Uz aktuālajiem jautājumiem tiešraidē atbildes meklēja Guntars Grīnvalds (S), Gunārs Kūtris (ZZS), Aldis Gobzems (KPV LV), Dzintars Rasnačs (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Evita Goša (A/P), Juta Strīķe (JKP) un Inga Bite (LRA).
Maksātnespējas jomā nebūšanas
Vērtējot, kas maksātnespējas jomā izdarīts četros gados un kas būtu jādara politiķiem, teju visu partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka problēma ir tieši tieslietu ministrā Rasnačā. Grīnvalds sacīja, ka "steidzami nepieciešama ministru maiņa, mums ir jātiek vaļā no nacionālās maksātnespējas administratoru mafijas". Savukārt Gobzems uzsvēra, ka ir jāmaina tieslietu ministrs, kas ir, "es atvainojos, jefiņš, jo viņš supo dienā, kad nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus".
Strīķe gan minēja ka tieši Lembergs ir līdz šim nodrošinājis savām interesēm lojālus cilvēkus sistēmā, jo, ņemot vērā viņa ietekmi koalīcijā, ar viņu saskaņota arī tieslietu ministra kandidatūra. Bet Goša uzsvēra, ka "viennozīmīgi jāizbeidz NA pārraudzība pār šo jomu", jo ir vērojama "pilnīga bezzobainība, ir sadrumstalots regulējums". Papildus jārunā ne tikai par tiesnešiem un administratoriem, bet arī par negodīgajiem darboņiem, kas noved uzņēmumus līdz maksātnespējai.
Arī Bite atzina ka šajos gados netika nekas izdarīts, lai negodprātīgi administratori, kas jau strādā sistēmā, tiktu no tās izmesti. Toties Kūtris sacīja, ka līdzšinējā Saeima ir ieguldījusi labu darbu jomas sakārtošanā, un tagad būs nepieciešams redzēt, kādas sekas būs gan attiecībā uz kontroli, maksātnespējas administratoru skaita samazināšanu un "slikto" jeb "nevēlamo" atsijāšanu un tiesas kontroli pār maksātnespējas procesiem.
Debatēs Lībiņa-Egnere atzina, ka nepieciešams atvērt tirgu administratoriem, kā arī runāt par administratoru atlīdzību. Šajā jautājumā Tieslietu ministrija atbildot, ka tiek gaidīts Pasaules Bankas atzinums, bet TM pašai šis jautājums ir jārisina.
Savukārt Rasnačs lakoniski sacīja, ka līdz šim visi atzinumi par maksātnespējas jomā īstenotajām reformām bijuši pozitīvi. "Es domāju, ka turpināsim tīrīt šīs [administratoru] rindas," sacīja Rasnačs.
Rasnačs met akmeni "Vienotības" dārziņā
Debatēs Rasnačs piebilda, ka tieši Nacionālā apvienība ir neizdevīga tiem, kas aizsargā "mafiozo administratoru intereses", NA ir "kā kauls rīklē" daudziem politiskiem grupējumiem. Viņš "meta akmeni" "Vienotības" dārziņā, sakot, ka deviņus gadus "Vienotībai" bijis tieslietu ministra amats un astoņus no tiem toreizējais Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele piesedzis "tos, kas nav godīgi".
Šis viņa paziņojums aizsāka asu viedokļu apmaiņu par pagājušo gadu notikumiem.
Lībiņa-Egnere pārmeta Rasnačam viņa partijas biedru vizināšanos administratora Māra Sprūda auto, ironizējot, ka tādējādi tieši viņi esot pietuvināti "maksātnespējas administratoru mafijai", nekā "kaut kādi nezināmi cilvēki". Uz to Rasnačs aicināja painteresēties, kur tagad strādā Ābele un kurš viņu iecēlis "Trasta komercbankas" likvidācijas komisijā, sakot "līdz ar to lūdzu tiekat galā ar tiem cilvēkiem, kas 8 gadus to piesedza".
Strīķe uzsvēra, ka visi tieslietu ministra kandidāti tiek saskaņoti ar Lembergu. Laikā, kad "Vienotība" pieteikusi savu kandidatūru, Lembergs bijis pret un pusgadu valdība bijusi bez tieslietu ministra, jo Lembergs neesot piekritis.
Uz to Rasnačs interesējās, kāpēc Strīķei ir "jāmelo tā kā ausis kustās". "Kāds Lembergs, kāds viņam sakars ar mani," brīnījās Rasnačs.
Gobzems atkal sacīja, ka viņš nevēlas "komentēt Rasnaču, kurš uzvedas arī šeit kā jefiņš", "Lielā problēma ir korumpētās tiesas un policijas," un par situāciju maksātnespējas jomā nav atbildīgs viens Rasnačs, bet arī Strīķe. Abi deputāta kandidāti kaismīgi diskutēja kurš ir vai nav bijis labs izmeklētājs, kurš ir vai nav shēmojis un kurš no abiem strādājis labi.
