Trešdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma bija iekšējā drošība un noziedzības apkarošana. Studijā bija pulcējušies deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%.

Par aktuālajiem jautājumiem nozarē runāja deputāta amata kandidāti Ivars Zālītis (S), Kārlis Seržants (ZZS), Sandis Ģirģens (KPV LV), Edvīns Šnore (NA), Rihards Kozlovskis(JV), Daniels Pavļuts (A/P), Juta Strīķe (JKP) un Aigars Evardsons (LRA).

Lielākoties studijas viesi bija vienisprātis, ka Latvijā noziedzība bija, ir un būs problēma, taču domas, par to, kuri noziegumi valstij un sabiedrībai ir visnozīmīgākie, dalījās. Zālītis, iesākot sarunu, sacīja, ka noziedzība, kā jebkura lieta dzīvē, ir relatīva. Piemēram, salīdzinājumā ar 90. gadiem, tādi noziedzības paveidi kā tolaik, jau ir apkaroti, bet ir cita situācija, līdz ar to arī citi riski. Zālīša ieskatā drošības iestādēm ir ar ko strādāt un "Saskaņa" plāno stiprināt valsts un sabiedrības drošību.

Seržants sacīja, ka noziedzības apkarošanu un iekšējo drošību ietekmē vienotas augstākās izglītības neesamība šajā jomā, kas arī ietekmē kvalitāti. Šnore uzsvēra, ka problēma jārisina kompleksi un tas ietver, piemēram, akadēmiju ar iespēju celt kvalifikāciju. Tāpat viņš sacīja, ka jārunā arī par maznozīmīgo noziegumu dekriminalizēšanu, kā arī, viņaprāt, nav skaidrs, kurš patlaban valstī atbild par ekonomisko noziegumu un ar finansēm un naudu saistīto noziegumu izmeklēšanu un apkarošanu.

Arī Kozlovskis atzina, ka noziedzība ir, bija un būs problēma valstī, piekrītot, ka jāceļ darbinieku profesionalitāte, taču tas ir izglītības jautājums. Tāpat viņš piekrita, ka vajadzētu vairāk atklāto noziegumu, taču šajā jautājumā svarīgas ir detaļas.

Savukārt Pavļuts pauda bažas par to, ka noziedzības līmenis īpaši nemainās, kā arī norādīja, ka satraukumu viņā rada sabiedrības gaidas par to, kāds ir policijas darbs. Policija ir jābūt atvērtai un demokrātiskai, kā arī nepieciešama ciešāka sadarbība ar pašvaldībām un NVO.

Strīķe sacīja, ka policijas darba rezultātu var vērtēt tikai kopsakarā ar prokuratūras un tiesu darbu. Viņas pārstāvētā partija likusi uzsvaru uz tieslietu kvalitāti, piemēram, izveidojot specializētu tiesu ekonomisko noziegumu iztiesāšanai. Evardsons sacīja, ka, viņaprāt, nodarījumu atklāšana ir problēma, tāpēc viņa pārstāvētā partija velta visu uzmanību personālam, kas veicina noziegumu atklāšanu.

Runājot par policijas nodrošinājumu, Pavļuts norādīja, ka "policisti taisās streikot" un "jūtās kā bomži", kuriem "pašiem jālāpa savas bikses". Uz to Kozlovskis atbildēja, ka uz streiku aicina arodbiedrība, kas, viņaprāt, ir politizēta, turklāt tā izplata nepatiesas ziņas, tāpat viņš nepiekrita kolēģa uzstādījumam par "bomžiem", bilstot, ka primāri finansējums un tā pieaugums investēts cilvēkos.

"KPV LV" kandidāts, runājot par policijas darbu un tā kvalitāti, sacīja, ka viņu ieskatā prokuratūrai jāapmāca policisti, bet ZZS pārstāvis sacīja, ka beidzot ir jāsaņemas un jāpieņem politisks lēmums attiecībā uz tā dēvētajām sīkajām zādzībām.

Turpinot diskutēt par lietām, kas politiķus šajā nozarē satrauc, Pavļuts nosauca sadzīviskos noziegumus un noziegumus par vardarbību ģimenē, kā arī kibernoziegumus, kuru īpatsvars pieaug. Šnore pauda satraukumu par recidīvu un korupciju, bet Strīķe nosauca noziegumus pret personas dzīvību un veselību, savukārt Zālītis sacīja, ka uztraukumu rada noziegumi pret mantu un krāpniecība internetā.

