Par ko balsot? Šodien tiešraidēs spriedīs par kultūru, integrāciju un medijiem
Foto: Publicitātes attēls

Piektdien, 14. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu fokusā būs kultūra, integrācija un mediji. Pulksten 11 tiešraidē būs vērojama jomā zinošu cilvēku un tautā respektētu personību diskusija, bet pulksten 16 debatēs deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%. Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā portālā "Delfi".

Rīta raidījumā par nozares aktuālajiem jautājumiem spriedīs Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un socioloģijas doktore Anda Laķe, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Sergejs Kruks, folklorists un Latvijas Radio raidījuma "Greizie rati" vadītājs Vidvuds Medenis, kā arī reperis un hip-hop producents Ansis Kolmanis

Pēcpusdienas raidījumā par aktuālajiem jautājumiem diskutēs Guntars Grīnvalds (S), Artūrs Mangulis (ZZS), Ivars Puga (KPV LV), Dace Melbārde (NA), Ints Dālderis (JV), Aigars Bikše (A/P), Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) un Guntis Rasims (LRA).

Pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde amatā stājās 2013. gada oktobrī – pēc visai skaļas savas priekšteces Žanetas Jaunzemes-Grendes demisijas. Toreiz Melbārdi kā bezpartejisko kandidāti virzīja "Nacionālā apvienība". 2014. gada februārī viņa iestājās "Nacionālajā apvienībā" un rudenī no šī saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās. Kopš 2013. gada saglabājusi amatu gan Valda Dombrovska (V) valdībā, gan Laimdotas Straujumas (ZZS) pirmajā un otrajā valdībā, kā arī Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

Nacionālā koncertzāle Rīgā

2018. gads ir bijis izšķirīgs lēmumam par jaunas akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, lai nezaudētu iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu. Tāpat par koncertzāles nepieciešamību atgādinājušas Latvijas mūzikas izcilības, publicējot memorandu, kurā aicina vairs neatlikt lēmumu par šīs kultūrai tik svarīgās ēkas būvniecību.

Vēl šā gada maijā tika pieļauti vairāki koncertzāles būvniecības varianti – pirmskrīzes laikā tapušais arhitekta Anda Sīļa projekts uz AB dambja, Raimonda Paula piedāvātā ideja pārbūvēt Rīgas Kongresu namu, kā arī koncertzāles celšana kādā no degradētajām teritorijām.

Šā gada jūlija tika pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam kādā no galvaspilsētas degradētajām teritorijām. Ziņojums tika izskatīts Ministru kabinetā, kā arī identificēti riski: pārāk saspringts īstenošanas termiņš (2022. gada decembris), no kā varētu ciest objekta kvalitāte, kā arī piemērota zemes gabala neesamība piedāvātajās apkaimēs – Skanstē vai Torņkalnā. Tā rezultātā valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu izšķirties par šī projekta īstenošanu pilsētas centrā.

Kā iespējama alternatīva privātajai – publiskajai partnerībai KM ziņojumā izskatīta pirms vairākiem gadiem izskanējusī iespēja koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas jau toreiz tika atzīts par finansiāli ļoti ietilpīgu projektu. Simpātijas arhitekta Sīļa "trekno gadu" piedāvājumam šā gada maijā intervijā žurnālam "Ir" paudusi arī Melbārde, sakot, ka tam viņasprāt "būtu vislielākā ekonomiskā atdeve".

Ziņojumā norādīts, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina – projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro projektēšanai un konsultācijām.

Ministrijai šobrīd ir uzdots līdz šī gada 4. decembrim izstrādāt un iesniegt jaunu konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes pilsētas centrā.

Savukārt 11. septembrī no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem pārdalīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums vairāk nekā 23 miljonu eiro apmērā. Tas darīts ar mērķi Rīgā izveidot Nacionālo koncertzāli, kurā iespējams rīkot arī konferences.

'Iestrēgušās' kultūras ēkas

Rakstniecības un mūzikas muzejs, Vāgnera zāle, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpas Rīgas pilī – šie vārdi jau gadiem tiek saistīti ar nespēju novest līdz galam ēku sakārtošanu, lai tie atkal būtu pieejami sabiedrībai.

Vāgnera zāle varētu būt nozīmīgs kultūrtūrisma galamērķis, kā arī koncertu, izrāžu un citu sarīkojumu norises vieta Vecrīgā, tomēr jau kopš 2007. gada tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ apmeklētājiem ir slēgta.

Zināma virzība 2018. gada vasarā notikusi – valdība pieņēmusi lēmumu Vāgnera zāli uz 30 gadiem iznomāt privātam partnerim, ar stingriem nosacījumiem, kas paredzētu ēkas restaurāciju par privātiem līdzekļiem un saglabātu kultūras funkciju. Tomēr privāto investoru interesi ēka nav raisījusi. Kopš augusta Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izsludinājuši divas pieteikšanās izsolēm, abas ir beigušās bez rezultātiem. Sarunās ar medijiem vairāki uzņēmēji atzinuši, ka ēkai nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados.

Par Vāgnera nama tālāko likteni valsts lems pēc VNĪ iesniegtā ziņojuma valdībai par pašreizējo izsoles gaitu un rezultātu. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ziņojums jāiesniedz līdz šā gada 30. septembrim.

Tāpat strupceļā joprojām atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejs, kura telpas Pils laukumā 2 VNĪ un būvnieku "PMK un BBA" ieilgušās tiesvedības dēļ palikušas aizsāktā pārbūves stadijā. Kā septembra sākumā ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kultūršoks", VNĪ Rakstniecības un mūzikas muzejam piedāvājis atteikties un ēkas Pils laukumā un pārcelties uz Mārstaļu ielu 6. Arī šajā ēkā nepieciešams remonts, turklāt tajā ir par 40 procentiem mazākas telpas nekā Pils laukuma ēkā. Šobrīd muzejs jau ir sācis izstrādāt ekspozīcijas koncepciju jaunajām telpām.

Pagaidu telpās joprojām atrodas arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā muzejs pārcēlās uz kādreizējo Vēstures un filozofijas fakultāti Brīvības bulvārī 32, kur atrodas joprojām.

Pagaidu telpu jautājumu šā gada maijā aktualizēja arī viens no vērienīgākajiem Latvijas simtgades kultūras programmas notikumiem – izstāde "Latvijas Gadsimts". Apjomīgā 68 muzeju kopizstāde sākotnēji bija paredzēta Rīgas pilī. Tai bija jābūt notikumam, kas atklāj atjaunoto pils konventa daļu, tomēr šobrīd izstāde aplūkojama, lai arī maksimāli pielāgotās, tomēr nepiemērotās telpās.

"Līdzšinējais LNVM telpu Rīgas pilī atjaunošanas projekts tapis 2015. gadā. Toreiz tas tika izstrādāts ar domu, ka 2018. gada novembrī Rīgas pils kastelas daļa būs restaurēta. Šobrīd tajā jāiestrādā tās izmaiņas, ko prasa arheoloģisko izrakumu rezultāti Horna bastionā. Jau tagad skaidrs, ka tas ienesīs izmaiņas muzeja plānojumā pilī," izstādes atklāšanā portālam "Delfi" teica muzeja direktors, piebilstot, ka šobrīd grūti prognozēt, kad muzejs telpās Rīgas pilī varētu atgriezties. Pats ātrākais – 2023. gadā.

Finansējuma kampaņveidīgums

Pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gada, Latvijas reprezentācijas kultūras programmas Eiropas prezidentūras laikā, Raiņa un Aspazijas jubilejas gada un Simtgades finansējuma programmām kultūras nozares profesionāļu vidū nereti izskanējis jautājums par to, kas sekos tālāk, kad svētki būs beigušies. Piemēram, kā attīstīsies platforma "literature.lv", kas nodrošināja Latvijas literatūras popularizēšanas kampaņu "I am introvert" un dalību Londonas grāmatu tirgū, vai arī turpmākajos gados gaidāms tik pat intensīvs Latvijas kino filmu tapšanas darbs, utt.

Šādas valstiskas kampaņas zināmā mērā ierobežo māksliniecisko brīvību, liekot idejas pakārtot valsts dotajai tēmai un izslēgt kritisko aspektu. Savu nepatiku pret kampaņveidīgumu mākslā sarunā ar Jāni Domburu pērn novembrī pauda arī režisors Viesturs Kairišs, uzsverot, ka māksla un kultūra ir jāatbalsta fundamentāli un sistemātiski.

Līdz šim valsts finansējuma piešķiršanai ar VKKF starpniecību ir pārmests ilgtermiņa stratēģijas trūkums, kad, kā un kāpēc jāvirza nauda kādai nozarei. Pieteikšanās finansējumam, tā piešķiršana un idejas realizācija notiek pārāk īsā laikā (apmēram gada ietvaros), tāpēc ir grūti plānot, piemēram, sadarbības ar ārvalstu māksliniekiem, kuru grafiki ir zināmi jau vairākus gadus uz priekšu.

Tieši paredzamības trūkumu kultūras procesa attīstībā kā vienu no galvenajām problēmām atzinis arī VKKF direktors Edgars Vērpe. Viņš fonda 20 gadu jubilejā, sniedzot interviju LNT, arī uzsvēra, ka būtiski, lai kultūras finansējums būtu mazāk atkarīgs no politiskajām norisēm, turklāt valsts, lai arī tā piešķir naudu, nedrīkst ietekmēt saturu.

Atgādinām, ka šobrīd valdība ir apstiprinājusi pakāpenisku VKKF finansējuma modeļa maiņu līdz 2022. gadam, to piesaistot tā saucamajiem "netikumu nodokļiem", t.i. kultūras finansēšanai novirzīt daļu no alkohola un tabakas akcīzes, kā arī izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Kultūra reģionos

Lai arī kopš 2013. gada no jauna uzceltas un atklātas trīs vērienīgas reģionālās, multifunkcionālās koncertzāles, kas ir bijis būtisks solis kultūras pieejamības nodrošināšanai novados, tik un tā tās atrodas salīdzinoši lielās pilsētās un joprojām aktuāls ir jautājums par kultūras norisēm ārpus tām – gan profesionālajā, gan amatiermākslas jomā.

Viens no būtiskākajiem kopības un identitātes stiprinātājiem novados ir amatiermāksla: kori, tautas deju kolektīvi, amatierteātri un citas tās izpausmes formas. Tomēr, lai cik romantiski Dziesmu un deju svētku kontekstā izklausītos stāsti par dziedātājiem, kas uz kora mēģinājumiem mēro 70 kilometru garu ceļu vai vadītāji, kas strādā ar vairākiem kolektīviem un vēl dara citu darbu, tie ir apliecinājumi tam, ka amatiermāksla lielā mērā balstīta cilvēku entuziasmā, nevis sistemātiskā valsts atbalstā, lai uzturētu un koptu Dziesmu un deju svētku kustību.

Gan amatierkolektīvu, gan kultūras norišu, gan interešu izglītības un bibliotēku atbalstīšana lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības, tādējādi veidojot nevienmērīgu kultūras piedāvājumu dažādās Latvijas vietās.

Viens no asākajiem piemēriem par pašvaldības nozīmi novada kultūra dzīves norisēs izskanēja šā gada pavasarī, kad, pateicoties rakstnieka Aivara Kļavja aktivitātei, izgaismojās problēma Limbažu novadā – pašvaldība bija nolēmusi optimizēt bibliotēku tīklu, samazinot lielāko bibliotēku darba laiku un to darbinieku slodzi, bet mazākās pārveidojot par grāmatu izsniegšanas punktiem.

Būtiski atzīmēt, ka bibliotēkas pagastos kalpo ne tikai kā vieta, kur tikt pie jaunākās un ne tik jaunās literatūras. Kopš 2010. gada visas publiskās bibliotēkas Latvijā ir aprīkotas ar bezvadu internetu un datoriem, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijai.

Lai gan pēc skaļi izskanējušā Limbažu skandāla, kurā iesaistījās gan Kultūras ministrija, gan Latvijas Rakstnieku savienība, Limbažu rajonā tika rasts kompromiss, tomēr tendence uz bibliotēku rēķina pašvaldībai ietaupīt, pastāv.

Iepirkumi

Kā viena no problēmām, kas saistīta ar šā gada Dziesmu un deju svētku norisi, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" tika izcelta sistēma, kas paredz vairākiem ar svētku norisi saistītiem iepirkumiem, piemēram, 655 tūkstošus eiro vērtam scenogrāfijas un 567 tūkstošus eiro vērtam audiovizuālā nodrošinājuma iepirkumam, vien dažas nedēļas ilgu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu.

Pēc "Delfi" lūgtā skaidrojuma, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Konkurences padomes pārstāvji pauda, ka daļa svētku iepirkumu notikuši neatbilstoši saprātīgai plānošanai.

"Salīdzinoši īsais termiņš sākotnēji, šķiet, nav pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotu objektīvus, reālām izmaksām atbilstošus piedāvājumus. No tā savukārt var ciest publiskie resursi, jo iepirkuma rīkotājam nebija iespēja izvēlēties starp vairākiem piedāvājumiem, tādējādi, iespējams, nesaņemot saimnieciski izdevīgāko pakalpojumu par zemāko cenu," KP viedokli pauda padomes preses pārstāve Zane Gorškova.

Integrācija un informatīvā vide

KM paspārnē ir arī visnotaļ sarežģīts un Latvijai sasāpējis jautājums par integrāciju. Tieši KM gādā par integrācijas politikas izstrādi. Šī gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānu 2019. – 2020. gadam", kas paredz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, nacionālās identitātes kopšanu un integrācijas veicināšanu. No valsts budžeta šī plāna īstenošanai paredzēti teju 22 miljoni eiro. Plānā runāts ne vien par integrāciju, bet arī par saiknes uzturēšanu ar diasporu.

Ar integrāciju saistīts vēl viens KM pārziņā esošs jautājumu bloks – informatīvā vide. Kā pati ministrija definē savā mājas lapā: "Informatīvās vides attīstības veicināšanas uzdevums ir sekmēt informatīvās plaisas sašaurināšanu, veidojot pēc iespējas plašāku, dažādas sabiedrības daļas piesaistošu kopējo informatīvo telpu, stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.''

Līdz šim gan eksperti, gan politiķi norādījuši, ka informatīvas telpas sašķeltība ir ne vien sabiedrības integrāciju kavējošs faktors, bet arī valsts drošības jautājums. Tiesa, lai arī problēma sasāpējusi jau gadiem, veiksmīgu tās risinājumu, vismaz pagaidām, tā arī nav izdevies rast.

Tā kā dažu pēdējo gadu laikā arvien biežāk dzirdams par dažādu viltus ziņu izplatību internetā, iedzīvotāju spēja izvērtēt informācijas avotus un to patiesumu kļuvusi ārkārtīgi svarīga. Gādāšana par Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeņa celšanu ir viena no KM atbildības jomām, kurā darāmā netrūkst.

Vēl pērn Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadībā izdotajā pārskatā "Dzīves meistarība un informācijpratība" par tautas attīstību Latvijā 2015., 2016. gadā pētnieki iedzīvotāju medijpratību nevērtēja kā apmierinošu. Eksperti norādījuši, ka būtu nepieciešams apsvērt mediju izglītības ieviešanu skolās, kā arī meklēt citus veidu, kā celt iedzīvotāju medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Nacionālā koncertzāle Dace Melbārde Dziesmu svētki 2018 Integracija Ints Dālderis Jānis Domburs Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rakstniecības un mūzikas muzejs Rīgas Stradiņa universitāte Vāgnera zāle Viesturs Kairišs VKKF

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus