Studijā viesojās Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš, televīzijas raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks, kā arī portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
Uz mūžīgo jautājumu par Latvijas autoceļu stāvokli Timrots norādīja, ka mēs esam jau "uzberzuši tulznu" visus šos gadus klausoties, cik slikti mums ir ceļi. Mēs nopērkam lielākas mašīnas un vairs to nedzirdam. Viņš Latvijas ceļu tīklu salīdzināja ar dzīvokli, kurā ir šauras istabiņas, bet lieli koridori. "Mēs nekad nesalabosim visu, mums jādomā, kā daļu neizmantot. Mēs esam pārāk šiki, jebkurš vācietis ceļu uzturēšanai tērē 10 reizes mazāk nekā Latvietis, mēs to nevaram pavilkt," sacīja Timrots.
Tikmēr Ošenieks oponēja, ka ceļu Latvijā nav par daudz, jo infrastruktūra ir plašāka, jo tā labāk sadala slodzes. Tiesa, diez vai mēs varēsim ik pa pieciem gadiem atjaunot esošos ceļus, bet pašvaldību ceļi jau tagad ir "bēdu ieleja, pa kuru kursē sabiedriskais transports". Savukārt Bērziņš papildināja, ka līdzšinējā politikā ir trūcis pārresoru koordinācijas, kurā tu precīzi zini, kā un kur ieguldi budžeta naudu, lai cilvēki Ciblā vai Vaiņodē tur arī paliktu. Bet Poriņš piemetināja, ka modernās tehnoloģijas un dažādas aplikācijas jau tagad ļauj izvēlēties, kuru ceļu konkrētā brīdī labāk lietot. Tiesa, tas gan nerisina jautājumu ar autoceļu stāvokli.
Timrots sarunā bija revolucionārs, piedāvājot radikāli pārskatīt esošo finansēšanas modeli. "Mums ir ciems ar deviņām ģimenēm un viens spītīgais dzīvo pāris kilometrus tālāk un šis viens saka, sametieties, lai es varu aizbraukt līdz savai mājai. Kāpēc mums pārējiem jāsametas?" Timrots piedāvāja koplietošanas ceļus padarīt par nekoplietošanas. Lai cilvēks pats arī greiderē ceļu uz savu māju, bet vienlaikus, tikai viņš arī to var lietot.
"Tīram un taisām, tos ceļus, kur brauc autobuss. Tie ceļi, kur dzīvo daži cilvēki, tur uzliek zīmi, ka viņi kopj, bet brauc arī paši tikai," piedāvāja Timrots.
Dzelzceļa potenciāls
Diskusijā Ošenieks arī norādīja, ka katru gadu no gada valsts pasūta sabiedriskos pārvadājumus vairāk, nekā spējīga samaksāt, tad ar milzu pūlēm to finansējumu dabū. Vienā brīdī valstij tomēr jāpasaka – mēs pasūtam tik, cik varam atļauties. Mēs pieejamību cilvēkam samazinām paši ar administratīvām metodēm. Samazinām reisus, maršrutus. Sabiedriskajā transportā tieši būtu jāpalielina reisi, lai cilvēki brauktu vairāk, jo šobrīd tas, ko noslogo privātais transports ir par lielu.
Viņu papildināja Timrots. "Rīgā ir brīnišķīgs dzelzceļa tīkls cauri visai pilsētai, kāds nav citur Eiropā. Mēs sev esam nozaguši šo iespēju un vedam kravas. Mums ir gatavs virszemes metro. Uzliekam električkas un braucam. Sajūdzam to ar autobusiem un esam baigie vinnētāji," sacīja Timrots.
Viņš arī ir novērojis, ka "park and ride" jau ir dzimis pats no sevis, jau tagad Pierīgas stacijās stāv vecas mašīnas, par kurām nav žēl, ja tās nozog. Cilvēki jau ir pielāgojušies. Viss jau sācies, tikai jāattīsta. Viņam piekrita arī Poriņš, jo dzelzceļa loma ir jāpalielina. Šobrīd Rīga neesot draudzīga ne gājējiem, ne riteņbraucējiem. Dzelzceļš, salāgots ar sabiedrisko transportu noteikti palielinātu nokļūšanas iespējas Pierīgā.
Diskusijā par nozari Poriņš arī rezumēja, ka e-lietās Latvija aug, ir virs vidējā Eiropas Savienībā, bet pielietojuma ziņā ir bēdīga situācija. "Mēs esam 19. vietā Eiropā digitālās ekonomikas sabiedrības indeksā. Infrastruktūra mums ir , mums nav satura piepildījuma," sacīja Poriņš.
Bērziņš diskusijā arī ierosināja, ka būtu labi, ja "airBaltic" tomēr paliktu Latvijas valsts īpašumā. "Ja 90. gados bija skaidrs, ka valsts ir slikts saimnieks, neko atstāt nevar, tagad tas ir pārslimots, ja nodrošinām labu menedžmentu." Savukārt komentējot situāciju kravu plūsmu jomā Bērziņš norādīja, ka politiķi neredz ainu, ka Latvija varētu vairs nebūt garšīgā vieta austrumu rietumu kravu plūsmā.
Viņu papildināja Poriņš, uzverot, ka nevar lielu tranzīta apjomu ekonomikas struktūrā tik vienkārši aizvietot ar IT, kā to savās runās un programmās zīmē politiskie spēki.
Tikmēr Ošenieks secināja, ka politiķu prognozēs mēs esam brīdī, kurš jau ir garām. Visi smējās par Primorskas ostu, teica, ka krieviem nekas nesanāks, bet, ja mēs būtu tajā laikā noreaģējuši, mums varbūt būtu cita situācija.
"Manā nozarē sāpīgākā problēma šobrīd ir darbaspēks, jo divām trešdaļām autobusa vadītāju ir 51 gads līdz pensijas vecumam. Mums nav piesaiste jauniešiem šai profesijai. Mums uzstādījums –šofera vadītājs var būt tikai no 24 gadiem, kas atbaida jauniešus, situācija nozarē ir katastrofāla, jo jauni cilvēki neizvēlas šo profesiju. Tas pats ir arī kravu pārvadājumu nozarē šobrīd," sacīja Ošenieks.
Pulksten 16 studijā pulcēsies deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%. Studijā ieradīsies Anrijs Matīss (S), Uldis Augulis (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Jurģis Klotiņš (NA), Juris Šulcs (JV), Mārtiņš Bondars (A/P), Tālis Linkaits (JKP), Ģirts Kronbergs (LRA).
Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā portālā "Delfi".
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.