Strīķe uzsvēra, ka 2004. gadā KNAB aizturējis piecus administratorus un visiem tolaik licies, ka "tā nav problēma", sakot, ka tad Gobzems vienīgo reizi atnācis pie viņas un "palūdzis sarunāt", lai tieslietu ministrs viņu neatlaiž, lai gan pats Gobzems bija iesniedzis atlūgumu, pārmetot viņam liekuļošanu.
Savukārt Kūtris diskusijā aicināja nevainot maksātnespējas sistēmu, sakot, ka nozari apkaunojuši pieci cilvēki, un tāpēc sistēma neesot vainīga. "Tāpēc es pašā sākumā jau teicu, ka šeit ir jābūt sakārtotai tai lietai, lai administratori savas darbības nevarētu veikt nelikumīgi. Tiesnesim ir jākontrolē, lai nebūtu pieļautas nelikumības". Viņš arī kritizēja Gobzemu, sakot, ka tieši viņš "fundamentā" ielicis to sistēmu, ko pats tagad kritizē, šādi atbildot Gobzema replikai, ka "esošā sistēma ir pilnīgi nepareiza".
Savukārt Rasnačs aicināja "vismaz nedaudz iespringt un izlasīt to, kas ir paveikts".
Valsts piesegs negodīgiem administratoriem?
Bite atgādināja, ka pēc Bunkus nošaušanas prasīta Rasnača demisija. Savukārt Strīķe jau sen varējusi visus negodīgos salikt cietumā. "Tagad jāiet tālāk un jāvērtē spriedumi. Ja ir aizdomīgi vai dīvaini spriedumi, tad tas ir jāvērtē. Maksātnespējas jomā būtu jāvērtē no kreditoriem atgūtā nauda," atzina Bite. Savukārt Goša akcentēja, ka "šeit mēs tikai apspriežam administratorus un tiesnešus". "Diemžēl nav tikai tā, ka ir ļaunie administratori, kuri apzog Latvijas uzņēmējus, ir arī uzņēmēji, kas ļaunprātīgi noved uzņēmumus līdz maksātnespējai". Goša kritiku vērsa arī pret Valsts policiju.
Rasnačs oponēja, ka 2016. gada maijā tika pieteikts karš šādiem negodīgiem uzņēmējiem un šobrīd sadarbība starp kontroles dienestu un KNAB ir augstā līmenī
Tikmēr Gobzems sacīja, ka nepieciešams diskutēt par to, kā sistēmai jāstrādā cilvēku labā. Investori sagaida to, lai viņi vēlētos Latvijā dzīvot un strādāt. Viņš uzsvēra, ka maksātnespējas administratoru grupējumi nav iespējami bez tiesas un valsts amatpersonu piesega un ir jārunā par to.
Lībiņa-Egnere sacīja, ka problēma ir tā, ka šobrīd nav tāda uzstādījuma – uzņēmumu atveseļošana, Arī jau padarītajām lietām šajā jomā bijuši šķēršļi no TM puses. Aktuāls ir arī atlīdzības jautājums, un ir jautājums, kāpēc TM to nerisina. Bet Strīķe uzsvēra, ka ir "nepieciešams, lai mums būtu sistēma, kas nodrošina, ka mums ir godīgi administratori un tiesneši".
Ar tiesībsargu viss kārtībā?
Vēl viens no tematiem, kas tika pārrunāts, bija tiesībsarga loma. Kamēr Rasnačs pauda apmierinātību ar tiesībsarga Jura Jansona darbu un viņa darbības "pareizajiem uzsvariem", Lībiņa-Egnere bija kritiskāka.
Jansona darbs gan otrajā ir ļoti audzis, taču Lībiņa-Egnere vēlētos, lai tiesībsargs "nešķirotu tēmas". Piemēram, viņš nav pietiekami reaģējis uz Stambulas konvenciju. Goša pievienojās "Vienotības" līderes viedoklim. Viņa uzsvēra, ka tiesībsargs strādā tikai ar tēmām, ar kurām viņš ir sabiedrībā populārs.
Savukārt Strīķe pauda, ka Jansons izvēlās "labās" tēmas. Viņa arī izteica aizdomas, ka nākamos Saeimas vēlēšanu ZZS sarakstā varēs atrast Jansona vārdu.
Jau pulksten 11 tiešraidē par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām sprieda Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš, zvērināts advokāts, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, žurnāla "Ir" žurnāliste Indra Sprance un televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.
Pilns šīs sarunas ieraksts apskatāms šeit:
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
