sāka administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Pati partija skaidroja, ka "svinējām svētkus un pavadījām laiku jautrā atmosfērā, līdz brīdim, kad neilgi pirms prezidenta Raimonda Vējoņa ierašanās, mūs padomju tradīciju un Kremļa stilā, nepaskaidrojot nekādu iemeslu, aizturēja policija."
Policiju par kartona JKP biedriem informēja svētku organizatori, norādot, ka pārkāpts XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku kārtības noteikumu 44. punkts, kas paredz aizliegumu svētku norises vietās rīkot politiskas akcijas.
Jūnijā Jurašs ar "Facebook" video starpniecību plēsās ar Raivi Dzintaru (NA). Jurašs stāstīja, ka viņa rīcībā ir dokumenti, kas pierādot bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša naudas pārskaitījumus Nacionālās apvienības politiķiem, savukārt Dzintars oponēja, ka JKP, iespējams, ir saistīta ar Krievijas specdienestiem.
Jurašs dokumentus aiznesa uz KNAB, kur jūlijā sākās pārbaude. Septembrī tapa zināms, ka birojs kriminālprocesu nesāks, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Biroja lēmumu Jurašs pārsūdzējis.
Laikraksts "Diena" vēstīja, ka Jurašs dokumentus tiesībsargājošajām iestādēm nemaz nav nosūtījis. Tā vietā politiķis iesniegumā KNAB ir atsaucies uz nezināmu personu viņam uzrādītiem dokumentiem un tāpat nezināmām personām, kuras viņam atklājušas faktus par Dzintara privātmājas būvniecību. Šie fakti gan esot aprobežojušies ar nostāstu par to, ka "tiem, kas interesējušies, par kādiem līdzekļiem Dzintars būvējis māju, Dzintars esot atbildējis, ka naudu viņam aizdevuši vecāki, taču tie, kas pazinuši Dzintara vecākus, esot bijuši pārliecināti, ka viņiem tik lielas naudas neesot".
Jurašs laikrakstam atzina, ka nekādus dokumentus tiešām birojam nav iesniedzis, taču no skaidrām atbildēm izvairījās. "Es nevēlos šobrīd detalizēti klāstīt šo dokumentu saturu. Es joprojām ceru, ka pārbaude notiks, un, lai nekaitētu šīs pārbaudes rezultātam, es neesmu gatavs komentēt ne šī iesnieguma saturu, ne to, kādi dokumenti nonāca manā rīcībā," teicis Jurašs.
Saistībā ar tā dēvētajām "Rīdzenes" sarunām JKP jūlijā pie prezidenta pils rīkoja protestu pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa klusēšanu par notikušo. JKP to nosauca par "tautas sapulci" un aicināja Zaļo un Zemnieku savienības ministrus Uldi Auguli un Jāni Dūklavu demisionēt. Pie prezidenta pils sapulcējās vairāki simti cilvēku.
Partija daudzviet skaidrojusi, ka tai nav "lielo ziedotāju". Tā vietā JKP ienākumus gūstot galvenokārt no sīkiem ziedojumiem. KNAB pieejamā informācija liecina, ka JKP no šā gada 1. maija līdz 18. septembrim ir saņēmusi dāvinājumus un ziedojumus 88 967 eiro apmērā. Trīs ziedojumi izceļas, Martam Dandzbergam, Paulam Dandzbergam un Pēterim Aloizam katram ziedojot pa 10 000 eiro.
KNAB publiskotajā informācijā par partiju deklarētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem līdz 21. septembrim minēts, ka JKP līgumsaistības ir 57 902 eiro. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība līdz šim deklarējusi 486 499 eiro tēriņus, "KPV LV" – 73 872 eiro tēriņus, bet "Progresīvie" – 26 793 eiro tēriņus.
Gandrīz pusi (48%%) aģitācijas resursu JKP atvēlējusi reklāmām radio. Vides reklāmām veltīti 7% tēriņu, informācijai presē izlietoti 24% tēriņu, bet sociālajos tīklos – 20% tēriņu.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" apkopotā informācija liecina, ka JKP no 6. augusta līdz 16. septembrim ir apmaksājusi 54 reklāmas sociālajā tīklā "Facebook". Piemēram, partija "Saskaņa", kas sociālajos tīklos ir visaktīvākā, šajā laika posmā apmaksājusi 371 reklāmas parādīšanos potenciālo vēlētāju "laika joslās".
Daļa JKP "Facebook" reklāmu mērķētas uz uzņēmējdarbībā ieinteresētiem cilvēkiem vai tikai uz vīriešiem, citas mērķētas uz cilvēkiem, kurus interesē Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) vai jurisprudence, izanalizējusi "Re:Baltica".
JKP var sastapt arī uz ielām. Partijas biedri ar dāžādu saukļu rotātiem plakātiem izretinās publiskās vietās. Piemēram, uz Salu un Akmens tiltiem, Ķengaragā un pārējos Rīgas mikrorajonos, Valmierā, kā arī citviet. Rotājušies partijas kreklos, JKP biedri dodas uz dažādiem publiskiem pasākumiem, piemēram, Tēvu dienas gājienu un skriet maratonus.
JKP biedri ar vēlētājiem dodas tikties ne tikai uz Latvijas reģioniem, bet arī ārzemēm. Piemēram, septembra izskaņā partija ar vēlētājiem tikās Dublinā un Droghedā.
Potenciālajiem vēlētājiem JKP piegādā arī partijas avīzi. Tā pielāgota katram Latvijas novadam, par izdevuma "galveno varoni" padarot attiecīgā reģiona saraksta pirmo numuru. Lasītājus partija iepazīstina gan ar partijas programmu, gan ar Jutas Strīķes gaitām hokejā un panākumiem dāliju audzēšanā, gan Jāņa Bordāna seno latviešu kareivja tērpu un rotaslietām.
Ar ko JKP sadarbosies un nesadarbosies
Jau pieminētajā JKP avīzē krietns skaits rakstzīmju atvēlēts politisko konkurentu kritizēšanai. Visaktīvāk partija vēršas pret divām partijām, kuras JKP dēvē par "prokremliskiem spēkiem", – "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību.
Vienā no avīzēm Bordāns raksta: "Partija "Saskaņa" visiem zināma kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas instruments, kas atklāti izzog Rīgu un ar ko Kremlis cenšas ievilkt savos tīklos Latvijas valsts pārvaldi. Domājoši cilvēki saprot, ka arī ZZS, kura pieder no krievu naftas atkarīgam oligarham Ventspilī, ir tāds pats prokremlisks spēks, kas tikai izliekas par latvisku partiju."
Līdzīgu retoriku partijas avīzēs paudusi arī Strīķe, bet Latgales reģionam veltītajā avīzē ZZS kritikai atvēlēts vesels atvērums, kurā bijušais "zaļzemnieks" Andris Kazinovskis stāsta, kāpēc pievienojies JKP un vairs nebalsos par Zaļo un Zemnieku savienību.
Maijā JKP noraidīja "KPV LV" aicinājumu veidot kopīgu sarakstu. Iemesls Bordāna ieskatā bija tāds, ka JKP ir konservatīvs spēks ar "skaidri definētām vērtībām", savukārt "KPV LV" pārstāv "cienījamu populistisko spārnu", abu partiju vēlētāji varētu nesaprast kopīga saraksta veidošanu. Bordāns gan teica, ka pēc vēlēšanām abi politiskie spēki varētu būt tuvākie sabiedrotie. Vēlāk Bordāna retorika mainās. "Aizdomīga ir arī jaunā, par nezināmu naudu finansētā, shēmojošā maksātnespējas administratora Alda Gobzema partija "KPV LV." Kādos tīklos viņi ir ievilkuši Artusu Kaimiņu, un vai Kaimiņš maz apzinās, kur ir nokļuvis? Varbūt tikai tagad sāk to apzināties, jo pēdējos mēnešos ir kļuvis klusāks," vienā no avīzēm raksta Bordāns. Vēlāk avīzē pieminēts, ka aiz "KPV LV" stāv uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.
JKP mājaslapā Māris Kučinskis (ZZS) nodēvēts par "miegainu un pašapmierinātu" premjerministru, bet viņa vadītajai valdībai nepiemīt "drosme un izlēmība".
""Jaunā Vienotība" kas vai kurš tur ir jauns? No OIK biznesmeņiem jūsu partija saņēma ziedojumus 256 000 eiro. Tas bija "atpakaļ" ziedojums (otkats) par visu OIK likumdošanas pakati un licencēm vai tikai par atsevišķiem balsojumiem," Latgales reģiona avīzē raksta JKP biedrs Juris Rancāns. Avīzēs kritizēts arī labklājības ministra Jāņa Reira un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sniegums amatos.
Par OIK skandālu pārmetumi veltīti arī "Attīstībai/Par!". "No kurienas nauda tik agresīvai cilvēku zombēšanai pa radio? No azartspēļu lobija? Cik OIK atļaujas Daniels Pavļuts un Juris Pūce izdalīja?" rakstīts avīzē.
Bordāns nav slēpis kritiku arī par Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kuras biedrs būdams, viņš savulaik ieņēma tieslietu ministra amatu. Maija izskaņā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Dimburu" Bordāns teica, ka Nacionālā apvienība ir viņu nodevusi. "Nacionālajai apvienībai nav izpratnes par tiesiskumu. Roberts Zīle ir daudzkārt nodevis tiesiskumu tiešā un nelietīgā veidā. Viņš personiski nolēma izslēgt mani no partijas divas dienas pēc tam, kad es nācu klajā ar priekšlikumu reformēt maksātnespējas jautājumus. Faktiski veselu gadu Nacionālā apvienība vismaz četras, piecas reformas, ko es ierosināju un kuras sekmīgi attīstījās, no Nacionālās apvienības nebija atbalsta nekāda," raidījumā teica Bordāns.
Raidījumu cikla "Par ko balsot?" diskusijā ar premjera amata kandidātiem Bordāns teica, ka noteikti neveidos partiju ar "Saskaņu". "Favorītpartiju" JKP nav, taču "vadīsies pēc valsts interesēm". Vispirms gan runāšot ar partijām, kas neveido šī brīža koalīciju.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.