Atbildot uz Pavļuta teikto par varmācību ģimenē, Kozlovskis skaidroja, ka cilvēki kopš regulējuma par varmākas nošķiršanu pieņemšanas vairāk ziņo par varmākām ģimenē, tāpēc ir šādu gadījumu pieaugums, kas liecina par uzticību policijai. Diskusijas karstumā Seržants norādīja, ka situācija nav tik dramatiska, ja ņem vērā, ka liela daļa no noziegumiem valstī ir zādzības, arī sīkās zādzības.

Vēlāk saruna ievirzījās vairāk tieslietu sfērā – deputāta kandidāti runāja par cietumiem, taos strādājošajiem cilvēkiem un resocializāciju. Seržants sacīja, ka situācija cietumos, salīdzinājumā ar to, kā bija pirms desmit gadiem, uzlabojusies. Ģirģens to nosauca par blefu, sakot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinātie "sēž desmit kvadrātmetros, bez iespējām sportot, vienu reizi nedēļā aiziet uz dušām". Viņa partija piedāvā sakārtot izolatorus, nodrošinot visu cilvēktiesību ievērošanu.

Šnore sacīja, ka jaunais cietums, kas plānots Liepājā, ir risinājums, taču jādomā par personālu, kas nav apmācīts. Šo jautājumu atrisinātu jau minētās akadēmijas izveide, kur būtu jāapmāca arī cietumos strādājošie. Šnore pauda, ka tieslietu resors ir gatavs šo jautājumu risināt. Tikmēr JKP piedāvā probācijas un sociālo dienestu stiprināšanu, lai cilvēks neiekļūst "apburtajā lokā, kad no Centrālcietuma aiziet līdz Centrāltirgum un atpakaļ".

No diskusijā teiktā izrietēja, ka sīko zādzību dekriminalizēšana tuvākajā laikā gaidāma nav. Runājot par šo tematu, "KPV LV" pārstāvis sacīja, ka ir efektīvāki risinājumi par dekriminalizēšanu, piemēram, kopā ar Ģenerālprokuratūru apstiprināt metodisko materiālu ātrākai izmeklēšanai, kā arī atkārtoti minēja kvalifikācijas jautājumu. Savukārt Šnore sacīja, ka viņš dekriminalizācijai piekrīt, jo aptuveni ceturtā daļa no Valsts policijas resursiem aiziet sīkajām zādzībām. Patlaban ir jāskatās kā strādā kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošana, pauda politiķis. Pašreizējais iekšlietu ministrs Kozlovskis pauda pārliecību, ka dekriminalizācija, visticamāk, nenotiks, bet ir jāsaprot darbību apjoms.

Pavļuts pauda vajadzību paskatīties, cik efektīvi tiek izmantoti policijas resursi. Liela daļa ir maznozīmīgi noziegumi, un pat gadījumos, kad kaitējums ir labots, kriminālprocess tiek turpināts, tāpēc viņa pārstāvētā partija piedāvā ievērot esošās Kriminālprocesa iespējas, piemēram, resoriskās pārbaudes un procesa vienkāršošanu, lai atslogotu policiju.

Strīķe gan ironizēja, sakot, ka policija jau pati dekriminalizē, atrunājot cilvēkus par iesniegumu iesniegšanu. JKP piedāvā daļu no sīkiem noziegumiem dekriminalizēt, kā piemēru minot sīkās zādzības lielveikalos. LRA sacīja, ka var runāt par to nākotnē, bet šobrīd plānā dekriminalizācijas nav. Arī Zālītis piedāvāja vienkāršot procesu, piemēram, visām pusēm piekrītot par sodu, uzreiz doties pie tiesneša, kas to piemēros. ZZS piedāvājums ir saglabāt administratīvo sodu, ieskaitot arestu līdz 60 dienām un piespiedu darbu, uz ko Zālīša replika bija: "Nozaga, nodzēra un atpūtās uz valsts rēķina."

Runājot par Iekšējās drošības biroja (IDB) izveidi, Kozlovskis sacīja, ka, viņaprāt, tā ir devusi rezultātus. Ministrs norobežojās no apgalvojuma, ka visi policijā strādājošie ir negodprātīgi, vienlaikus norādot, ka jebkurā darba vietā ir atrodams kāds negodprātīgi darbinieks. Klātesošie diskusijas dalībnieki diezgan vienprātīgi sacīja, ka policijā nav sliktāka situācija ar korupciju kā citviet, IDB strādā un tam ir rezultāti, un sistēma funkcionē reāli.

