"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" debatēs par tautsaimniecību astoņu partiju pārstāvji, kurām atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, sprieda par Latvijas tautsaimniecības attīstību, ietverot OIK, darbaspēka pieejamības un atalgojuma jautājumus, kā arī izaicinājumus investīciju un inovāciju jomās.

Uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēja Ivars Zariņš (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Dmitrijs Lukašenoks (KPV LV), Aleksandrs Kiršteins (NA), Arvils Ašeradens (JV), Daniels Pavļuts (A/P), Gatis Eglītis (JKP) un Edvards Smiltēns (LRA).

Visasākās debates deputāta amata kandidātu vidū raisīja OIK un enerģētikas jautājumi. Reizniece-Ozola, runājot par savas partijas redzējumu enerģētikas jomā, uzsvēra, ka diskusija par to, kas ir svarīgi enerģētikā, fokusējas tikai uz OIK, tas nav mazsvarīgs jautājums, jo veido būtisku sastāvdaļu rēķinos par patērēto elektrību. Tas ir arī iemesls, kāpēc energoietilpīgas nozares Latvijā nav attīstījušās un tautsaimniecība buksē. Bez tā, ka ir jānodrošina konkurētspējīgas cenas, ļoti svarīga ir arī enerģētiskā neatkarība jeb drošība. Ministre sevi paslavēja, ka panākusi, ka ir atvērts gāzes tirgus. Viņas ieskatā ir jāatbalsta zaļā enerģētika un jāsasniedz 40% rādītāju atjaunojamās enerģijas īpatsvarā kopējā enerģijas galapatēriņā. "OIK ir jāsamazina," norādīja Reizniece-Ozola.

Lukašenoks teica, ka Latvijai kā mazai valstij ir jācīnās par uzņēmējiem un iedzīvotāju komfortu, līdz ar to energoresursu cenām mums ir jābūt trešajām zemākajām Eiropā. Savukārt Kiršteins norādīja, ka enerģētikā nepieciešama kompleksa programma, sākot ar transportu, bet lielu uzmanību pievēršot ēkām. Latvijā ir vieni no zemākajiem ēku energoefektivitātes rādītājiem. Viens no risinājumiem varētu būt nekustamā īpašuma atlaide siltinātajām ēkām. Mums ir arī jāatrisina mazo energolietotāju problēmas. Tāpat mums ir pakāpeniski jāatsakās no fosilā kurināmā, pārejot uz atjaunojamo.

Enerģētikas nozarē Ašeradens redzēja trīs lielus jautājumus, pirmais, tautsaimniecības konkurētspēja un enerģētikas cenas, otrais, drošība, trešais, klimata plāns, kas ietver atteikšanos no fosilā kurināmā. Tāpat arī OIK pārvēršana no izmaksās par ieguvumu ekonomikai. Savukārt Pavļuts uzsvēra, ka OIK ir jāizbeidz triju gadu laikā. Turklāt viens no momentiem, kur veidojas sadārdzinājums, ir sadales tarifi, šeit ir lielas efektivitātes rezerves. Pavļuts piekrita iepriekš teiktajam, ka enerģētikas mērķi jāskata kopsakarā ar klimata mērķiem, piemēram, jārunā par transporta nozari un māju energoefektivitāti.

"Atjaunojamo energoresursu shēmai ir jābūt bez jebkāda valsts naudas atbalsta," uzskatīja Eglītis. Vēja un saules tehnoloģijas ir attīstījušās, un subsīdijas vairs nav nepieciešamas. Turklāt tādi uzņēmumi kā "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" "dzīvo" pārāk labi, ir jāpārskata šo uzņēmumu investīcijas un izdevumi. Viņš arī norādīja, ka būtu jāizveido jauns gāzes piegādes avots, iespējams, tā varētu būt Skultes osta, tāpat, protams, desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas.

Arī Smiltēns kā svarīgākos aspektus nosauca elektroapgādes drošību, diversifikāciju avotiem u.c. "Mums nevajag skriet pa priekšu Eiropā un noteikt nereālus mērķus, cik elektrības jāsaražo no atjaunojamiem energoresursiem, vajag palikt pie 40%," norādīja Smiltēns.

Zariņš uzsvēra, ka valstij vispirms ir nepieciešama enerģētikas stratēģija. "Ja stratēģijas nav, notiek šizofrēnija. Mēs esam tur, kur mēs esam, un ir iespējamas šādas afēras. Tieši stratēģija var dot atbildes uz jautājumiem, cik droši mēs vēlamies būt, cik konkurētspējīgu elektrību vēlamies nodrošināt tautsaimniecībai, cik "zaļi" un videi draudzīgi vēlamies būt," skaidroja Zariņš, piebilstot, ka OIK afēru plāno tikt galā nepilna gada laikā.

"Nav nekāda OIK likvidācija plāna!" iekarsa Zariņš, komentējot Ašeradena teikto, ka OIK ir plānots likvidēt triju gadu laikā. "Plāns ir paslēpt OIK zem diviem citiem maksājumiem - "zaļajos sertifikātos" un pārvades tarifos. Un tas nozīmē, ka nekāda plāna nav," uzsvēra Zariņš. Arī Reizniece-Ozola atzina, ka valdība šobrīd nav akceptējusi Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. Vienlaikus Eglītis "iemeta akmeni" Zariņa lauciņā, atzīmējot viņa darbību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas nodarbojas ar nozares regulāciju. Savukārt Zariņš norādīja, ka, tieši darbojoties regulatora, viņš šo jautājumu ir pacēlis. "Es biju pirmais, ka pateica, kas par "sviestu" notiek," atcerējās Zariņš.

"Nevienai koalīcijas partijai šobrīd nav iemesla "plēst kreklu" un izlikties par lielāku cīnītāju par OIK. Visi ir blakus stāvējuši! Šī sistēma ir izveidota pagājušās desmitgades otrajā pusē, tajā ir darbojušies dažādi ministri," secinājis Pavļuts. Piemēram, šobrīd ir iespēja vienādot peļņas normas, nesaskaņojot ar Eiropu, daudz var izdarīt jau tagad.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfu" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfu" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Saeimas vēlēšanas 2018

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus