Lūk, daži fakti un skaitļi.
Aptuveni 39,8% no Latvijas iedzīvotājiem ne reizi gada laikā nav bijuši pie sava ģimenes ārsta, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2012. gada veiktais pētījums par Latvijas sabiedrības veselības radītājiem.
Medicīnas speciālisti atzīst, ka cilvēki nāk uz pārbaudēm tikai tad, kad sāpes nevar remdēt aptiekā nopērkams pretsāpju līdzeklis. Rezultātā ārstēšana ir novēlota un slimības sekas ir daudz smagākas veselībai, nekā tas varētu būt, ja cilvēks regulāri izietu veselības pārbaudi.
Ārsti arī secina, ka cilvēki vēl arvien ir maz informēti par to, ka reizi gadā slimību profilakses nolūkos var iziet dažādus izmeklējumus ar ģimenes ārsta nosūtījumu bez maksas vai par minimālo maksu. Tāda iespēja katram Latvijas iedzīvotājam pastāv jau sen, bet latvietis labāk nomirs, nekā veltīs laiku ģimenes ārsta apmeklējumam reizi gadā.
Valsts taču maksā
Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, viens mājsaimniecības loceklis mēnesī savai veselībai tērēja 16,75 eiro, vienlaikus atpūtai un kultūrai - 18,80 eiro mēnesī, restorānos un kafejnīcās tika atstāti 12,72 eiro mēnesī.
Lai nebūtu pārpratumu - es esmu tikai par to, lai mūsu cilvēki atpūstos, apmeklētu koncertus, kino, teātrus un atļautos sevi palutināt ar ko gardāku. Tomēr vēl vairāk es gribētu, lai viņi to darītu bez sāpēm mugurā vai diagnozi ''vēzis''. Un vispirms rūpētos par savu veselību un tikai pēc tam domātu par izpriecām.
Šai sakarā minēšu vēl dažus faktus un skaitļus.
Kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros var bezmaksas veikt dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu vēža profilaktisko pārbaudi.
2012. gada novembrī Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests uzsāka sociālo kampaņu "Pārbaudi veselību, valsts maksā!", kuras mērķis bija palielināt iedzīvotāju izpratni par profilaktisko pārbaužu nozīmīgumu un aicināt veikt valsts apmaksātas veselības pārbaudes.
Diemžēl nākas atzīt, ka iedzīvotāju atsaucība pat tādā gadījumā, ja pārbaudes ir bez maksas, ir ļoti zema. Pēc SPKC informācijas, 2012. gadā krūts vēža skrīningam atsaukušās un mamogrāfiju veikušas tikai trešā daļa no uzaicinātajām sievietēm, savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu - vēl mazāks skaits sieviešu - 26 procenti. Vissliktākie rezultāti ir ar zarnu vēža skrīningu, to veikuši tikai 7 procenti iedzīvotāju, kuriem šāda pārbaude ir noteikta kā bezmaksas. Šie dati apliecina, ka programmas mērķi diemžēl nav sasniegti, jo bija plānots, ka uz krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm ieradīsies vismaz 60 procentu, uz dzemdes kakla vēža pārbaudēm - vismaz 50 procentu sieviešu, savukārt uz zarnu vēža profilaksi - 25 procenti.
Nemainīgs slimību tops
SPKC dati liecina, ka ik gadu visbiežāk diagnosticēto vai ārstēto slimību tops paliek nemainīgs: mugurkaula slimības, hipertensija vai citas ar asinsriti saistītas slimības, dažādi audzēji, gastrīts, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla un hroniskas gremošanas sistēmas slimības. Visas šīs slimības var diagnosticēt un ārstēt agrīnā stadijā, ja cilvēks regulāri nāk pie ārsta un veic izmeklējumus.
Šī gada 7. augustā uz Ministru kabinetu sāka ceļot "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014-2020". To virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Līdz 2020. gadam paredzēts par 3 gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (vīriešiem sasniedzot 57 gadus un sievietēm - 60), kā arī par 11 procentiem samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju.
To paredzēts īstenot, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem, mazinot neinfekciju slimību riska faktoru izplatību, uzlabojot grūtnieču un bērnu veselību, mazinot traumatisma un vides risku ietekmi uz sabiedrības veselību, nodrošinot infekcijas slimību profilaksi.
Dažādu slimību profilaksi iespējams nodrošināt arī ar zālēm, kuru iegādei bieži vien mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām nepietiek naudas. Tādēļ veselīgas sabiedrības vārdā, valstij būtu jāsniedz savs atbalsts arī kompensējamo zāļu iegādei un jāatgriež pirmskrīzes zāļu kompensācijas apjomi dažādām slimību grupām.
Pasākumu īstenošanai katru gadu Veselības ministrijai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, kas tiks prasīti sastādot kārtējā gada valsts budžetu. Plānots, ka 2015.gadā šiem mērķiem būtu nepieciešami papildu 105 miljoni eiro.
Esi vesels!
Neizslēdzu, ka tie, kuriem pietika pacietības izlasīt rakstu līdz šai vietai, ironiski pasmaidīs: nu ja, kārtējā bezjēdzīgā naudas tērēšana. Tāpēc nobeigumā gribētu uzskaitīt dažus labus darbus, ko Veselības ministrija paveica pēdējo trīs gadu laikā.
No 2014. gada 1. janvāra bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts kompensējamajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm piemērota 100% kompensācija. Tas nozīmē, ka bērniem, kuriem līdz šim nozīmēti valsts kompensējamie medikamenti ar 50% vai 75% kompensācijas apjomu, turpmāk zāles un medicīnas ierīces tiks apmaksātas 100% apmērā.
No 2014. gada 1. maija pacienti par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu ārstniecības procesa laikā var prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, kas savu darbību uzsāka 2013. gada oktobrī.
Noteikta arī kārtība, kādā pacienti var saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus un daļēju līdzekļu atmaksu par saņemto pakalpojumu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Šveicē.
Ārstiem 2014. gadā darba samaksas pieaugums paredzēts vidēji pa 100 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - pa 70 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - pa 40 eiro.
Tas tiek darīts, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veseli un iespējami ilgāk varētu būt laimīgi un sabiedriski aktīvi.