Saržants piebilda, ka situācija uzlabojas un par to var spriest arī pēc tā, ka dienesti viens otram atkal uzticas, "lai arī pirms pieciem gadiem bija pamatīga krīze". Lai arī Strīķe izteicās pozitīvi par biroja izveidi un darbu, viņa arī norādīja, ka IDB pieņemta darbā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes sieva, kā arī apšaubīja viņas kvalifikāciju šim amatam, vaicājot Kozlovskim, kāpēc cilvēki pieņemti darbā "pa baltu", nevis pieredzējuši policisti. Kozlovskis gan norādīja, ka IDB darbā pieņemti arī pieredzējuši policisti, kā arī norādīja, ka uzticas IDB vadītājam un viņa pieņemtajiem lēmumiem.

Apspriežot policijā strādājošo algas un ar finansēm saistītus jautājumus, Seržants sacīja, ka patlaban "vidējā posma policijas darbiniekiem ir diezgan pieklājīgas algas", savukārt Ģirģens iebilda, ka iecirkņos strādājošajiem ir nesamērīgi zemas alga salīdzinājumā ar Rīgas reģiona pārvaldi. Viņš sacīja, ka nule kā ir izveidojusies situācija, kad policijas darbs vairs nav prestižs. Par to "KPV LV" ir gatava rūpēties, kā arī panākt, lai darba alga policistiem būtu ne mazāka par 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Šnore sacīja, ka policistu algām būtu jābūt pielīdzinātām NBS algām, kā arī jāatrisina jautājums par citām sīkām izmaksām, kuras patlaban policistiem nākoties segt no savas kabatas, piemēram, samaksa par mobilā tālruņa pieslēgumu vai transportu. Pavļuts uzsvēra lielo atšķirību atalgojumā starp augstākiem un zemākiem amatiem, kā arī norādīja uz paļāvība nākotnei, jo patlaban policistiem nav uzticības jautājumā par nākotni attiecībā uz izdienas pensijām. Uz to Kozlovskis norādīja, ka nevienam nav aizliegt streikot, taču jāsaprot, ka nav lēmuma likvidēt izdienas pensijas.

Evardsons, savukārt, pievērsa uzmanību jautājumam par virsstundām, to statusu un apmaksu, kā arī faktam, ka centralizētās sistēmas dēļ priekšnieki reģionos nevar motivēt tiešos darbiniekus uz vietas. Kozlovskis piekrita, ka pēc finansējuma centralizēšanas jautājumus par piemaksām izlemj centrālā vadība. Tāpat ministrs piekrita, ka ir iecirkņi, kuros vēl nav iespējas strādāt labos apstākļos. Lai risinātu šos jautājumus, runa ir par nepieciešamiem simtiem miljoniem eiro. "Es nevaru solīt neizpildāmas lietas," rezumēja ministrs.

Mazliet pievēršoties citiem iekšlietu dienestiem, Seržants pauda viedokli, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 30 gadus bijis pēdējā pabērna vietā, ja ņem vērā renovēto depo un jaunu automašīnu skaitu. Savukārt Šnore piemetināja, ka, viņaprāt, ne visi līdzekļi VUGD tiek labi izmantoti. Arī Pavļuts pauda viedokli, ka dienestu nodrošināšanai ir jārod līdzekļi, kā arī valstij ir vairāk jāatbalsta brīvprātīgie un pašvaldības dienesti.

Ģirģens bija pārliecināts, ka Valsts robežsardzei netiek piešķirti pietiekami līdzekļi, lai tā varētu efektīvi veikt savas funkcijas laikā, kad nelegālā imigrācija ir aktuāla problēma. Savā ziņā viņam piekrita Šnore, paužot, ka nepieciešams pilnībā aprīkot robežu, kā arī sacīja, ka Valsts policijā un Valsts robežsardzē jānodrošina līdzvērtīgas algas ar NBS.

Iepriekš studijā viesojās nozares pārzinātāji un viedokļu līderi, kas pārrunāja nepieciešamību kāpināt Valsts policijā strādājošo profesionalitāti, lai uzlabotu policijas darba kvalitāti, realitātes trūkumu politiķiem un zināmā mērā policistu diskrimināciju uz Latvijas armijas karavīru fona, kā arī pieminēja vajadzību daudz vairāk uzmanības pievērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai un ekonomiskajiem noziegumiem.

Tāpat klātesošie pauda viedokli, ka likumsargiem būtu jāuzlabo sava komunikācija ar sabiedrību, runājot par savu darbu.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Daniels Pavļuts Edvīns Šnore Juta Strīķe Kārlis Seržants Rihards Kozlovskis Saeimas vēlēšanas 2018

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus